Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

Priecājos no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs turpinām runāt par efektīvas lūgšanu dzīves organizēšanu.Mēs runājām par to, ka lūgšanai ir jākļūst par ticīga cilvēka dzīves galveno prioritāti, un tad viņa dzīve piepildīsies ar uzvarām, prieku un svaigumu. 2.Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa, ko tu dari savā dzīvē.Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas. Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību. Jēzus Kristus parādīja mums efektīvas lūgšanas piemēru. Aplūkosim dažas rakstu vietas.Pirms pabaroja 5 tūkstošus cilvēku, Jēzus lūdza Tēvu: 
„Tad Jēzus ņēma maizes un, teicis pateicības vārdus, izdalīja tās tiem, kas bija apsēdušies; tāpat arī no zivīm, cik tiem gribējās.”(Jāņa 6:11).
 Pirms Jēzus augšāmcēla Lācaru, Viņš lūdza. 
„Tad viņi noņēma akmeni. Bet Jēzus pacēla acis augšup un sacīja: “Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis!”(Jāņa 11:41).
 Pirms Golgātas Jēzus lūdza Tēvu. 
„Un Viņš aizgāja no tiem apmēram akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu un sacīja: “Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” Bet eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja. Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi. Un Viņš, no lūgšanas cēlies, nāca pie Saviem mācekļiem un tos atrada aizmigušus aiz skumjām.”(Lūkas 22:41-45).
 Pie Krusta Jēzus turpināja lūgt Dievu. 
„ Bet Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” Un tie, Viņa drēbes dalīdami, kauliņus par tām meta.”(Lūkas 23:34).
 Visas šīs Rakstu vietas parāda mums, kā Jēzus demonstrēja šo principu – efektīvas, iedarbīgas lūgšanas principu. Jēzus lūdza par itin visu. Lūgšanai jābūt pirms itin visa, ko tu dari, it īpaši garīgām darbībām. Pirms kalpošanas ir jābūt lūgšanai. Dieva Darbus nevar darīt bez Dieva. Mēs varam kalpot tikai ar Dievu. Bez Viņa nebūs nekādu panākumu. Tāpēc mums ir jālūdz par gudrību, par spēku, par Viņa klātbūtni it visā, ko mēs darām. Tas ir ļoti svarīgi! Nevēlies un nemeklē panākumus bez Dieva, bez Viņa gudrības un palīdzības. Kļūsti ar Dievu par vienotu komandu! Lai lūgšana ir tava galvenā prioritāte! Lai it viss, ko tu dari, ir pārklāts ar lūgšanu, kas vērsta uz Visuvareno Dievu un paļāvībā uz Viņu. Dieva mierā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Mēs varam saprast Dievu un garīgas lietas tikai ar garu

    „ Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.”(Ps.118:105)Dieva vārds – tā ir gaisma priekš manis. Lasot Vārdu, es tuvojos gaismai, es apgaismoju savu ceļu, es saņemu sapratni no Dieva. Dieva Vārds apgaismo mūsu ceļu un atnes skaidrību un virzienu mūsu dzīvei. Kad mēs lasām Dieva Vārdu, tad mūsu dzīvē ienāk skaidrība.
  • Jēzus Kristus kundzība V

    “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, …”(Mateja 28:18-19).Jēzus mums saka, lai mēs ejam pa dzīvi, bruņojušies ar sapratni par to, ka visa Dieva vara stāv mūsu pusē. Dieva griba ir tajā, lai mēs uzplaukstam, lai mēs esam veseli, lai ne tikai mēs izglābtos, bet arī mūsu mājinieki, lai mums ir miers un harmonija, lai izglābtos visi cilvēki un iepazītu patiesību. Bet ļoti bieži mēs varam redzēt, kā daudzās mūsu dzīves sfērās tiek pārkāpta Dieva griba.
  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).