Mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

 

Mēs turpinām ar jums runāt par disciplīnas svarīgumu Dieva bērnu dzīvēs. Disciplīna palīdz saglabāt pastāvību izvēlētās rīcības virzienā. Un mēs runājām, ka bez pastāvības mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien noplok.

 

Viens no nosacījumiem, kas nepieciešams tam, lai kļūtu par Kristus mācekli, ir disciplīna. Pastāv noteikta veida disciplīna, kas iekļauta māceklības procesā (Kristus mācekļa tapšanas procesā).

 

Kad mēs runājam par māceklību, ir nepieciešams runāt arī par disciplīnu, jo šie jēdzieni iet roku rokā. Angļu valodā šiem vārdiem ir vienāda sakne: disciple (māceklis) un discipline (disciplīna).

 

Savā sākotnējā pielietojumā vārds „disciplīna” nozīmēja – sistemātiska instrukcija, kas tiek pasniegta mācekļiem ar nolūku, lai mācītu viņiem kā studentiem iegūt iemaņas noteiktā arodā vai sekot īpašām uzvedības normām vai „kārtībai”.

 

Vikipēdijā vārdam „disciplīna” tiek dots sekojošs skaidrojums:

 

Disciplīna (lat. disciplina – nosvērtība, stingrība, savukārt no lat. discipulus(students) – personības uzvedības noteikumi, kas atbilst sabiedrībā pieņemtajām normām vai kārtības noteikumu prasībām. (http://ru.wikipedia.org/wiki ).

 

Nobrieduši ticīgie tiek saukti par mācekļiem. Lai kļūtu par mācekli (to, kurš sasniedz garīgo briedumu Dievā), cilvēkam ir jābūt disciplinētam. Jo disciplinētāks es esmu, jo lielāku garīgo briedumu es sasniedzu, un jo lielākā mērā Dievs var atklāt vai parādīt Sevi caur mani.

 

Tieši tālab, Jēzus sacīja:

 

„Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis.”(Lūkas 14:27).

 

Patiesa mācekļa pazīme ir tajā, lai nestu savu krustu – pastāvīgi un ik dienu.

 

„ Un Viņš sacīja uz visiem: “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.” (Lūkas 9:23).

 

Citiem vārdiem sakot, lai kļūtu par Jēzus mācekli, man ir jābūt pastāvīgam tajā, lai katru dienu nestu savu krustu. Man ir jābūt disciplinētam!

 

Ko sevī ietves izteiciens „nest savu krustu”?

 

Nest savu krustu – tas nozīmē darīt visu, kas no manis tiek prasīts, ar nolūku, lai dotu Jēzum Kristum pirmo vietu manā dzīvē.

 

Lūk, kālab Bībele runā par to, ka pirmie mācekļi bija disciplinēti tajā, lai ik dienas paliktu Vārdā, lūgšanās, sadraudzībā un maizes laušanā.

 

„ Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās….. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.” (Ap. darbi 2:42, 46-47).

 

Ikvienā mūsu dzīves sfērā, kurā mēs gribam sasniegt panākumus, mums ir jākļūst disciplinētiem.

 

Mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi.

 

Viņi ir pastāvīgi lūgšanās (Ap. darbi 6:4; Efez.6:18; Kolos.4:2);

 

Viņi ir pastāvīgi Dieva vārdā (Jāņa 8:31-32; Ap. darbi 2: 42; 6:4; 1.Timot.4:16);

 

Viņi ir pastāvīgi kalpošanā un pareizā sava īpašumā pārvaldē (Lūkas 14:33);

 

Viņi ir pastāvīgi sadraudzībā (Jāņa 13:34-35; Ap. darbi 2:42);

 

Garīgā izaugsme un pārmaiņas pieprasa no mums pastāvību un disciplīnu. Lūk, kālab Bībelē ir teikts:

 

„… Vingrinies turpretim pats dievbijībā. Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.”(1.Timotejam 4:7-8).

 

Disciplinēsim sevi un trenēsimies dievbijībā, kura der mums visiem!

 

Lai Dievs svētī jūs šai brīnišķīgajā dienā!

 

Līdz rītam!

 

 

Mācītājs Rufus Adžiboje

Līdzīgi raksti

  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu...

  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības...

  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies...

  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un...

  • Iedēstītais Dieva Vārds maina cilvēku – viņa reakciju, emocijas, uzvedību! II

    „Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.”(Psalms 107:20).Tulkojumā krievu valodā – izglāba viņus no viņu kapa. Dieva Vārds spēj kardināli mainīt visu tavu dzīvi.Tas ir brīnišķīgi! Mēs pat nespējam iedomāties un līdz galam izprast, kāds milzīgs spēks ir Dieva Vārdam!Nav svarīgi, kādi apstākļi šodien ir tev visapkārt, nav svarīgi, ko cilvēki runā par tevi un dara attiecībā pret tevi. Bieži gadās tā, ka pat paši tuvākie cilvēki sāpina tevi, un tas tevi ietekmē.

    „Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.”(Psalms 107:20). Tulkojumā krievu...

  • Dzīves mērķa meklēšana IV

    Mēs turpinām runāt par cilvēka dzīves mērķa meklējumiem, par to, kā, dzīvojot zem debess, cilvēks var iemantot patieso laimi. Ar savu piemēru Salamans mums parādīja, pa kādu ceļu mums nevajag iet, kad runa iet par dzīves jēgas, laimes un apmierinājuma meklējumiem. Ejot pa šiem nepareizajiem ceļiem, mēs vilsimies, mēs garā jutīsim tukšumu, niecību, un visas mūsu ilgas tas novedīs pie pilnīga kraha.

    Mēs turpinām runāt par cilvēka dzīves mērķa meklējumiem, par to, kā, dzīvojot zem debess, cilvēks var iemantot...