Mēs esam Dieva vēstneši II

Lai vairojas jūsu dzīvē žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu uz mūžīgo dzīvību. Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, – mēs nevarēsim izpatikt Dievam. Un vēl, mēs runājām par to, ka Dievs palīdz mums sasniegt šo sapratni caur Viņa Vārdu. Bībelē izmantojamās metaforas palīdz mums ieraudzīt to, ko Dievs gaida no katra ikviena no mums un to, kā mēs varam izpatikt Dievam. Vakar mēs runājām par vienu no Bībeles metaforām – „vēstnesis” vai „vēstnieks”. Dievs Savā Vārdā runā par to, ka mēs esam Viņa vēstneši, caur kuriem Dievs izlīdzina šo pasauli ar Sevi. Mums ir jābūt atklāsmei par to, kas mēs, kā Dieva bērni, esam Jēzū Kristū, un atklāsmei jābūt, lai mēs uz šīs zemes varētu staigāt Dieva dotajā varā un valdīt. Sātans pasaulē, kurā mēs ar jums atrodamies, vēlas nodibināt sava ļaunuma valdīšanu. Sātans vēlas iznīcināt šo pasauli caur grēku un nepaklausību. Sātanam ir izdevies tik ļoti apstulbot daudzu cilvēku prātu, ka viņi atraida Dieva Vārdu, Viņa varu pār sevi. Un tādā veidā sātans nemanāmi vēlas nostiprināt savu valdīšanu šai pasaulē un viņa sagrābto cilvēku dzīvēs. Sātans visiem spēkiem cenšas apmelot Dievu cilvēku acīs. Sātans virza savus plānus caur savu dzīves veidu, kas saucas NEATKARĪBA NO DIEVA. Cenšoties panākt to, ka cilvēki kļūst neatkarīgi no Dieva, sātans vēlāk tos padara atkarīgus no sevis. Sātanam tas nepieciešams ar nolūku, lai tādi cilvēki virzītu viņa programmu un izpaustu viņa dabu. Bībele saka, ka sātans ir melis un cilvēku slepkava. Ja Dievs vēlas nodibināt uz zemes Debesu Valstību, tad savukārt sātans vēlas uz šīs pašas zemes nostiprināt tumsas valstību. Sātans ienāca šai pasaulē caur meliem un viltību. Sātans Dieva un cilvēku starpā iesēja nesaskaņu sēklu. Sātans piemānīja Ievu, sakot tai, ka Dievs no viņas kaut ko slēpj (skat.1.Mozus 3.nod.). Bet Jēzus nāca uz šo zemi tālab, lai iznīcinātu visus sātana darbus. 
„…… Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.”(1.Jāņa 3:8).
 Un kā jau mēs runājām, Jēzus atgrieza mums atpakaļ Dieva dabu un spēju staigāt Dieva mīlestībā. Dievs mums Jēzū ir dāvājis spēju uzvarēt ļaunu ar labu, nest piedošanu un mīlestību, atnest gaismu tur, kur ir tumsa, un caur to izlīdzināt cilvēkus ar Dievu. Jēzus atgrieza mūs atpakaļ Dievam un izlīdzināja mūs ar Dievu. Jēzus dāvāja mums gaismu un Dieva dabu. Un pēc tam Jēzus atgriezās debesīs, bet mums deva pavēli palikt uz zemes un būt par Viņa vēstnešiem. Tālab, ir svarīgi, lai būtu atklāsme no Dieva un svarīgi ir dzīvot ar atklāsmi par to, ka mēs esam debesu vēstneši te uz zemes, kuriem jānostiprina mūsu Debesu Tēva griba, kārtība un pilnīgais plāns. Esiet svētīti! Mēs turpināsim rīt! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kam mums ir jāsagatavojas?

    Lai zinātu , kam tad mums ir jāsagatavojas, vajag atbildēt uz virkni jautājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs saprast, uz ko tev jāsagatavojas dotajā savas dzīves etapā.1. Kādi ir mani mērķi un uzdevumi uz doto brīdi? Kādi ir mani tuvākie un ilgtermiņa dzīves mērķi? Kādi būs manas rīcības soļi?2. Kāpēc šie mērķi un uzdevumi ir tik svarīgi?3. Ko es vēl nezinu, un kas man ir jāzina, lai sasniegtu savus mērķus?
  • Īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā

    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no tā, ka mēs apzināmies savu atkarību no Dieva, apzināmies to, ka mums pastāvīgi ir jānāk Dieva priekšā un pastāvīgi jāpavada laiks kopā ar Viņu.2) Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mateja 5:4). Grēks, pretlikumības, netaisnība, kas ir mums visapkārt, – tam visam ir jāmudina mūs aizlūgt vai saukt savā garā, lūgties Dieva priekšā un pastāvēt aizlūgšanās par savu zemi. Tam visam ir jāpamudina mūs nožēlot savas tautas grēkus un netaisnības. Kad mēs uz visu skatāmies ar Dieva acīm, tad itin viss, kas sarūgtina Dievu, sarūgtinās arī mūs.
  • Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki! II

    Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, tad par dabīgu lietu mums kļūs upurēt vai celt altāri Dievam.Zini, ka tad, kad runa iet par uzupurēšanos, Dievs nekad – nekad nelūgs tev to, kā tev nav! Viņa mīlestība to nepieprasa, Dieva mīlestība – nav vardarbīga. Ja tu pa īstam mīli cilvēku, tu nekad nelūgsi viņam to, kā viņam nav.Aizmirsti par to, kā tev nav, un koncentrējies uz to, kas tev ir. Esi pārliecināts, ka tev pieder daudz!
  • Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā!

    Dievs mūs ir radījis mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Vairāk par visu Viņš vēlas to, lai mēs mīlam Viņu ar visu savu būtību. Dievs ir kļuvis par iniciatoru mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu. Iesākumā, Dievs sūtīja pie mums Jēzu un ļāva Viņam ciest, lai no jauna tiktu atjaunota sadraudzība ar Viņu. Tagad, kad tas jau ir paveikts, attiecībām ar Dievu ir jākļūst personīgām un intīmām. Ja mūsu attiecībās ar Dievu mums nebūs ieviesta kārtī, tad arī visa mūsu dzīve būs viena vienīga nekārtība, un tad mūsu dzīvē viss būs nepareizi.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

    Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām.Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi.