Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors!

Miers jums, dārgie mūsu interneta lappuses apmeklētāji. Rubrika „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” veidota ar mērķi apmierināt jūsu garīgās vajadzības. Ceru, ka jums tas palīdz. Gaidīsim jūsu atsauksmes.Piemērā ar kānaāniešu sieviete mēs jau esam guvuši vairākas pamācības. Piemērā no Jēzus dzīves mēs iemācījāmies to, cik svarīgi ir pavadīt laiku vientulībā ar Dievu. Mēs iemācījāmies to, ka vecāku lūgšanai piemīt milzīgs spēks un tā spēj darīt neiedomājamus brīnumus. Mēs iemācījāmies to, cik svarīgi ir būt par labu piemēru (modeli) saviem bērniem un tiem, kuriem esam kā skolotāji, jo viņi atkārto ne tikai to, ko runājam, bet arī to, ko darām. Tāpat mēs sapratām, ka lūdzot Dievam palīdzību, nevajag noskumt pat tad, ja liekas, ka atbilde kavējas. Šodien vēlos runāt par to, cik svarīgi ir pārvarēt cilvēcisko faktoru.
„Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).
Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru. Cilvēks arvien cenšas nostāties starp Dievu un mums. Ja tu neiemācīsies uzvarēt cilvēcisko faktoru, tu nekad nespēsi saņemt savu brīnumu no Dieva. Šai gadījumā, sieviete vērsās pēc palīdzības pie Jēzus, bet Viņa mācekļi nostājās starp viņu un Jēzu. Viņi runāja par to, ka šī sieviete traucē un viņu vajag padzīt. Ja sieviete nebūtu pārvarējusi šo šķērsli, kuru radīja Viņa mācekļi – šo cilvēcisko faktoru, – viņa varētu apvainoties un aiziet no Jēzus, tā arī nesaņēmusi savu brīnumu. Aklais Bartimejs sauca uz Jēzu, lai Viņš apžēlojas par to, bet tajā pašā laikā cilvēki kliedza uz viņu un pieprasīja, lai tas apklust un netraucē Skolotājam. Taču Bartimejs sauca vēl skaļāk, un tādā veidā uzvarēja cilvēcisko faktoru, kurš stājās ceļā viņa brīnumam. Pateicoties tam, Bartimejs atguva redzi (skatīt Marka 10:46-52). Reiz vecāki atveda savus bērnus pie Jēzus, lai Viņš tos svētītu, bet Viņa mācekļi sāka dzīt bērnus projām un sacīja tiem, lai tie netraucē. Jēzus aizliedz saviem mācekļiem tā rīkoties un atļāva bērniem tuvoties Viņam (skatīt Mateja 19:13-15). Četri draugi nolēma atnest savu triekas ķerto draugu pie Jēzus, bet milzīgā cilvēku pūļa dēļ viņi nevarēja izspraukties un tikt pie Jēzus. Bet viņi iemācījās uzvarēt cilvēcisko faktoru, tālab uzkāpa uz jumta, uzplēsa šo jumtu un nolaida savu draugu tur, kur bija Jēzus. Un pateicoties tam, viņi saņēma savu brīnumu – drauga dziedināšanu (Skatīt Marka 2:1-5). Sieviete, kura sirga ar asiņošanu, vēlējās tikt līdz Jēzum, bet viņas ceļā bija ļaužu pūlis, kurš traucēja viņai to izdarīt. Taču šī sieviete uzvarēja cilvēcisko faktoru, koncentrējās uz savu mērķi un piekļuva Jēzum, saņemot savu brīnumu no Dieva (skatīt Lūkas 8:43-48). Jā, cilvēciskais faktors eksistē, bet jāiemācās to uzvarēt, un tad tu ieraudzīsi savu brīnumu. Varbūt tu meklē Dieva palīdzību, varbūt tev nepieciešams brīnums no Viņa, bet tavā ceļā stāv cilvēki. Varbūt cilvēki tevi sāpina un rada papildus šķēršļus, bet tik un tā – nepadodies. Anna ļoti pārdzīvoja savas neauglības dēļ, tālab atnāca uz templi un ilgi lūdz Dievu, atklājot Viņa priekšā savu dvēseli, savu sāpi un vajadzību. Priesteris, kurš redzēja Annu, nodomāja, ka viņa ir piedzērusies. Bet Anna prata uzvarēt šādu apvainojumu un sakoncentrēt savu sirdi uz Dievu. Un viņa saņēma savu brīnumu Samuēla izskatā. Anna bija pastāvīga savā lūgšanā uz Dievu (1.Samuēla 1:10-17). Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors. Tev nav jāklausās tas, ko saka cilvēki, bet tev jāklausa savai sirdij, tev jāklausa Dievam un iet uz savu mērķi. Un tikai tad, tu spēsi saņemt uzvaru no Dieva. Kānaāniešu sievietei bija pilnīgi vienalga, ko par viņu saka Jēzus mācekļi. Dieva aicinājums tev šodien: Ja tu vēlies ieraudzīt Dieva iejaukšanos savā dzīvē, tev nepieciešams iemācīties pārvarēt cilvēcisko faktoru un koncentrēt savu uzmanību uz Dievu un Viņa Vārdu. Esi svētīts! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā

    Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam, kā Dievs caur mums un mūsu kalpošanu piepilda citu cilvēku vajadzības.Kad caur kalpošanu mēs dodam dzīvību cietiem cilvēkiem, tad arī mēs paši piepildamies ar dzīvību no Dieva!
  • Mūsu bagātība – tas ir mūsu dievbijīgais raksturs un atjaunotais prāts!

    „Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.”(1.Timotejam 6: 9-12).
  • Dieva Vārds ir labākais līdzeklis, lai attīrītu cilvēka sirdi

    Dievs attīra mani caur Savu Vārdu, tādēļ man jābūt šajā vārdā katru dienu. Tev var likties, ka tu neko nesaņem no Bībeles lasīšanas, bet tas tā nav. Kad mēs lasām Vārdu, mēs iekšēji attīrāmies, tieši tāpat kad cilvēks attīra savu ķermeni, mazgājoties pirtī. Tas ir jādara pēc iespējas biežāk, lai garīgi nesmakotu. Ja tu pamani, ka tevi ir viegli aizkaitināt, tas nozīmē ka tev vajag to nomazgāt nost. Kad tu atklāj, ka tava sirds sāk aizvērties, – tas liecina par to, ka tu nelasi Bībeli un palaid garām iespēju attīrīties. Kad tu sevī pamani to, ka kaut kas tevī neatbilst kā vajadzētu kristīga cilvēka dzīvē būt, piemēram, tu vienmēr izraisi strīdu, tad tas liecina par to, ka sen neesi bijis Vārda klātbūtnē
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu. „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.