Staigāšana svētumā un mīlestībā uz Dievu cilvēkiem palīdzēs mainīties un pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam!

Lai pieaug žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu uz mūžīgo dzīvību.

Vakar mēs ar jums runājām par to, ka izmaiņas un pārmaiņas mūsu dzīvē iestājas tad, kad mēs kļūstam par Dieva vārda darītājiem. Kad mēs pieņemam Dieva vārda patiesību, tad mūsu dzīvē atbrīvojas Dieva žēlastība, kas palīdz mums darīt to, ko cilvēciski izdarīt nemaz nav iespējams.

Cilvēks var būt gudrs un zinošs, un tomēr nemainīties. Lūk, kālab mēs redzam cilvēkus, kuri labi zina, ka cigaretes ir kaitīgas veselībai, bet tik un tā smēķē. Mēs varam skatīt cilvēku, kurš ir teoloģijas profesors, bet tik un tā dzer, necenzēti lamājas un dzīvo netiklībā. Tikai zināšanas vien nemaina cilvēku. Būt gudram un mācītam – tas ir labi! Taču, Dievs vēlas, lai mēs būtu cilvēki ar Dievišķu raksturu, kā Jēzum. Dievs vēlas formēt mūsos Savu tēlu, un vēlas, lai kā Svētā Gara auglis, par kuru ir rakstīts Vēstulē Galatiešiem, būtu mūsu acīmredzamās rakstura īpašības.

 

„Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.”(Galatiešiem 5:22-23).

 

Lūk, kādas izmaiņas Dievs vēlas veikt mūsos. Dievs nevēlas, lai mēs būtu cilvēki ar „lielu galvu” un, tai pat laikā, ar „mazu sirdi”. Un vēl, Dievs negrib, ka mēs būtu cilvēki vien ar ārēju svētbijību, bet bez svētbijības spēka. Bībele aicina mūs izvairīties no tādiem cilvēkiem.

 

„Izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies.”

 

Cilvēkus, kuriem ir vien ārējā svētbijība, bet tie ir nolieguši tās spēku, Bībele sauc pat liekuļiem. Ja draudze ir pilna ar šādiem cilvēkiem, vai tad ir jābrīnās par to, ka daudzi cilvēki cenšas turēties tālāk no draudzes. Neticīgi cilvēki tīri neapzināti uzklausa Dievu, Kurš saka, ka no liekuļiem vajag turēties pa gabalu – no cilvēkiem, kuri tikai izliekas, bet kuriem nav svētbijības spēka.

Ja mēs nemainīsimies, mēs kļūsim par negatīvu reklāmu Dieva Valstībai un atgrūdīsim cilvēkus no Dieva.

Mēs varam runāt pareizas lietas, jo zinām to, kas ir pareizi. Taču, ja mēs paši nedzīvojam pareizi, tad cilvēki, kuri nonāk saskarsmē ar mums, attālināsies ne tikai no mums, bet arī no Dieva, Kuru mēs pārstāvam. Tad cilvēki ieraudzīs šo liekulību un neuztvers nopietni to, ko mēs apgalvojam.

Vai redzat, cik svarīgas un nepieciešamas ir izmaiņas ticīga cilvēka dzīvē.

Dievs nevēlas, lai mums būtu tikai ārēja svētbijība, un lai mēs tikai apgalvotu to, ka esam ticīgie. Dievs vēlas, lai mums būtu spēks, kurš palīdz uzturēt šo svētbijību. Spēks, kurš apstiprina vai apliecina svētbijību, – tas ir svētuma spēks. Spēja darīt zīmes un brīnumus nav svētbijīgas dzīves pazīme, jo arī sātans ir spējīgs darīt brīnumus. Tomēr, sātanam nav svētuma spēka, un tas nemāk mīlēt. Sātans var darīt brīnumus , bet nevar mīlēt un dzīvot svētumā Dieva priekšā.

Paldies Dievam par to, ka dzīve ar Dievu dod mums pilnīgi citu likteni – dzīvot svētu dzīvi, darīt brīnumus un mīlēt! Tieši tā dzīvoja Jēzus, Kura tēlam mēs esam aicināti līdzināties.

Lūk, kas par Jēzu Kristu ir teikts Vēstulē Romiešiem:

 

„ Mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas ar Savu augšāmcelšanos no mirušiem Svētajā Garā atklājies kā Dieva Dēls spēkā.” (Romiešiem 1:4).

 

Staigāšana svētumā un mīlestībā uz Dievu un cilvēkiem palīdzēs mums mainīties un pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam!

 

Līdz rītam!

Lai Dievs jūs šodien bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Cienīgs mērķis dzīvei”.Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:
  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt

    „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, ……”(Efeziešiem 2:10).Dievs jūs radījis un izglābis konkrētam mērķim.Mēs esam radīti un izglābti tam, lai kalpotu Dieva gribai uz zemes.Dzīve bez mērķa – tas ir tas pats, kas kustība bez virziena. Līdzko mēs paši priekš sevis noskaidrojam, kas mēs esam Dievā, un ko Dievs mūsu labā ir izdarījis, – mums uzreiz ir vieglāk saprast to, kālab mēs šeit atrodamies.
  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas
  • Ticība – tā ir spēja redzēt Neredzamo!

    Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam, ka vairojas nelikumības, nodevība un meli, tiek uzkurināts ļaunums, aizvainojums, naids un cietsirdība.Taču nav jēgas, mīļais, sekot vairākumam, tava ticība atnesīs tev izrāvienu un uzvaru!Tu iemācīsies dzīvot bez rūpēm un satraukumiem, jo ticība zina, ka Dievs rūpējas par tevi, ticība zina, kā savas rūpes likt uz To Kungu.
  • Apslēptā gudrība

    Ir dārgumi, kuri dažiem cilvēkiem jau ir atklāti un kuri turpina atklāties katru dienu, bet ir cilvēki, kuriem šie dārgumi vēl nav pieejami. Dieva vārds – tas arī ir Dieva dārgums. Šodien runa ies tieši par Dieva vārdu un par mūsu attieksmi pret Vārdu. Cilvēkiem kuriem ir Bībele, tiem pieder īsts dārgums.
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse

    Ja tu nepraktizē lūgšanu, tad tajā brīdī, kad tev tā izmisīgi būs nepieciešama, tu nezināsi, kā vajag lūgt. Tas ir ļoti svarīgi! Katram no mums reiz izmisīgi ir bijusi nepieciešama vai arī būs nepieciešama lūgšana. Mēs spēsim pieaugt tikai tajā, ko praktizējam un darām pastāvīgi. Ja mēs neesam sadraudzībā ar Dievu, tad noteikti atradīsies kas tāds, kas piepildīs mūsu laiku, un mēs pamanīsim to, ka runājam vienu, bet mūsu dzīvē notiek pavisam kas cits. Mēs sakām: „Es mīlu Tevi, Kungs!”, bet mūsu darbi parāda to, ka mums nav laika Dievam, ka mēs nepiegriežam vērību Dievam, un mēs nedisciplinējam sevi, lai praktizētu tās lietas, kas tuvina mūs Viņam.