Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!
Vēlos dalīties ar jums dažās pamācībās no kādas kānaāniešu sievietes dzīves, kura aprakstīta Mateja Evaņģēlija 15 nodaļā.
Šis notikums daudziem no mums ir labi zināms.
„Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās.
Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.”
Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.”
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.” Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.”
Bet viņa sacīja: “Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.” Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.”(Mateja 15:21-28).
Bībelē ir daudz un dažādi stāsti par sievietēm, mātēm un tēviem. Ir daudz Bībeles varoņu, kuri atstājuši mums piemēru par to, kā mums vajadzētu dzīvot un kā mums nevajadzētu dzīvot.
Šī notikuma kopējā tēma – balva mātei par viņas neatlaidību aizlūdzot par saviem bērniem.Mēģināsim rūpīgi izskatīt šo rakstu vietu. Šai rakstu vietā skatām Jēzu, Viņa mācekļus, sievieti un viņas meitu, – viņi visi zināmā veidā bija iesaistīti šai notikumā. Šis notikums atstāja iespaidu uz katru no tā dalībniekiem.
Pirmkārt, mēs lasām, ka Jēzus, aizejot no kādas vietas, nošķiras no cilvēkiem Tiras un Sidonas robežās. Jēzus izgāja no Jūdas vai Izraēla teritorijas un atnāca uz pagānu teritoriju, ar mērķi atpūsties no cilvēkiem.
Par to varam izlasīt Marka Evaņģēlija 7 nodaļas 24 pantā:„Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”
Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā.
Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.Dieva aicinājums jums šodien, lai starp sadzīviskām rūpēm un ikdienas spriedzi jūs spētu atrast laiku un vietu vientulībai ar Dievu. Tā rīkojoties, jūs spēsiet iemantot Dievišķo gudrību, piedzīvot reālu Dieva mieru un sasniegt lielus panākumus savā dzīvē.Lai Dievs jums tajā palīdz!Turpināsim rīt.Mācītājs Rufus Adžiboije
