Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors!

Miers jums, dārgie mūsu interneta lappuses apmeklētāji. Rubrika „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” veidota ar mērķi apmierināt jūsu garīgās vajadzības. Ceru, ka jums tas palīdz. Gaidīsim jūsu atsauksmes.Piemērā ar kānaāniešu sieviete mēs jau esam guvuši vairākas pamācības. Piemērā no Jēzus dzīves mēs iemācījāmies to, cik svarīgi ir pavadīt laiku vientulībā ar Dievu. Mēs iemācījāmies to, ka vecāku lūgšanai piemīt milzīgs spēks un tā spēj darīt neiedomājamus brīnumus. Mēs iemācījāmies to, cik svarīgi ir būt par labu piemēru (modeli) saviem bērniem un tiem, kuriem esam kā skolotāji, jo viņi atkārto ne tikai to, ko runājam, bet arī to, ko darām. Tāpat mēs sapratām, ka lūdzot Dievam palīdzību, nevajag noskumt pat tad, ja liekas, ka atbilde kavējas. Šodien vēlos runāt par to, cik svarīgi ir pārvarēt cilvēcisko faktoru.
„Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).
Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru. Cilvēks arvien cenšas nostāties starp Dievu un mums. Ja tu neiemācīsies uzvarēt cilvēcisko faktoru, tu nekad nespēsi saņemt savu brīnumu no Dieva. Šai gadījumā, sieviete vērsās pēc palīdzības pie Jēzus, bet Viņa mācekļi nostājās starp viņu un Jēzu. Viņi runāja par to, ka šī sieviete traucē un viņu vajag padzīt. Ja sieviete nebūtu pārvarējusi šo šķērsli, kuru radīja Viņa mācekļi – šo cilvēcisko faktoru, – viņa varētu apvainoties un aiziet no Jēzus, tā arī nesaņēmusi savu brīnumu. Aklais Bartimejs sauca uz Jēzu, lai Viņš apžēlojas par to, bet tajā pašā laikā cilvēki kliedza uz viņu un pieprasīja, lai tas apklust un netraucē Skolotājam. Taču Bartimejs sauca vēl skaļāk, un tādā veidā uzvarēja cilvēcisko faktoru, kurš stājās ceļā viņa brīnumam. Pateicoties tam, Bartimejs atguva redzi (skatīt Marka 10:46-52). Reiz vecāki atveda savus bērnus pie Jēzus, lai Viņš tos svētītu, bet Viņa mācekļi sāka dzīt bērnus projām un sacīja tiem, lai tie netraucē. Jēzus aizliedz saviem mācekļiem tā rīkoties un atļāva bērniem tuvoties Viņam (skatīt Mateja 19:13-15). Četri draugi nolēma atnest savu triekas ķerto draugu pie Jēzus, bet milzīgā cilvēku pūļa dēļ viņi nevarēja izspraukties un tikt pie Jēzus. Bet viņi iemācījās uzvarēt cilvēcisko faktoru, tālab uzkāpa uz jumta, uzplēsa šo jumtu un nolaida savu draugu tur, kur bija Jēzus. Un pateicoties tam, viņi saņēma savu brīnumu – drauga dziedināšanu (Skatīt Marka 2:1-5). Sieviete, kura sirga ar asiņošanu, vēlējās tikt līdz Jēzum, bet viņas ceļā bija ļaužu pūlis, kurš traucēja viņai to izdarīt. Taču šī sieviete uzvarēja cilvēcisko faktoru, koncentrējās uz savu mērķi un piekļuva Jēzum, saņemot savu brīnumu no Dieva (skatīt Lūkas 8:43-48). Jā, cilvēciskais faktors eksistē, bet jāiemācās to uzvarēt, un tad tu ieraudzīsi savu brīnumu. Varbūt tu meklē Dieva palīdzību, varbūt tev nepieciešams brīnums no Viņa, bet tavā ceļā stāv cilvēki. Varbūt cilvēki tevi sāpina un rada papildus šķēršļus, bet tik un tā – nepadodies. Anna ļoti pārdzīvoja savas neauglības dēļ, tālab atnāca uz templi un ilgi lūdz Dievu, atklājot Viņa priekšā savu dvēseli, savu sāpi un vajadzību. Priesteris, kurš redzēja Annu, nodomāja, ka viņa ir piedzērusies. Bet Anna prata uzvarēt šādu apvainojumu un sakoncentrēt savu sirdi uz Dievu. Un viņa saņēma savu brīnumu Samuēla izskatā. Anna bija pastāvīga savā lūgšanā uz Dievu (1.Samuēla 1:10-17). Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors. Tev nav jāklausās tas, ko saka cilvēki, bet tev jāklausa savai sirdij, tev jāklausa Dievam un iet uz savu mērķi. Un tikai tad, tu spēsi saņemt uzvaru no Dieva. Kānaāniešu sievietei bija pilnīgi vienalga, ko par viņu saka Jēzus mācekļi. Dieva aicinājums tev šodien: Ja tu vēlies ieraudzīt Dieva iejaukšanos savā dzīvē, tev nepieciešams iemācīties pārvarēt cilvēcisko faktoru un koncentrēt savu uzmanību uz Dievu un Viņa Vārdu. Esi svētīts! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību

    Ja atceraties, tad vakardien runājām par to, ka cilvēku samaitā nevis tas kādas darbības tiek vērstas uz šo cilvēku, bet tas kāda ir šī cilvēka reakcija uz šo darbību. Nākamajā Rakstu vietā mēs redzēsim, ka ne vīrietis ne sieviete nevēlējās uzņemties personīgo atbildību par savu rīcību.„ Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.”” (1.Mozus 3:12-13)
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? II

    Mēs runājām par to, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības starp Dievu un cilvēku. Un tieši mīlestība uz Dievu pamudina cilvēku lūgt un pavadīt laiku ar Viņu.Vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu – tas ir viens no degvielas veidiem, kurš uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Tu nevarēsi uzzināt to, ko zina Dievs, ja nenāksi pie Viņa, lai Viņam to pajautātu. Un šī vēlēšanās uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Bez šīs vēlēšanās nav iespējama pastāvība lūgšanās. Pāvils runāja par to, ka viņš vēlās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku. Jā, pētītu Pāvila dzīvi, tad ieraudzītu, ka viņš dzīvoja lūgšanās. Kāpēc viņš dzīvoja lūgšanās? Tāpēc, ka viņam bija spēcīga vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku.
  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”