Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors!

Miers jums, dārgie mūsu interneta lappuses apmeklētāji. Rubrika „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” veidota ar mērķi apmierināt jūsu garīgās vajadzības. Ceru, ka jums tas palīdz. Gaidīsim jūsu atsauksmes.Piemērā ar kānaāniešu sieviete mēs jau esam guvuši vairākas pamācības. Piemērā no Jēzus dzīves mēs iemācījāmies to, cik svarīgi ir pavadīt laiku vientulībā ar Dievu. Mēs iemācījāmies to, ka vecāku lūgšanai piemīt milzīgs spēks un tā spēj darīt neiedomājamus brīnumus. Mēs iemācījāmies to, cik svarīgi ir būt par labu piemēru (modeli) saviem bērniem un tiem, kuriem esam kā skolotāji, jo viņi atkārto ne tikai to, ko runājam, bet arī to, ko darām. Tāpat mēs sapratām, ka lūdzot Dievam palīdzību, nevajag noskumt pat tad, ja liekas, ka atbilde kavējas. Šodien vēlos runāt par to, cik svarīgi ir pārvarēt cilvēcisko faktoru.
„Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).
Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru. Cilvēks arvien cenšas nostāties starp Dievu un mums. Ja tu neiemācīsies uzvarēt cilvēcisko faktoru, tu nekad nespēsi saņemt savu brīnumu no Dieva. Šai gadījumā, sieviete vērsās pēc palīdzības pie Jēzus, bet Viņa mācekļi nostājās starp viņu un Jēzu. Viņi runāja par to, ka šī sieviete traucē un viņu vajag padzīt. Ja sieviete nebūtu pārvarējusi šo šķērsli, kuru radīja Viņa mācekļi – šo cilvēcisko faktoru, – viņa varētu apvainoties un aiziet no Jēzus, tā arī nesaņēmusi savu brīnumu. Aklais Bartimejs sauca uz Jēzu, lai Viņš apžēlojas par to, bet tajā pašā laikā cilvēki kliedza uz viņu un pieprasīja, lai tas apklust un netraucē Skolotājam. Taču Bartimejs sauca vēl skaļāk, un tādā veidā uzvarēja cilvēcisko faktoru, kurš stājās ceļā viņa brīnumam. Pateicoties tam, Bartimejs atguva redzi (skatīt Marka 10:46-52). Reiz vecāki atveda savus bērnus pie Jēzus, lai Viņš tos svētītu, bet Viņa mācekļi sāka dzīt bērnus projām un sacīja tiem, lai tie netraucē. Jēzus aizliedz saviem mācekļiem tā rīkoties un atļāva bērniem tuvoties Viņam (skatīt Mateja 19:13-15). Četri draugi nolēma atnest savu triekas ķerto draugu pie Jēzus, bet milzīgā cilvēku pūļa dēļ viņi nevarēja izspraukties un tikt pie Jēzus. Bet viņi iemācījās uzvarēt cilvēcisko faktoru, tālab uzkāpa uz jumta, uzplēsa šo jumtu un nolaida savu draugu tur, kur bija Jēzus. Un pateicoties tam, viņi saņēma savu brīnumu – drauga dziedināšanu (Skatīt Marka 2:1-5). Sieviete, kura sirga ar asiņošanu, vēlējās tikt līdz Jēzum, bet viņas ceļā bija ļaužu pūlis, kurš traucēja viņai to izdarīt. Taču šī sieviete uzvarēja cilvēcisko faktoru, koncentrējās uz savu mērķi un piekļuva Jēzum, saņemot savu brīnumu no Dieva (skatīt Lūkas 8:43-48). Jā, cilvēciskais faktors eksistē, bet jāiemācās to uzvarēt, un tad tu ieraudzīsi savu brīnumu. Varbūt tu meklē Dieva palīdzību, varbūt tev nepieciešams brīnums no Viņa, bet tavā ceļā stāv cilvēki. Varbūt cilvēki tevi sāpina un rada papildus šķēršļus, bet tik un tā – nepadodies. Anna ļoti pārdzīvoja savas neauglības dēļ, tālab atnāca uz templi un ilgi lūdz Dievu, atklājot Viņa priekšā savu dvēseli, savu sāpi un vajadzību. Priesteris, kurš redzēja Annu, nodomāja, ka viņa ir piedzērusies. Bet Anna prata uzvarēt šādu apvainojumu un sakoncentrēt savu sirdi uz Dievu. Un viņa saņēma savu brīnumu Samuēla izskatā. Anna bija pastāvīga savā lūgšanā uz Dievu (1.Samuēla 1:10-17). Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors. Tev nav jāklausās tas, ko saka cilvēki, bet tev jāklausa savai sirdij, tev jāklausa Dievam un iet uz savu mērķi. Un tikai tad, tu spēsi saņemt uzvaru no Dieva. Kānaāniešu sievietei bija pilnīgi vienalga, ko par viņu saka Jēzus mācekļi. Dieva aicinājums tev šodien: Ja tu vēlies ieraudzīt Dieva iejaukšanos savā dzīvē, tev nepieciešams iemācīties pārvarēt cilvēcisko faktoru un koncentrēt savu uzmanību uz Dievu un Viņa Vārdu. Esi svētīts! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Jēzus var iziet cauri tam, kam cits neviens nevar iziet cauri

    Vai jūs tagad atrodaties situācijā, par kuru visi saka, ka uz šo situāciju nav atbildes nevienam cilvēkam? Vai sātans ir iekarojis jūsu dzīvi, ģimeni, biznesu, bērnus vai kalpošanu? Vai esat sapinušies kādās lietās, vai zaudējuši jebkādu cerību, lai izietu no ļoti sarežģītas situācijas, kurā tagad atrodaties?
  • Sarīkojot brāļiem dažādus pārbaudījumus, Jāzepam bija savs mērķis!

    Vai atceraties, ka mēs līdz šim runājām par to, ka pirmā izmainīta cilvēka pazīme ir viņa izmainītā attieksme pret citiem cilvēkiem. Tas, ka Jāzeps bija mainījies, mēs redzam pēc viņa attieksmes pret brāļiem. Iedomājieties, ka tieši šie cilvēki pārdeva Jāzepu verdzībā, un tieši viņu dēļ Jāzeps izgāja cauri sāpēm, bēdām, zaudējumiem, pārbaudījumiem un nopietnām problēmā. Un tagad, brāļi nāk pie Jāzepa pēc palīdzības, un viņš dod tiem visu nepieciešamo bez maksas, bez vēlēšanās atriebties par sevi. Tas viss notiek tāpēc, ka Jāzeps bija mainījies un bija brīvs no nepiedošanas, rūgtuma un aizvainojuma.
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Jebkuras attiecības palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums jāpiestrādā

    Kas notiek, kad mēs dibinām attiecības ar cilvēkiem? Šīs attiecības atklāj mūsos tās nepilnības, par kurām mēs paši pat nenojaušam. Katrā no mums vēl ir tik daudz krāmu, no kuriem vajag atbrīvoties, lai mēs varētu atbilst Jēzus Kristus tēlam.Daudzi cilvēki bieži vien ticībā pasludina to, ka viņi jau ir pilnīgi, jo tie ir jauni radījumi un ir Dieva taisnība Kristū.Dārgie draugi, ticība – tas ir labi. Un tik pat svarīgi ir ne tikai ticēt savā sirdī, bet arī ar savu muti apliecināt to, kam jūs ticat. Tomēr, ja noniecinām pārmaiņu instrumentus, kurus Dievs domājis vai lēmis tam, lai mainītu mūs, tad mūsu dzīve būs tāla no mūsu ticības apliecinājuma.