Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors!

Miers jums, dārgie mūsu interneta lappuses apmeklētāji. Rubrika „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” veidota ar mērķi apmierināt jūsu garīgās vajadzības. Ceru, ka jums tas palīdz. Gaidīsim jūsu atsauksmes.Piemērā ar kānaāniešu sieviete mēs jau esam guvuši vairākas pamācības. Piemērā no Jēzus dzīves mēs iemācījāmies to, cik svarīgi ir pavadīt laiku vientulībā ar Dievu. Mēs iemācījāmies to, ka vecāku lūgšanai piemīt milzīgs spēks un tā spēj darīt neiedomājamus brīnumus. Mēs iemācījāmies to, cik svarīgi ir būt par labu piemēru (modeli) saviem bērniem un tiem, kuriem esam kā skolotāji, jo viņi atkārto ne tikai to, ko runājam, bet arī to, ko darām. Tāpat mēs sapratām, ka lūdzot Dievam palīdzību, nevajag noskumt pat tad, ja liekas, ka atbilde kavējas. Šodien vēlos runāt par to, cik svarīgi ir pārvarēt cilvēcisko faktoru.
„Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).
Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru. Cilvēks arvien cenšas nostāties starp Dievu un mums. Ja tu neiemācīsies uzvarēt cilvēcisko faktoru, tu nekad nespēsi saņemt savu brīnumu no Dieva. Šai gadījumā, sieviete vērsās pēc palīdzības pie Jēzus, bet Viņa mācekļi nostājās starp viņu un Jēzu. Viņi runāja par to, ka šī sieviete traucē un viņu vajag padzīt. Ja sieviete nebūtu pārvarējusi šo šķērsli, kuru radīja Viņa mācekļi – šo cilvēcisko faktoru, – viņa varētu apvainoties un aiziet no Jēzus, tā arī nesaņēmusi savu brīnumu. Aklais Bartimejs sauca uz Jēzu, lai Viņš apžēlojas par to, bet tajā pašā laikā cilvēki kliedza uz viņu un pieprasīja, lai tas apklust un netraucē Skolotājam. Taču Bartimejs sauca vēl skaļāk, un tādā veidā uzvarēja cilvēcisko faktoru, kurš stājās ceļā viņa brīnumam. Pateicoties tam, Bartimejs atguva redzi (skatīt Marka 10:46-52). Reiz vecāki atveda savus bērnus pie Jēzus, lai Viņš tos svētītu, bet Viņa mācekļi sāka dzīt bērnus projām un sacīja tiem, lai tie netraucē. Jēzus aizliedz saviem mācekļiem tā rīkoties un atļāva bērniem tuvoties Viņam (skatīt Mateja 19:13-15). Četri draugi nolēma atnest savu triekas ķerto draugu pie Jēzus, bet milzīgā cilvēku pūļa dēļ viņi nevarēja izspraukties un tikt pie Jēzus. Bet viņi iemācījās uzvarēt cilvēcisko faktoru, tālab uzkāpa uz jumta, uzplēsa šo jumtu un nolaida savu draugu tur, kur bija Jēzus. Un pateicoties tam, viņi saņēma savu brīnumu – drauga dziedināšanu (Skatīt Marka 2:1-5). Sieviete, kura sirga ar asiņošanu, vēlējās tikt līdz Jēzum, bet viņas ceļā bija ļaužu pūlis, kurš traucēja viņai to izdarīt. Taču šī sieviete uzvarēja cilvēcisko faktoru, koncentrējās uz savu mērķi un piekļuva Jēzum, saņemot savu brīnumu no Dieva (skatīt Lūkas 8:43-48). Jā, cilvēciskais faktors eksistē, bet jāiemācās to uzvarēt, un tad tu ieraudzīsi savu brīnumu. Varbūt tu meklē Dieva palīdzību, varbūt tev nepieciešams brīnums no Viņa, bet tavā ceļā stāv cilvēki. Varbūt cilvēki tevi sāpina un rada papildus šķēršļus, bet tik un tā – nepadodies. Anna ļoti pārdzīvoja savas neauglības dēļ, tālab atnāca uz templi un ilgi lūdz Dievu, atklājot Viņa priekšā savu dvēseli, savu sāpi un vajadzību. Priesteris, kurš redzēja Annu, nodomāja, ka viņa ir piedzērusies. Bet Anna prata uzvarēt šādu apvainojumu un sakoncentrēt savu sirdi uz Dievu. Un viņa saņēma savu brīnumu Samuēla izskatā. Anna bija pastāvīga savā lūgšanā uz Dievu (1.Samuēla 1:10-17). Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors. Tev nav jāklausās tas, ko saka cilvēki, bet tev jāklausa savai sirdij, tev jāklausa Dievam un iet uz savu mērķi. Un tikai tad, tu spēsi saņemt uzvaru no Dieva. Kānaāniešu sievietei bija pilnīgi vienalga, ko par viņu saka Jēzus mācekļi. Dieva aicinājums tev šodien: Ja tu vēlies ieraudzīt Dieva iejaukšanos savā dzīvē, tev nepieciešams iemācīties pārvarēt cilvēcisko faktoru un koncentrēt savu uzmanību uz Dievu un Viņa Vārdu. Esi svētīts! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts

    Problēmas spēj tevi gremdēt vai celt. Viss ir atkarīgs no tavas reakcijas. Mēs izpētīsim Dāvida piemēru un ļausim tam mācīt mūs uz to kā reaģēt sarežģītā situācijā.2 Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis – tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu! 3 Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem? 4 Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas. 5 Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

    Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).
  • Ja tu nesāksi laist apgrozībā to, kas tev jau šobrīd ir, – tev nebūs kalpošanas

    Mēs turpinām sarunu par tēmu „Tava dāvana (talants vai spējas) atradīs tev vietu.”Mēs ar jums runājām par to, ka viss lielais vai varenais sākas ar mazumu, – liela(diža) personība, liela kalpošana, vareni sasniegumi, liela vai plaša ietekme.Viss sākas ar to, ka cilvēks sāk darīt to, ko viņš var vai spēj, un viņš dara to no visas savas dvēseles, kā Tam Kungam, ticībā un ar pastāvību.Rezultāts tādai attieksmei pret dzīvi vienmēr būs balva no Dieva. Tāds cilvēks noteikti būs Tā Kunga svētīts un paaugstināts. Tāda cilvēkadāvana(talants vai spējas) noteikti atradīs viņam vietu kopējā Dieva ainā, Kristus Miesā.Cilvēka dāvana(talants vai spējas) piešķirs viņam plašumu un pietuvinās augstmaņiem, – tas ir princips, kurš parādīts Bībelē, gan caur Bībeles mācību, gan arī balstoties uz Bībeles varoņu dzīvēm.
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Lūdz Dievam pēc reformācijas savā dzīvē, īpaši lūgšanu dzīvē!

    Dievs vēlās, lai mēs saprotam, ka draudze, kura lūdz – ir draudze, kura uzvar, tā ir vienīgā draudze, kuru elles vārti nespēs uzvarēt. Draudze, kura lūdz – ir draudze, kura pieaug, kura piedzīvo Dieva spēku un brīnumus. Dievs teica, ka Viņš radīs Draudzi un elles vārti šo Draudzi neuzvarēs.Lai Dievs palīdz katram no mums, lai lūgšana ieņem svarīgu vietu mūsu dzīvē, lai atnāk Dieva kārtība lūgšanu dzīvē. Es nerunāju par to lūgšanu, kura neaizsniedz debesis, bet es runāju par lūgšanu, kura aizsniedz debesis un atnes atbildi.
  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.