Mēs varam saprast Dievu un garīgas lietas tikai ar garu

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs runājām ar jums par to, ka Bībele ir nepieciešama ikvienam no mums – lai mūs mācītu, atmaskotu, labotu un audzinātu taisnībā. Mācība norāda mums pareizo ceļu. Vainas pierādīšana norāda mums uz to, kad un kur mēs esam atkāpušies no pareizā ceļa. Labošana parāda ,kā atgriezties uz pareizā ceļa. Audzināšana taisnībā norāda ,kā nokļūt atkal uz pareizā ceļa. Dievs vēlas caur Savu vārdu parādīt virzienu mūsu dzīvei. 
„ Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.”(Ps.118:105)
 Dieva vārds – tā ir gaisma priekš manis. Lasot Vārdu, es tuvojos gaismai, es apgaismoju savu ceļu, es saņemu sapratni no Dieva. Dieva Vārds apgaismo mūsu ceļu ,un atnes skaidrību un virzienu mūsu dzīvei. Kad mēs lasām Dieva Vārdu, tad mūsu dzīvē ienāk skaidrība. Ticīgo cilvēku dzīvē ir daudz neskaidrību par dažādiem dzīves jautājumiem. Mēs saprotam, ka mēs kā ticīgie, nevaram dzīvot tā kā dzīvo cilvēki šajā pasaulē, tā kā Svētais Gars ir ienācis mūsu sirdī ,un mēs esam kļuvuši par Viņa bērniem. Tādēļ mēs gribam dzīvot pareizi. Bet bieži mēs vienkārši nezinām kā mums rīkoties pareizi un kas ir pareizi. Tas notiek tā tikai tādēļ, ka mums nav gaismas tajā vai citā jautājumā. Un tieši Dieva Vārds ir tas Dieva instruments, kas atnes mūsu dzīvē gaismu un skaidrību. 
„Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu”(Ps.18:29)
 Dāvids runā par to, ka viņam ir gaismeklis. Katram no mums ir gaismeklis. Šis gaismeklis ir mans gars. Dievs ir Gars. Un Dievs sarunājas ar mums garīgajā līmenī. Mans gars – tā ir tā daļa manī, kas cenšas saprast mani pašu. Tā ir tā daļa manī, kas saprot Dievu. Es nevaru saprast Dievu ar prātu, tāpēc ka Viņš nav sajūtams fiziski. Mēs varam saprast Dievu un garīgās lietas tikai garā. Mūsu gars ir mūsu gaismeklis. Dieva Gars iespiežas dziļi sirdī un ienes mūsos sapratni. 
„ Jo kurš cilvēks zina, kas ir cilvēkā, kā vien cilvēka gars, kas ir viņā. Tāpat arī neviens nespēj izprast to, kas ir Dievā, kā vien Dieva Gars.”(1.Kor.2:11)
 Bez gara es pats sevi nevaru izprast, saprast to, kas es esmu, kādēļ es dzīvoju, uz kurieni eju. Neticīgiem cilvēkiem ir miris gars, un viņi nejūt un nesaprot garīgas lietas. Viņi dzīvo pilnīgā tumsā, un tādēļ arī nav sapratnes par to, kas viņi ir, uz kurieni viņi iet, kādēļ strādā un kādēļ dzīvo. Iemesls tam – miris gars. Tādēļ Bībele saka, ka cilvēka garam nepieciešama gaisma. Šo gaismu nepieciešama iedegt, un tikai Dievs to var izdarīt. Kad mans gars deg, tad man ir iespēja piekļūt Dieva gudrībai, Dieva noslēpumiem. Bībele saka, ka tieši šie noslēpumi palīdz man attīstīties un pieaugt visā ,ko es daru. 
„ Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.”(1.Kor.2:10)
 Par to runā daudzas Rakstu vietas. Dāvids saka, ka Dievs iededz viņa gaismekli. Kad gaismeklis iedegts, tad tumsa atkāpjas no tā ceļa pa kuru iet cilvēks. Dievs mūs neradīja, lai mēs funkcionētu tumsā, tādēļ ka tumsa nav no Dieva. Dievs pašā sākumā atdalīja tumsu no gaismas un teica: „ Lai top gaisma!” Dievs funkcionē un darbojas tikai gaismā. Visāda veida tumsa, neskaidrība vai sajukums – viss tas nav no Dieva. Dievs vēlas, lai mums būtu izpratne, skaidrība un gaisma dzīvē tikai tādēļ, lai staigājot gaismā, mums būtu iespējama saskarsme ar Viņu. 
„ Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.”(1.Jāņa1:7)
 Tieši tādēļ Dievs ir ieinteresēts tajā, lai iedegtu mūsu gaismekli. Kādā laikā un kādā veidā Dievs iededz manu gaismekli? Vai Viņš to dara, kad es guļu? Vai Dievs to dara vienkārši tāpat ,vai tomēr tam ir kāda likumsakarība? Gribu jums drosmīgi paziņot, ka Dievs neko nedara gadījuma pēc. Dievam ir likumsakarības. Dievs iededz tavu gaismekli, dod tev skaidrību caur SAVU VĀRDU. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šajā dienā un dāvā jums slāpes pēc Viņa Vārda! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
  • Attīstīt sevī Dieva dabu un raksturu mums ir svarīgi tālab, lai mēs varētu auglīgi funkcionēt uz zemes

    „Ķēniņu apziņā netaisnību darīt ir negants noziegums: tikai ar taisnību jo stiprāks kļūst ķēniņu goda krēsls.”(Salamana pam.16:12).Lai nostiprinātu troni, ir vajadzīga patiesība vai taisnība. Bet mēs ar jums jau runājām par to, ka Vēstulē Romiešiem ir teikts, ka mēs valdām uz zemes caur taisnības dāvanu. Vara, autoritāte un gudrība valdīšanai uz zemes – tas viss atnāk mūsu dzīvē caur bezkompromisa pozīciju attiecībā pret grēku un netaisnību
  • Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc, mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.
  • Kā ieiet savā kalpošanā? II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.