Mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs turpinām ar jums runāt par disciplīnas svarīgumu Dieva bērnu dzīvēs. Disciplīna palīdz saglabāt pastāvību izvēlētās rīcības virzienā. Un mēs runājām, ka bez pastāvības mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien noplok. Viens no nosacījumiem, kas nepieciešams tam, lai kļūtu par Kristus mācekli, ir disciplīna. Pastāv noteikta veida disciplīna, kas iekļauta māceklības procesā (Kristus mācekļa tapšanas procesā). Kad mēs runājam par māceklību, ir nepieciešams runāt arī par disciplīnu, jo šie jēdzieni iet roku rokā. Angļu valodā šiem vārdiem ir vienāda sakne: disciple (māceklis) un discipline (disciplīna). Savā sākotnējā pielietojumā vārds „disciplīna” nozīmēja – sistemātiska instrukcija, kas tiek pasniegta mācekļiem ar nolūku, lai mācītu viņiem kā studentiem iegūt iemaņas noteiktā arodā vai sekot īpašām uzvedības normām vai „kārtībai”. Vikipēdijā vārdam „disciplīna” tiek dots sekojošs skaidrojums: Disciplīna (lat. disciplina – nosvērtība, stingrība, savukārt no lat. discipulus(students) – personības uzvedības noteikumi, kas atbilst sabiedrībā pieņemtajām normām vai kārtības noteikumu prasībām. (http://ru.wikipedia.org/wiki ). Nobrieduši ticīgie tiek saukti par mācekļiem. Lai kļūtu par mācekli (to, kurš sasniedz garīgo briedumu Dievā), cilvēkam ir jābūt disciplinētamJo disciplinētāks es esmu, jo lielāku garīgo briedumu es sasniedzu, un jo lielākā mērā Dievs var atklāt vai parādīt Sevi caur mani. Tieši tālab, Jēzus sacīja: 
„Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis.”(Lūkas 14:27).
 Patiesa mācekļa pazīme ir tajā, lai nestu savu krustu – pastāvīgi un ik dienu. 
„ Un Viņš sacīja uz visiem: “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.” (Lūkas 9:23).
 Citiem vārdiem sakot, lai kļūtu par Jēzus mācekli, man ir jābūt pastāvīgam tajā, lai katru dienu nestu savu krustu. Man ir jābūt disciplinētam! Ko sevī ietves izteiciens „nest savu krustu”? Nest savu krustu – tas nozīmē darīt visu, kas no manis tiek prasīts, ar nolūku, lai dotu Jēzum Kristum pirmo vietu manā dzīvē. Lūk, kālab Bībele runā par to, ka pirmie mācekļi bija disciplinēti tajā, lai ik dienas paliktu Vārdā, lūgšanās, sadraudzībā un maizes laušanā. 
„ Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās….. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.” (Ap. darbi 2:42, 46-47).
 Ikvienā mūsu dzīves sfērā, kurā mēs gribam sasniegt panākumus, mums ir jākļūst disciplinētiem. Mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi. Viņi ir pastāvīgi lūgšanās (Ap. darbi 6:4; Efez.6:18; Kolos.4:2); Viņi ir pastāvīgi Dieva vārdā (Jāņa 8:31-32; Ap. darbi 2: 42; 6:4; 1.Timot.4:16); Viņi ir pastāvīgi kalpošanā un pareizā sava īpašumā pārvaldē (Lūkas 14:33); Viņi ir pastāvīgi sadraudzībā (Jāņa 13:34-35; Ap. darbi 2:42); Garīgā izaugsme un pārmaiņas pieprasa no mums pastāvību un disciplīnu. Lūk, kālab Bībelē ir teikts: 
„… Vingrinies turpretim pats dievbijībā. Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.”(1.Timotejam 4:7-8).
 Disciplinēsim sevi un trenēsimies dievbijībā, kura der mums visiem! Lai Dievs svētī jūs šai brīnišķīgajā dienā! Līdz rītam!  Mācītājs Rufus Adžiboje

Līdzīgi raksti

  • Sātans kā traģēdiju iemesls

    Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums par to, kāpēc sātans valda pār šo zemi un nevis Dievs? Atbilde uz šo jautājumu ir sekojoša: Dievs ir uzticējis šīs zemes pārvaldi cilvēkiem līdz zināmam laikam, un Viņš nevar atcelt to līdz nozīmētajam laikam.“ jūs, kuri esat svētīti Tam Kungam, kas radījis debesis un zemi! Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem. ”(Ps.115: 15-16).
  • Ziedošanās ir priekšnosacījums nodrošinājumam II

    Piesaukt Dievu, tas nozīmē – stabilas lūgšanu dzīves esamību.Dievs vēlas, lai tev ir pastāvīga un stabila lūgšanu dzīve. Tev ir jābūt vietai, kurā tu pastāvīgi piesauc Dievu.„Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.”(Mateja 6:6).
  • Analizē savu darbību un savas dienas!

    Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.
  • Vai Tas Kungs atbild uz visām lūgšanām?

    „Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.”(Jāņa 15:7).Šajā rakstu vietā ir apsolījums no Dieva: „…jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks”.Kurš no jums ir lūdzis par kaut ko, bet jums tas netika dots? Es domāju, ka ar to ir saskārušies daudzi no mums. Kur tad ir problēma?
  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? II

    Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir jums līdzās, lai Viņš ir jūsu Partneris mājās, darbā, it visur?Dievs to vēlas vairāk, nekā mēs to vēlamies. Bet Dievs nevar pārkāpt savus principus.Daudzi ticīgie māna sevi, domājot, ka Dievs ir ar viņiem, tajā laikā, kad Dievs jau sen vairs nav ar viņiem. Tas ir paradokss.
  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.