Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm

Labdien, dārgie draugi!Es esmu priecīgs jūs sveicināt rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Dievs vēlās mūsu dzīvēs parādīt Savu vareno klātbūtni! Un, kā jau mēs līdz šim runājām, – Dieva klātbūtni nav iespējams piedzīvot bez lūgšanas.Šodien es vēlētos parunāt vēl konkrētāk par lūgšanu. Lūgšana ne tikai  mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm.Mēs redzējām, ka Mozus kā līdera veiksmes noslēpums bija tajā, ka viņš pavadīja laiku ar Dievu. Mozus lūgšanā tuvojās Dievam un Dievs tuvojās viņam. Dievišķā atklāsme ir auglis šādai tuvībai ar Dievu.Pateicoties tam, ka Mozus bija ar Dievu, viņš dzirdēja no debesīm, un tas palīdzēja viņam būt veiksmīgam.
„Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Nāc pie Manis augšā kalnā un paliec tur, Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko Es esmu rakstījis, lai viņi tajos tiktu mācīti.” (2 Mozus 24:12)
Mozus saņēma vēstījumus no Dieva tāpēc, ka viņš pavadīja laiku ar Viņu.Ja tu vēlies būt efektīvs Dieva kalpotājs, lai arī kādā kvalitātē tu kalpotu, tev ir jāiemācās saņemt no Dieva vēstījumus tev.Dievs zina, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, kuriem tu kalpo. Viņš vienmēr dos tev svaigu mannu, lai cilvēki, kuriem tu kalpo, būtu paēdināti un katru dienu uzmundrināti. Ja tu vēlies būt veiksmīgs kristietis, tad atļauj Dievam katru dienu dot tev svaigu vārdu no debesīm. Tad tu vienmēr būsi svaigs, sulīgs un auglīgs.Mozus pastāvīgi dzirdēja no debesīm, Dievs runāja ar viņu vaigu vaigā, kā ar draugu, jo Mozus tuvojās Dievam.
“Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un, kad viņš atgriezās nometnē, viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī.” (2 Mozus 33:11)
“Un Tas Kungs sacīja: “Klausiet tagad Manus vārdus! Ja jūsu vidū ir pravietis, tad Es, Tas Kungs, viņam atklājos vai nu parādībās, vai Es ar viņu runāju sapņos. Tāds nav Mans kalps Mozus, kas visā Manā namā ir uzticams; vaigu pret vaigu Es ar to runāju un ne ar parādībām, ne ar mīklām, bet redzēdams viņš ir redzējis Tā Kunga vaigu.” (4.Mozus 12:6-8а)
Dievs uz Mozu runāja vaigu vaigā, nevis mīklās un parādībās. Mozus varēja skaidri izšķirt, kad runāja Dievs, un kad – nē.Ja Mozus varēja tuvoties Dievam, tad kāpēc lai mēs to nedarītu?Ja lūgšana ir avots Dievišķajām atklāsmēm, tad gudrība pieprasa, lai katrs, kuram slāpst pēc Viņa atklāsmēm, tuvotos Dievam ar lūgšanu.Rīt turpināsim!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī un dod jums atklāsmi par lūgšanas svarīgumu!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? III

    Mēs runājām par to, ka mums nepieciešams klausīties Dieva Vārdu, lai pieaugtu mūsu ticība. Mums ir jālasa Dieva Vārds, lai mēs varētu kontaktēties ar Jēzu. Es runāju uz Dievu lūgšanās un Viņš runā uz mani caur Savu Vārdu. Bez tam, man Dieva Vārds ir jāizpēta, lai man būtu zināšanas.
  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Līdz ko Svētais Gars tevi atmasko, izsūdzi un nožēlo savus grēkus

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22).Šeit mēs redzam ļoti svarīgu Jēzus paziņojumu. Saskaņā ar šo rakstu vietu, viss, kas apslēpts, noteikti nāks gaismā. Ja mēs to pieņemsim, kā patiesību, tad mūsu dzīve Dieva un cilvēku priekšā būs caurskatāma. Katra mūsu nepareizā vai Dieva principiem neatbilstošā rīcība, agri vai vēlu nāks gaismā, un visas mūsu apslēptās lietas agri vai vēlu taps zināmas, visi mūsu neizsūdzētie, nenožēlotie un slepenie grēki agri vai vēlu taps zināmi visiem.
  • Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi

    Mēs turpinām runāt par svētlaimi, ko dod kalpošana un došana. Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kurš mīl Dievu, noteikti kalpos cilvēkiem. Bet to, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī. Dievs nevar uzturēt vai atbalstīt cilvēkus, kuri aizņemti tikai ar personīgām lietām, un kuriem nav laika tam, lai virzītu Dieva Valstības darbus.Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli III

    Es gribu aicināt uz to, lai mēs ziedojamies Dievam. Ja cilvēks nav ziedojies tam, ko viņš dara, tam nebūs nekāda taustāma rezultāta, – un tas attiecas uz jebkuru mūsu dzīves sfēru. Ziedojies Dievam tajā, ka tu liecināsi un lūgsi par konkrētiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama glābšana, un ka tu darīsi to tik ilgi, līdz Dieva spēks satrieks ikvienu augstprātību viņos un atvērs viņu saprātu labajai vēstij par Kristu.
  • Ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību

    Ja atceraties, tad vakardien runājām par to, ka cilvēku samaitā nevis tas kādas darbības tiek vērstas uz šo cilvēku, bet tas kāda ir šī cilvēka reakcija uz šo darbību. Nākamajā Rakstu vietā mēs redzēsim, ka ne vīrietis ne sieviete nevēlējās uzņemties personīgo atbildību par savu rīcību.„ Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.”” (1.Mozus 3:12-13)