Mēs esam Dieva vēstneši II

Lai vairojas jūsu dzīvē žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu uz mūžīgo dzīvību. Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, – mēs nevarēsim izpatikt Dievam. Un vēl, mēs runājām par to, ka Dievs palīdz mums sasniegt šo sapratni caur Viņa Vārdu. Bībelē izmantojamās metaforas palīdz mums ieraudzīt to, ko Dievs gaida no katra ikviena no mums un to, kā mēs varam izpatikt Dievam. Vakar mēs runājām par vienu no Bībeles metaforām – „vēstnesis” vai „vēstnieks”. Dievs Savā Vārdā runā par to, ka mēs esam Viņa vēstneši, caur kuriem Dievs izlīdzina šo pasauli ar Sevi. Mums ir jābūt atklāsmei par to, kas mēs, kā Dieva bērni, esam Jēzū Kristū, un atklāsmei jābūt, lai mēs uz šīs zemes varētu staigāt Dieva dotajā varā un valdīt. Sātans pasaulē, kurā mēs ar jums atrodamies, vēlas nodibināt sava ļaunuma valdīšanu. Sātans vēlas iznīcināt šo pasauli caur grēku un nepaklausību. Sātanam ir izdevies tik ļoti apstulbot daudzu cilvēku prātu, ka viņi atraida Dieva Vārdu, Viņa varu pār sevi. Un tādā veidā sātans nemanāmi vēlas nostiprināt savu valdīšanu šai pasaulē un viņa sagrābto cilvēku dzīvēs. Sātans visiem spēkiem cenšas apmelot Dievu cilvēku acīs. Sātans virza savus plānus caur savu dzīves veidu, kas saucas NEATKARĪBA NO DIEVA. Cenšoties panākt to, ka cilvēki kļūst neatkarīgi no Dieva, sātans vēlāk tos padara atkarīgus no sevis. Sātanam tas nepieciešams ar nolūku, lai tādi cilvēki virzītu viņa programmu un izpaustu viņa dabu. Bībele saka, ka sātans ir melis un cilvēku slepkava. Ja Dievs vēlas nodibināt uz zemes Debesu Valstību, tad savukārt sātans vēlas uz šīs pašas zemes nostiprināt tumsas valstību. Sātans ienāca šai pasaulē caur meliem un viltību. Sātans Dieva un cilvēku starpā iesēja nesaskaņu sēklu. Sātans piemānīja Ievu, sakot tai, ka Dievs no viņas kaut ko slēpj (skat.1.Mozus 3.nod.). Bet Jēzus nāca uz šo zemi tālab, lai iznīcinātu visus sātana darbus. 
„…… Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.”(1.Jāņa 3:8).
 Un kā jau mēs runājām, Jēzus atgrieza mums atpakaļ Dieva dabu un spēju staigāt Dieva mīlestībā. Dievs mums Jēzū ir dāvājis spēju uzvarēt ļaunu ar labu, nest piedošanu un mīlestību, atnest gaismu tur, kur ir tumsa, un caur to izlīdzināt cilvēkus ar Dievu. Jēzus atgrieza mūs atpakaļ Dievam un izlīdzināja mūs ar Dievu. Jēzus dāvāja mums gaismu un Dieva dabu. Un pēc tam Jēzus atgriezās debesīs, bet mums deva pavēli palikt uz zemes un būt par Viņa vēstnešiem. Tālab, ir svarīgi, lai būtu atklāsme no Dieva un svarīgi ir dzīvot ar atklāsmi par to, ka mēs esam debesu vēstneši te uz zemes, kuriem jānostiprina mūsu Debesu Tēva griba, kārtība un pilnīgais plāns. Esiet svētīti! Mēs turpināsim rīt! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

    Dievs vēlas, lai ikkatrs Viņa bērns turpinātu pieaugt attiecībās ar Viņu. Iemesls ir skaidri lasāms Bībelē: kamēr mēs nepieaugsim, mēs nevarēsim baudīt tās priekšrocības, ko Dievs ir sagādājis mums kā Viņa dēliem un meitām.“Bet es saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder. 2 Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva nospriestam laikam. 3 Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku kalpībā.” (Galatiešiem 4: 1-3).
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Dievs vēlas, lai ikviens Viņa bērns būtu aktīvs labās vēsts nesējs neglābtajai pasaulei

    Dievs vēlas, lai neticīgie cilvēki noticētu, piesauktu Tā Kunga Vārdu un caur to tiktu glābti. Dievs vēlas, lai caur mums daudzi noticētu Jēzum. Mēs atnācām Dieva Valstībā ar nolūku, „.. lai liecinātu par Gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur Viņu.” (Jāņa 1:7).Šī pasaules gaisma – Jēzus – staigāja miesā Savas tautas vidū, dzīvoja starp tiem, bet Viņu neviens nepazina. Tomēr tad, kad atnāca Jānis Kristītājs un sāka liecināt par Viņu, arvien vairāk un vairāk cilvēku sāka sekot Jēzum.
  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.