Mēs varam saprast Dievu un garīgas lietas tikai ar garu

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs runājām ar jums par to, ka Bībele ir nepieciešama ikvienam no mums – lai mūs mācītu, atmaskotu, labotu un audzinātu taisnībā. Mācība norāda mums pareizo ceļu. Vainas pierādīšana norāda mums uz to, kad un kur mēs esam atkāpušies no pareizā ceļa. Labošana parāda ,kā atgriezties uz pareizā ceļa. Audzināšana taisnībā norāda ,kā nokļūt atkal uz pareizā ceļa. Dievs vēlas caur Savu vārdu parādīt virzienu mūsu dzīvei. 
„ Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.”(Ps.118:105)
 Dieva vārds – tā ir gaisma priekš manis. Lasot Vārdu, es tuvojos gaismai, es apgaismoju savu ceļu, es saņemu sapratni no Dieva. Dieva Vārds apgaismo mūsu ceļu ,un atnes skaidrību un virzienu mūsu dzīvei. Kad mēs lasām Dieva Vārdu, tad mūsu dzīvē ienāk skaidrība. Ticīgo cilvēku dzīvē ir daudz neskaidrību par dažādiem dzīves jautājumiem. Mēs saprotam, ka mēs kā ticīgie, nevaram dzīvot tā kā dzīvo cilvēki šajā pasaulē, tā kā Svētais Gars ir ienācis mūsu sirdī ,un mēs esam kļuvuši par Viņa bērniem. Tādēļ mēs gribam dzīvot pareizi. Bet bieži mēs vienkārši nezinām kā mums rīkoties pareizi un kas ir pareizi. Tas notiek tā tikai tādēļ, ka mums nav gaismas tajā vai citā jautājumā. Un tieši Dieva Vārds ir tas Dieva instruments, kas atnes mūsu dzīvē gaismu un skaidrību. 
„Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu”(Ps.18:29)
 Dāvids runā par to, ka viņam ir gaismeklis. Katram no mums ir gaismeklis. Šis gaismeklis ir mans gars. Dievs ir Gars. Un Dievs sarunājas ar mums garīgajā līmenī. Mans gars – tā ir tā daļa manī, kas cenšas saprast mani pašu. Tā ir tā daļa manī, kas saprot Dievu. Es nevaru saprast Dievu ar prātu, tāpēc ka Viņš nav sajūtams fiziski. Mēs varam saprast Dievu un garīgās lietas tikai garā. Mūsu gars ir mūsu gaismeklis. Dieva Gars iespiežas dziļi sirdī un ienes mūsos sapratni. 
„ Jo kurš cilvēks zina, kas ir cilvēkā, kā vien cilvēka gars, kas ir viņā. Tāpat arī neviens nespēj izprast to, kas ir Dievā, kā vien Dieva Gars.”(1.Kor.2:11)
 Bez gara es pats sevi nevaru izprast, saprast to, kas es esmu, kādēļ es dzīvoju, uz kurieni eju. Neticīgiem cilvēkiem ir miris gars, un viņi nejūt un nesaprot garīgas lietas. Viņi dzīvo pilnīgā tumsā, un tādēļ arī nav sapratnes par to, kas viņi ir, uz kurieni viņi iet, kādēļ strādā un kādēļ dzīvo. Iemesls tam – miris gars. Tādēļ Bībele saka, ka cilvēka garam nepieciešama gaisma. Šo gaismu nepieciešama iedegt, un tikai Dievs to var izdarīt. Kad mans gars deg, tad man ir iespēja piekļūt Dieva gudrībai, Dieva noslēpumiem. Bībele saka, ka tieši šie noslēpumi palīdz man attīstīties un pieaugt visā ,ko es daru. 
„ Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.”(1.Kor.2:10)
 Par to runā daudzas Rakstu vietas. Dāvids saka, ka Dievs iededz viņa gaismekli. Kad gaismeklis iedegts, tad tumsa atkāpjas no tā ceļa pa kuru iet cilvēks. Dievs mūs neradīja, lai mēs funkcionētu tumsā, tādēļ ka tumsa nav no Dieva. Dievs pašā sākumā atdalīja tumsu no gaismas un teica: „ Lai top gaisma!” Dievs funkcionē un darbojas tikai gaismā. Visāda veida tumsa, neskaidrība vai sajukums – viss tas nav no Dieva. Dievs vēlas, lai mums būtu izpratne, skaidrība un gaisma dzīvē tikai tādēļ, lai staigājot gaismā, mums būtu iespējama saskarsme ar Viņu. 
„ Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.”(1.Jāņa1:7)
 Tieši tādēļ Dievs ir ieinteresēts tajā, lai iedegtu mūsu gaismekli. Kādā laikā un kādā veidā Dievs iededz manu gaismekli? Vai Viņš to dara, kad es guļu? Vai Dievs to dara vienkārši tāpat ,vai tomēr tam ir kāda likumsakarība? Gribu jums drosmīgi paziņot, ka Dievs neko nedara gadījuma pēc. Dievam ir likumsakarības. Dievs iededz tavu gaismekli, dod tev skaidrību caur SAVU VĀRDU. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šajā dienā un dāvā jums slāpes pēc Viņa Vārda! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Cik svarīgi ir būt dievbijībā

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Ko sevī ietver pielūgsme

    1. Pielūgsme ietver atzīt to, kas ir Dievs.Tas ir tas ar ko lūgšana atšķiras no pielūgsmes. Lūgšanā mēs lūdzam: „Kungs, dod man…. Kungs, svētī mani….” Pielūgsmē savukārt visa centrā ir Dievs. Pielūgsmē mēs atzīstam to, kas ir Dievs, mēs paužam savu pateicību un godinam Viņu, mēs atzīstam Dieva varenību un paaugstinam Viņu augstāk par visu un visiem. Tieši tas ir patiesas pielūgsmes pamatā.
  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm II

    Jēzus teica, ka Viņš saņem Vārdu un vēstījumu no Tēva. Kā tas Viņam izdevās? Pateicoties lūgšanām! Jēzus lūgšanās tuvojās Dievam un Dievs tuvojās Viņam. Un sadraudzības rezultāts, starp Jēzu un Tēvu, bija tāds, ka Dievs deva Jēzum Vārdu un vēstījumu. Dievs parādīja Jēzum, kas jādara, kā arī kad, un ar ko to darīt.Tā rezultātā Jēzum vienmēr bija brīnumi.Lūk kur slēpās Jēzus veiksmes noslēpums! Lūk kur bija apslēpta Mozus veiksme! Lūk, kur slēpjas visu Dieva vīru un sievu panākumu atslēga visas Draudzes pastāvēšanas vēsturē.
  • Īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā

    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no tā, ka mēs apzināmies savu atkarību no Dieva, apzināmies to, ka mums pastāvīgi ir jānāk Dieva priekšā un pastāvīgi jāpavada laiks kopā ar Viņu.2) Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mateja 5:4). Grēks, pretlikumības, netaisnība, kas ir mums visapkārt, – tam visam ir jāmudina mūs aizlūgt vai saukt savā garā, lūgties Dieva priekšā un pastāvēt aizlūgšanās par savu zemi. Tam visam ir jāpamudina mūs nožēlot savas tautas grēkus un netaisnības. Kad mēs uz visu skatāmies ar Dieva acīm, tad itin viss, kas sarūgtina Dievu, sarūgtinās arī mūs.