Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 5.daļa

Mums jābūt gudriem un uzticīgiem Dieva pārvaldniekiem finanšu sfērā divos virzienos:

1. virziens – attiecas uz to, ko mēs ziedojam Dievam.

2. virziens – attiecas uz to, kā mēs pārvaldām to, kas paliek mums.

Daudzi domā, ka pats galvenais ir atdot Dievam desmito tiesu, bet ar atlikušajiem līdzekļiem var rīkoties tā, kā ienāk prātā. Bet, bez gudrības un atlikušo līdzekļu pārvaldīšanas, mums nebūs visu to svētību, kuras Dievs mums ir sagatavojis. Lai Dievs palīdz katram no mums būt par labu pārvaldnieku itin visā. Dievam mūsu finanses nav vajadzīgas, jo Viņam pieder viss sudrabs un zelts. Bet caur došanu no mūsu puses, Dievs māca mums itin visā paļauties uz Viņu. Dievs mācīs un pārbaudīs mūs attiecībā uz to, kādā mērā mūsu sirds ir pieķērusies Viņam un Viņa Vārdam. Palūkosimies uz Ābrahāma dzīvi un uz to, kā došanas princips darbojās viņa dzīvē. 25 gadus Ābrahāms lūdza Dievam dēlu, un Viņš dāvāja viņam Īzāku – apsolījuma dēlu. Bet, pēc kāda laika, Dievs teica Ābrahāmam upurēt Īzāku. Tas bija pārbaudījums no Dieva – Ābrahāma sirds pārbaude. Dievam vajadzēja redzēt, ka Ābrahāma sirds nav pieķērusies svētībām, bet tikai Viņam.

1.Mozus gr. 22:9-18 –  Un tie nonāca līdz vietai, kādu tam Dievs bija noteicis, un Ābrahāms uzcēla tur altāri, sakārtoja malku, sasēja savu dēlu Īzāku un uzcēla to uz altāra virs malkas. Un Ābrahāms izstiepa savu roku un satvēra nazi, lai nokautu savu dēlu. Bet Dieva eņģelis no debesīm sauca viņam: “Ābrahām! Ābrahām!” Bet tas sacīja: “Te es esmu.” Un viņš sacīja: “Neizstiep savu roku pret savu dēlu un nedari tam it nekā, jo tagad Es zinu, ka tu bīsties Dieva un neesi taupījis savu vienīgo dēlu Manis labad.” Un Ābrahāms pacēla savas acis un ieraudzīja aunu aiz sevis, kas ar saviem ragiem bija saķēries krūmājos, un Ābrahāms piegāja klāt, paņēma aunu un nolika to par dedzināmo upuri sava dēla vietā. Un Ābrahāms nosauca šīs vietas vārdu: Jahve-jire. Tā vēl šodien mēdz teikt: uz kalna Dievs izredz. Tad Dieva eņģelis sauca Ābrahāmu otrreiz no debesīm un sacīja: “Es esmu zvērējis, saka Tas Kungs, ka tāpēc, ka tu to esi darījis un neesi taupījis savu vienīgo dēlu, Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā. Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus. Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi paklausījis Manai balsij.”

Mēs nedrīkstam pieķerties svētībām, mums jābūt gataviem jebkurā brīdī atdot visu Dievam. Ābrahāms nekavējoties devās izpildīt to, ko viņam teica Dievs. Ābrahāma personā Dievs ieraudzīja uzticīgu un labu pārvaldnieku, kuram var uzticēt vēl vairāk. Un mēs zinām, ka Ābrahāms un visa viņa ģimene tika Dieva bagātīgi svētīti. Pateicoties pareizam sirds stāvoklim, Dieva svētības varēja brīvi plūst caur Ābrahāmu pār citiem cilvēkiem.