Līdzcietības spēks

Dārgie draugi, miers un žēlastība no Tā Kunga lai jums ir bagātīgi šai dienā! Šodien es gribētu parunāt ar jums par līdzcietības spēku. Ja mēs palūkosimies uz Jēzus dzīvi kā uz Dieva līdzību, – un tieši Jēzus mums parādīja (atklāja) Dievu, – tad mēs ieraudzīsim, ka Jēzus bija līdzcietības vadīts pret cilvēkiem. Ja arī mēs būsim līdzcietības vadīti, tad mēs nekad nepaliksim bez darba, un, pats galvenais, nebūsim neauglīgi. Mūsu pasaule ir problēmu pilna, un Dievs mūs aicina tieši uz to, lai mēs risinātu šīs problēmas. Mēs esam Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Mēs esam Jēzus Kristus Miesa šeit uz zemes, tālab, visu, ko Dievs dara uz zemes, Viņš dara tikai caur mums. Izpētot Jēzus dzīvi, mēs redzam, ka Viņš nekad, ne uz mirkli nepalika bez darba. Ikreiz, kad Jēzus pēc ilgām kalpošanas stundām vēlējās kaut nedaudz palikt vienatnē un atpūsties, cilvēki, lūdzot pēc palīdzības, Viņu tik un tā atrada. Un Viņš tiem neatteica šo palīdzību. Bībelē ir rakstīts: „Viņš apžēlojās par viņiem un kalpoja tiem.” Un tā Viņš staigāja no pilsētas uz pilsētu, jo Jēzus bija svaidīts tam, lai atnestu risinājumu tur, kur bija problēmas.
„Tanī laikā Jēzus reiz gāja sabatā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka vārpas plūkt un ēst. Bet farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: “Redzi, Tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt.” Bet Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darīja, kad viņš bija izsalcis un viņa pavadoņi? Ka viņš gāja Dieva namā un tie ēda skatāmās maizes, ko nebija brīv ēst ne viņam pašam, ne viņa biedriem, bet vienīgi priesteriem. Jeb vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā sabata dienu un ir nevainīgi? Bet Es jums saku: šeit ir kas lielāks par Dieva namu. Bet, kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, – tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši.”(Mateja 12:1-7).
Šajā Rakstu vietā mēs redzam vienas cilvēku kategorijas aprakstu, – cilvēku, kuri bija visai izglītoti, kuri zināja likumu un dzīvoja saskaņā ar šo likumu. Taču, šo likumu zināšana un dzīve saskaņā ar šiem likumiem, padarīja tos Dievam un cilvēkiem nederīgus. Bija arī cita kategorija – Jēzus, Kurš arī zināja likumu. Bet, Jēzus ne tikai zināja likumu, Viņš pazina (zināja) arī Dieva, Kurš stāv aiz šī līkuma, sirdi. Jēzus zināja, ka Dievs radījis likumu ne tāpēc, lai ierobežotu un traucētu cilvēkiem, bet tālab, lai tiem palīdzētu. Dievam cilvēks ir pats lielākais dārgums. Jēzus ne vienreiz vien darīja tādas lietas, kas pirmajā mirklī izlikās pretlikumīgas, bet, patiesībā, caur līdzcietību un žēlsirdību uz cilvēkiem, Viņš piepildīja likumu. Ir kas tāds, ko mēs vēl nezinām, un tas var traucēt mums dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ja mēs par pamatu savai kalpošanai un savai rīcībai neņemsim Dieva atklāsmes, tad, lai kādā mērā mēs arī ziedotos, mēs kļūsim par nepiemērotiem vai nederīgiem reliģiskiem cilvēkiem, no kuriem nebūs nekāda labuma. Bez zināšanām un sapratnes par to, kas pamudināja Jēzu kalpot cilvēkiem, mēs nevarēsim būt efektīvi, kāds bija Viņš. Jēzus farizejiem sacīja: „..kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris,…” Tas ir tieši tas, ko Jēzus izprata un kas palīdzēja Viņam iet un kalpot cilvēkiem. Jēzum bija atklāsme par Dieva sirdi un izpratne par Rakstiem. Arī farizeji lasīja Toru, pat zināja to no galvas. Tomēr, viņi neiepazina garu, kurš stāvēja aiz rakstītā. Upuris – tas ir labi, taču, ja aiz mūsu upura nestāvēs žēlastība, tad šis upuris Dievam nebūs tīkams. Mums ir jāiemācās novākt tās bremzes, kas attur mūs un traucē mums iet uz priekšu un kalpot Dievam. Un to mēs iemācīsimies tad, kad sāksim attīstīt vai izkopt savā sirdī žēlsirdību. Žēlsirdīga un līdzcietīga sirds, neatkarīgi no mūsu trūkumiem vai arī kaut kā nepietiekamības, mudina mūs uz kalpošanu cilvēkiem. Farizejiem trūka tieši žēlsirdības un līdzcietības attiecībā pret cilvēkiem. Pārbaudi šodien savu sirdi. Kā tu reaģē uz cilvēku vajadzībām? Kas kalpošanā cilvēkiem motivē un virza tevi? Jēzus attiecībā pret cilvēkiem bija žēlsirdīgs un līdzcietīgs! Mācīsimies no Viņa! Esiet svētīti! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana IV

    Mēs turpinām runāt par cilvēka dzīves mērķa meklējumiem, par to, kā, dzīvojot zem debess, cilvēks var iemantot patieso laimi. Ar savu piemēru Salamans mums parādīja, pa kādu ceļu mums nevajag iet, kad runa iet par dzīves jēgas, laimes un apmierinājuma meklējumiem. Ejot pa šiem nepareizajiem ceļiem, mēs vilsimies, mēs garā jutīsim tukšumu, niecību, un visas mūsu ilgas tas novedīs pie pilnīga kraha.
  • Viss, kas vajadzīgs, tā ir mūsu gatavība samaksāt cenu par to, lai Dievs būtu ar mums

    Neatkarīgi no tā, ko jūs darat, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu dzīves statuss, un neatkarīgi no tā, kādi ir jūsu dzīves apstākļi, ja jums būs pieejama Dieva klātbūtne, tad jūs būsiet veiksmīgs cilvēks.Jāzeps bija verdzībā, viņu pārdeva prom uz svešu zemi viņa paša brāļi, taču tas nespēja apturēt viņa uzplaukumu.Kas tad īsti nosaka mūsu veiksmi? Tā ir Dieva klātbūtne ar mums! Varbūt ka ceļš uz to nebūs viegls. Ceļojums uz uzplaukumu un veiksmi, var būt garāks nekā jūs domājat, bet ja Dievs būs ar mums, tad ceļš būs apvīts ar Dieva labestību un labvēlību.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam!

    Mēs turpinām runāt par to, ka mūsu pašu labad, Dievs vēlas mainīt katru no mums. Vakar mēs runājām, ka tad, ja mēs ļausim Dievam veikt mūsos Viņa pārmaiņas un sekosim Jēzum, tad mums apkārt esošie cilvēki varēs ieraudzīt pār mūsu dzīvi un kalpošanu debesu zīmogu.Vai atceraties, ka pēc Jēzus augšāmcelšanās, kad sinagogas sardzes priekšnieki, rakstu mācītāji un saduķeji satikās ar Viņa mācekļiem, tie ieraudzīja mācekļos pārcilvēcisku spēku.
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • Kas ir tie cilvēki, kuriem Dievs atklāj Sevi un Savus noslēpumus?

    „..Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!”(Psalms 112:1).„Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām.”(Salamana Pamācības 8:13).
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums II

    Dievs pārbauda mūs, lai zinātu, kas atrodas mūsu sirdī.Mēs zinām, ka Dievs zina visu. Tad jums var rasties jautājums: vai Dievs nezin, kas atrodas manā sirdī? Vai tad Bībelē nav rakstīts, ka visas manas domas ir zināmas Dievam? Ja tas ir tā, tad priekš kam Dievam vajag zināt ar ko ir piepildīta mana sirds? Jā, Dievam ir zināms viss un Viņš zina, kas ir tavā sirdī. Bet Dievs vēlas, lai es pats ieraudzītu un uzzinātu, kas atrodas manā sirdī.