Mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs turpinām ar jums runāt par disciplīnas svarīgumu Dieva bērnu dzīvēs. Disciplīna palīdz saglabāt pastāvību izvēlētās rīcības virzienā. Un mēs runājām, ka bez pastāvības mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien noplok. Viens no nosacījumiem, kas nepieciešams tam, lai kļūtu par Kristus mācekli, ir disciplīna. Pastāv noteikta veida disciplīna, kas iekļauta māceklības procesā (Kristus mācekļa tapšanas procesā). Kad mēs runājam par māceklību, ir nepieciešams runāt arī par disciplīnu, jo šie jēdzieni iet roku rokā. Angļu valodā šiem vārdiem ir vienāda sakne: disciple (māceklis) un discipline (disciplīna). Savā sākotnējā pielietojumā vārds „disciplīna” nozīmēja – sistemātiska instrukcija, kas tiek pasniegta mācekļiem ar nolūku, lai mācītu viņiem kā studentiem iegūt iemaņas noteiktā arodā vai sekot īpašām uzvedības normām vai „kārtībai”. Vikipēdijā vārdam „disciplīna” tiek dots sekojošs skaidrojums: Disciplīna (lat. disciplina – nosvērtība, stingrība, savukārt no lat. discipulus(students) – personības uzvedības noteikumi, kas atbilst sabiedrībā pieņemtajām normām vai kārtības noteikumu prasībām. (http://ru.wikipedia.org/wiki ). Nobrieduši ticīgie tiek saukti par mācekļiem. Lai kļūtu par mācekli (to, kurš sasniedz garīgo briedumu Dievā), cilvēkam ir jābūt disciplinētamJo disciplinētāks es esmu, jo lielāku garīgo briedumu es sasniedzu, un jo lielākā mērā Dievs var atklāt vai parādīt Sevi caur mani. Tieši tālab, Jēzus sacīja: 
„Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis.”(Lūkas 14:27).
 Patiesa mācekļa pazīme ir tajā, lai nestu savu krustu – pastāvīgi un ik dienu. 
„ Un Viņš sacīja uz visiem: “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.” (Lūkas 9:23).
 Citiem vārdiem sakot, lai kļūtu par Jēzus mācekli, man ir jābūt pastāvīgam tajā, lai katru dienu nestu savu krustu. Man ir jābūt disciplinētam! Ko sevī ietves izteiciens „nest savu krustu”? Nest savu krustu – tas nozīmē darīt visu, kas no manis tiek prasīts, ar nolūku, lai dotu Jēzum Kristum pirmo vietu manā dzīvē. Lūk, kālab Bībele runā par to, ka pirmie mācekļi bija disciplinēti tajā, lai ik dienas paliktu Vārdā, lūgšanās, sadraudzībā un maizes laušanā. 
„ Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās….. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.” (Ap. darbi 2:42, 46-47).
 Ikvienā mūsu dzīves sfērā, kurā mēs gribam sasniegt panākumus, mums ir jākļūst disciplinētiem. Mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi. Viņi ir pastāvīgi lūgšanās (Ap. darbi 6:4; Efez.6:18; Kolos.4:2); Viņi ir pastāvīgi Dieva vārdā (Jāņa 8:31-32; Ap. darbi 2: 42; 6:4; 1.Timot.4:16); Viņi ir pastāvīgi kalpošanā un pareizā sava īpašumā pārvaldē (Lūkas 14:33); Viņi ir pastāvīgi sadraudzībā (Jāņa 13:34-35; Ap. darbi 2:42); Garīgā izaugsme un pārmaiņas pieprasa no mums pastāvību un disciplīnu. Lūk, kālab Bībelē ir teikts: 
„… Vingrinies turpretim pats dievbijībā. Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.”(1.Timotejam 4:7-8).
 Disciplinēsim sevi un trenēsimies dievbijībā, kura der mums visiem! Lai Dievs svētī jūs šai brīnišķīgajā dienā! Līdz rītam!  Mācītājs Rufus Adžiboje

Līdzīgi raksti

  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.
  • Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis.Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.
  • Lai problēmas jūs nekad neaptur!

    Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem.Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds!

    Kad mēs runājam par izmaiņām, runāts tiek par mūsu sirdi. Tas, ko mums nodara citi, nenāk no mūsu sirds, bet tas tiek vērsts uz to, lai pārbaudītu mūsu sirds stāvokli. Mūsu reakcija uz cilvēku rīcību, uz spiedienu no malas – tieši tas nosaka mūsu sirds stāvokli. „Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pamācības 4:23).
  • Dievs atklāj Savu gribu vien tiem, kuri dedzīgi to meklē

    Dievs atklāj Savu gribu vien tiem, kuri izmisīgi to meklē. Tieši šī iemesla dēļ Dievs vēlas, lai mēs pastāvīgi tuvotos Viņam un pavadītu laiku ar Viņu. Dievs vēlas būt sadraudzībā ar mums. Dievs vēlas dalīties ar mums svarīgā informācijā par mūsu aicinājumu Viņā. Dievs vēlas lai mēs tuvotos Viņam ne tikai tālab, lai pastāstītu par to, kas Viņam būtu jāizdara mūsu labā, bet sadraudzībai ar Viņu. Un ir svarīgi atcerēties, ka sadraudzība ar Dievu – tas nav monologs, bet dialogs.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.