Līdzcietības spēks

Dārgie draugi, miers un žēlastība no Tā Kunga lai jums ir bagātīgi šai dienā! Šodien es gribētu parunāt ar jums par līdzcietības spēku. Ja mēs palūkosimies uz Jēzus dzīvi kā uz Dieva līdzību, – un tieši Jēzus mums parādīja (atklāja) Dievu, – tad mēs ieraudzīsim, ka Jēzus bija līdzcietības vadīts pret cilvēkiem. Ja arī mēs būsim līdzcietības vadīti, tad mēs nekad nepaliksim bez darba, un, pats galvenais, nebūsim neauglīgi. Mūsu pasaule ir problēmu pilna, un Dievs mūs aicina tieši uz to, lai mēs risinātu šīs problēmas. Mēs esam Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Mēs esam Jēzus Kristus Miesa šeit uz zemes, tālab, visu, ko Dievs dara uz zemes, Viņš dara tikai caur mums. Izpētot Jēzus dzīvi, mēs redzam, ka Viņš nekad, ne uz mirkli nepalika bez darba. Ikreiz, kad Jēzus pēc ilgām kalpošanas stundām vēlējās kaut nedaudz palikt vienatnē un atpūsties, cilvēki, lūdzot pēc palīdzības, Viņu tik un tā atrada. Un Viņš tiem neatteica šo palīdzību. Bībelē ir rakstīts: „Viņš apžēlojās par viņiem un kalpoja tiem.” Un tā Viņš staigāja no pilsētas uz pilsētu, jo Jēzus bija svaidīts tam, lai atnestu risinājumu tur, kur bija problēmas.
„Tanī laikā Jēzus reiz gāja sabatā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka vārpas plūkt un ēst. Bet farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: “Redzi, Tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt.” Bet Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darīja, kad viņš bija izsalcis un viņa pavadoņi? Ka viņš gāja Dieva namā un tie ēda skatāmās maizes, ko nebija brīv ēst ne viņam pašam, ne viņa biedriem, bet vienīgi priesteriem. Jeb vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā sabata dienu un ir nevainīgi? Bet Es jums saku: šeit ir kas lielāks par Dieva namu. Bet, kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, – tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši.”(Mateja 12:1-7).
Šajā Rakstu vietā mēs redzam vienas cilvēku kategorijas aprakstu, – cilvēku, kuri bija visai izglītoti, kuri zināja likumu un dzīvoja saskaņā ar šo likumu. Taču, šo likumu zināšana un dzīve saskaņā ar šiem likumiem, padarīja tos Dievam un cilvēkiem nederīgus. Bija arī cita kategorija – Jēzus, Kurš arī zināja likumu. Bet, Jēzus ne tikai zināja likumu, Viņš pazina (zināja) arī Dieva, Kurš stāv aiz šī līkuma, sirdi. Jēzus zināja, ka Dievs radījis likumu ne tāpēc, lai ierobežotu un traucētu cilvēkiem, bet tālab, lai tiem palīdzētu. Dievam cilvēks ir pats lielākais dārgums. Jēzus ne vienreiz vien darīja tādas lietas, kas pirmajā mirklī izlikās pretlikumīgas, bet, patiesībā, caur līdzcietību un žēlsirdību uz cilvēkiem, Viņš piepildīja likumu. Ir kas tāds, ko mēs vēl nezinām, un tas var traucēt mums dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ja mēs par pamatu savai kalpošanai un savai rīcībai neņemsim Dieva atklāsmes, tad, lai kādā mērā mēs arī ziedotos, mēs kļūsim par nepiemērotiem vai nederīgiem reliģiskiem cilvēkiem, no kuriem nebūs nekāda labuma. Bez zināšanām un sapratnes par to, kas pamudināja Jēzu kalpot cilvēkiem, mēs nevarēsim būt efektīvi, kāds bija Viņš. Jēzus farizejiem sacīja: „..kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris,…” Tas ir tieši tas, ko Jēzus izprata un kas palīdzēja Viņam iet un kalpot cilvēkiem. Jēzum bija atklāsme par Dieva sirdi un izpratne par Rakstiem. Arī farizeji lasīja Toru, pat zināja to no galvas. Tomēr, viņi neiepazina garu, kurš stāvēja aiz rakstītā. Upuris – tas ir labi, taču, ja aiz mūsu upura nestāvēs žēlastība, tad šis upuris Dievam nebūs tīkams. Mums ir jāiemācās novākt tās bremzes, kas attur mūs un traucē mums iet uz priekšu un kalpot Dievam. Un to mēs iemācīsimies tad, kad sāksim attīstīt vai izkopt savā sirdī žēlsirdību. Žēlsirdīga un līdzcietīga sirds, neatkarīgi no mūsu trūkumiem vai arī kaut kā nepietiekamības, mudina mūs uz kalpošanu cilvēkiem. Farizejiem trūka tieši žēlsirdības un līdzcietības attiecībā pret cilvēkiem. Pārbaudi šodien savu sirdi. Kā tu reaģē uz cilvēku vajadzībām? Kas kalpošanā cilvēkiem motivē un virza tevi? Jēzus attiecībā pret cilvēkiem bija žēlsirdīgs un līdzcietīgs! Mācīsimies no Viņa! Esiet svētīti! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pasaules gudrība un Dieva gudrība

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli.Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.
  • Kas ir labvēlība?

    Labvēlība -tā ir citas personas slepena vēlme ņemt dalību tavā dzīvē un palīdzēt tev realizēties, īstenoties. Labvēlība – tā ir citu žēlastība un augstsirdība attiecībā pret tevi. Labvēlība – tas ir labsirdības un žēlastības akts, kuru citi izrāda attiecībā pret tevi. Bez tam labvēlība nozīmē īpašu privilēģiju vai palīdzības, atbalsta sniegšanu.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

    Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…”Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”