Mēs esam Dieva vēstneši II

Lai vairojas jūsu dzīvē žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu uz mūžīgo dzīvību. Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, – mēs nevarēsim izpatikt Dievam. Un vēl, mēs runājām par to, ka Dievs palīdz mums sasniegt šo sapratni caur Viņa Vārdu. Bībelē izmantojamās metaforas palīdz mums ieraudzīt to, ko Dievs gaida no katra ikviena no mums un to, kā mēs varam izpatikt Dievam. Vakar mēs runājām par vienu no Bībeles metaforām – „vēstnesis” vai „vēstnieks”. Dievs Savā Vārdā runā par to, ka mēs esam Viņa vēstneši, caur kuriem Dievs izlīdzina šo pasauli ar Sevi. Mums ir jābūt atklāsmei par to, kas mēs, kā Dieva bērni, esam Jēzū Kristū, un atklāsmei jābūt, lai mēs uz šīs zemes varētu staigāt Dieva dotajā varā un valdīt. Sātans pasaulē, kurā mēs ar jums atrodamies, vēlas nodibināt sava ļaunuma valdīšanu. Sātans vēlas iznīcināt šo pasauli caur grēku un nepaklausību. Sātanam ir izdevies tik ļoti apstulbot daudzu cilvēku prātu, ka viņi atraida Dieva Vārdu, Viņa varu pār sevi. Un tādā veidā sātans nemanāmi vēlas nostiprināt savu valdīšanu šai pasaulē un viņa sagrābto cilvēku dzīvēs. Sātans visiem spēkiem cenšas apmelot Dievu cilvēku acīs. Sātans virza savus plānus caur savu dzīves veidu, kas saucas NEATKARĪBA NO DIEVA. Cenšoties panākt to, ka cilvēki kļūst neatkarīgi no Dieva, sātans vēlāk tos padara atkarīgus no sevis. Sātanam tas nepieciešams ar nolūku, lai tādi cilvēki virzītu viņa programmu un izpaustu viņa dabu. Bībele saka, ka sātans ir melis un cilvēku slepkava. Ja Dievs vēlas nodibināt uz zemes Debesu Valstību, tad savukārt sātans vēlas uz šīs pašas zemes nostiprināt tumsas valstību. Sātans ienāca šai pasaulē caur meliem un viltību. Sātans Dieva un cilvēku starpā iesēja nesaskaņu sēklu. Sātans piemānīja Ievu, sakot tai, ka Dievs no viņas kaut ko slēpj (skat.1.Mozus 3.nod.). Bet Jēzus nāca uz šo zemi tālab, lai iznīcinātu visus sātana darbus. 
„…… Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.”(1.Jāņa 3:8).
 Un kā jau mēs runājām, Jēzus atgrieza mums atpakaļ Dieva dabu un spēju staigāt Dieva mīlestībā. Dievs mums Jēzū ir dāvājis spēju uzvarēt ļaunu ar labu, nest piedošanu un mīlestību, atnest gaismu tur, kur ir tumsa, un caur to izlīdzināt cilvēkus ar Dievu. Jēzus atgrieza mūs atpakaļ Dievam un izlīdzināja mūs ar Dievu. Jēzus dāvāja mums gaismu un Dieva dabu. Un pēc tam Jēzus atgriezās debesīs, bet mums deva pavēli palikt uz zemes un būt par Viņa vēstnešiem. Tālab, ir svarīgi, lai būtu atklāsme no Dieva un svarīgi ir dzīvot ar atklāsmi par to, ka mēs esam debesu vēstneši te uz zemes, kuriem jānostiprina mūsu Debesu Tēva griba, kārtība un pilnīgais plāns. Esiet svētīti! Mēs turpināsim rīt! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!
  • Dieva pielūgsme

    Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa, kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, – tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”
  • Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors!

    „Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru.
  • Grēks un cilvēku netaisnība apgāna zemi un liek iznīcināt cilvēkus, kas dzīvo uz tās

    Taisnība paaugstina cilvēku un to tautu, kuras vidū cilvēks dzīvo.Kad tauta atgriežas no saviem ļaunajiem ceļiem un savu roku noziedzības, tad atnāk jauni laiki un tad bēdu vietā atnāk prieks, traģēdijas vietā -triumfs. Vesela nācija var nokļūt zem Dieva tiesas cilvēku grēku dēļ, kas dzīvo šīs nācijas vidū. Sodoma un Gomora ir uzskatāms piemērs tam, ka grēks var atnest iznīcību un traģēdiju veselas tautas dzīvē.
  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.