Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis III

Miers jums, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Mēs turpinām sarunu par tēmu: „Dieva bruņojums tam, lai gūtu uzvaru pēdējās dienās”.Vakar mēs izskatījām mīlestības pavēles, kuras Jēzus atstāja Saviem mācekļiem. Šajās pavēlēs ir apslēpta aizsardzība visiem tiem, kuri Jēzū vēlas dzīvot uzvarošu dzīvi.
„Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem. Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem. Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs. Bet, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slāpes, dod viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles. Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu!”(Romiešiem 12:17-21).
 Šajā rakstu vietā ir teikts, lai mēs neatmaksājam ļaunu ar ļaunu un lai neatriebjamies paši par sevi. Dievs mums saka, lai mēs atstājam tiesības atmaksāt Dievam. Tas ir viens no principiem staigāšanai mīlestībā. Tāpat Dievs mums māca, kā izturēties pret savu ienaidnieku, – ja ienaidnieks ir izsalcis, mums viņš ir jāpabaro; ja viņam slāpst – jādod dzert. Un tikai tādā veidā mēs varam uzvarēt ļaunu ar labu. Mīlestība – tas ir uzvaras ierocis pār ļauno. Bet jūs zināt, ka pēdējās dienās ļaunums vairosies.Bībelē ir teikts:
„Un tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.” (Mateja 24:12).
 Dievs vēlas, lai mīlestība mūsos neatdziest. Jēzus Kristus ir mūsu piemērs staigāšanai mīlestībā.
„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām. Tas grēku nedarīja, nedz arī atrada viltu Viņa mutē; Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu Tam, kas spriež taisnu tiesu.”(1.Pētera 2:21-23).
Mīlestības princips pasargā mūsu sirdis, pasargā mūsu emocijas, mūsu dzīvi no traumām un rētām. Pēdējās dienās palielināsies ļaunums, naids, nodevība, cietsirdība, nepareizas attiecības cilvēku starpā. Jēzus negrēkoja, bet cilvēki tik un tā zaimoja un runāja ļaunu par Viņu. Bet kā tad Viņš reaģēja uz šīm ļaunajām valodām un zaimiem? Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, Viņš nekad ļaunu neuzvarēja ar ļaunu. Jēzus zināja, ka tas nedarbosies, bet tikai vairos ļaunuma, sāpju, emocionālo rētu un naida straumi tā cilvēka dzīvē, kurš mēģinās ļaunu uzvarēt ar ļaunu. Jēzus cieta cilvēku rīcības dēļ, Viņam tas sāpēja, bet Viņš nedraudēja, bet atdeva visu Dieva rokās – Taisnā Tiesneša rokās. Kas palīdzēja Jēzum staigāt mīlestībā? Jēzus bija spējīgs uzticēties Dievam! Arī Pāvils saprata šo principu, tāpēc Vēstulē Romiešiem rakstīja:
„Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs.”(Romiešiem 12:19).
 Dieva vēlas, lai šajā pēdējā laikā, mēs saprastu to, ka atriebība – tā nav mūsu daļa, bet Dieva. Neatriebies, nedraudi un nerunā ļaunu par saviem ienaidniekiem, bet uzvari ļaunu ar labu – mīli tos, kas tevi sāpina; svētī tos, kas tevi nolād; baro un dari labu saviem ienaidniekiem. Viss tas ir spēcīgs ierocis, kas palīdzēs tev gūt uzvaru šajā pēdējā laikā.Es lūdzu, lai Dievs palīdz katram no jums to ieraudzīt un saprast. Gribētos, lai tu vēlreiz apdomā šo patiesību, lai tā kļūtu par tavu atklāsmi un dzīvesveidu. Tieši staigāšana mīlestībā atnesīs tavā dzīvē uzvaru šajās pēdējās dienās. Līdz rītam!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī.Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām.Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.
  • Dievs ir nolicis katru kalpošanai, lai katrs pieaug Viņā!

    Katrs loceklis dara savu un tad Miesa tiek kopā saturēta un pieaug Dieva mīlestībā un visiem ir labi. Visiem būs labi, ja katrs Miesā darīs savu daļu un darīs to labi. Man ir jādara tikai tas, ko es varu un nav jādomā par to un jāpārdzīvo par to, kā man nav un ko es nevaru darīt – citādi tas mani iznīcinās. Man ir jākoncentrē sava uzmanība uz to, lai vairotu savus talantus.
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni II

    1.Ieplāno laiku lūgšanām un nododies, veltī sevi tam.2. Ieplāno lūgšanu vietu.Tas nav obligāti jādara mājās, bet nevajag pārvērst lūgšanu reliģiozā rituālā. Lai tev ir radoša pieeja lūgšanu vietas izvēlē. Piemēram, manā dzīvē bija tāds laiks, kad es pastaigu pārvērtu lūgšanā. Es to nosaucu par lūgšanu pastaigu. Es devos ārā ar nolūku, lai lūgtu.