Mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara

Lai vairojas jūsu dzīvē šodien žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā. Mēs runājam par to, ka mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara. Mums vajag piepildīties ar Svēto Garu un meklēt Viņa vadību ik dienas. Mēs noskaidrojām, ka: 1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz Viņu. 2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un nevis Viņa ieteikums vai padoms mums. 3) Svētais Gars – tas ir Tēva apsolījums, kuru mēs varam saņem caur lūgšanu. 4) Svētais Gars atnes mūsu dzīvē spēku un svaidījumu. Līdz brīdim, kamēr Svētais Gars nebūs apstiprinājis mūsu vēstījumu, mēs nespēsim demonstrēt to, par ko mēs sludinām, pat ja tā ir patiesība. Svētais Gars ir Patiesības Gars. 
„ Viņš ir tas, kurš nācis caur ūdeni un asinīm, Jēzus Kristus, ne ūdeni vien, bet ar ūdeni un asinīm. Un Gars ir liecinieks, jo Gars ir patiesība.” (1.Jāņa 5:6).
 
„ Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani. Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie Manis.” (Jāņa 15:26-27).
 Bez tam, Bībelē ir teikts, ka: 5) Jēzus devās uz debesīm – augšup, tālab, mūsu Palīgs – Svētais Gars – atnāca uz zemi – lejup. Kad Jēzus tika uzņemts debesīs, Jēzus mācekļi, kaut ko gaidot, joprojām cītīgi skatījās uz debesīm. Tad, viņiem parādījās eņģelis un sacīja: 
„ Tie sacīja: “Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.” T ad viņi griezās atpakaļ uz Jeruzālemi…..” (Apustuļu darbi 1:11-12).
 Līdz laikam, kamēr debesīm būs jāuzņem Jēzus, un tas ir Paša Debesu Tēva noteikts, – mums sadarbībā ar Svēto Garu ir jāiet un jāpiepilda tas uzdevums, kuru Jēzus mums ir uzticējis. 
„Tā Kunga vārds manam kungam: “Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!” No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū! Tava tauta būs labprātīga tava karagājiena dienā….” (Psalms 110:1-3).
 
„ Un Tas Kungs liktu nākt atspirgšanas laikiem un sūtītu jums izredzēto Kristu Jēzu, kas debesīm jāuzņem līdz tam laikam, kad viss būs panākts, par ko Dievs jau kopš seniem laikiem runājis ar svēto praviešu muti.” (Apustuļu darbi 3:20-21).
 Tieši šobrīd Jēzus sēd pie Tēva labās rokas, bet Viņa darbi vēl nav pabeigti, tie vēl joprojām tiek darīti. Jēzus – vakar, šodien un mūžīgi mūžos Tas pats! Jēzus vēlas turpināt darīt Savus darbus caur katru no mums. Saskaņā ar Jāņa Evaņģēliju, Jēzus tika uzņemts debesīs mūsu pašu labad, lai Svētais Gars varētu atnākt un mājot mūsos. Tikai ar Svētā Gara palīdzību mēs varēsim pieņemt kalpošanu, dāvanas un Gara augļus un kļūt par efektīviem Jēzus lieciniekiem. 
„ Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums.” (Jāņa 16:7).
 Jēzus teica, ka mēs darīsim darbus, kurus Viņš darīja, un vēl lielākus par tiem. 
„ Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.”(Jāņa 14:12).
 Taču, mēs nespēsim to izdarīt savā spēkā. Jēzus ir darījis daudz brīnumu un zīmju ne ar spēku un ne ar varu, bet ar Dieva Garu, jo Dievs bija ar Viņu Svētā Gara spēkā. Atzīsimies tajā, ka mums ir nepieciešams šis Palīgs – Svētais Gars. Katru dienu mums ir vajadzīga palīdzība, spēks un Svētā Gara vadība. Un tikai tādā veidā mēs varēsim parādīt cilvēkiem Dievu un darīt Jēzus darbus – sludināt Evaņģēliju, dziedināt slimos, atsvabināt cietumniekus un darīt labu uz zemes.  Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs meklē mūsu lūpu augli

    Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad mēs iemācīsimies runāt tieši to pašu ko Dievs runā, tad tas būs Dievam patīkams auglis. Kad mēs iemācīsimies pastāvīgi slavēt Dievu un pateikties Viņam par visu, bet ne zūdīties un žēloties, tad mēs varēsim pienest patīkamu lūpu augli Dievam. Kad mēs iemācīsimies runāt vārdus, kas nes mieru, prieku un mīlestību, bet ne naidu un šķelšanos, tad Dievs būs pagodināts caur mūsu muti.
  • Analizē savu darbību un savas dienas! II

    Pirmais, kas mums jāierauga, lai spētu analizēt savu dienu, ir tas, ka Dievam bija plāns tam, ko Viņš vēlējās iegūt. Viņam bija plāns, sapņi vai iztēle par to pasauli, kuru Viņš vēlējās radīt. Mēs nespēsim efektīvi analizēt savu dienu, savu laiku, savu dzīvi bez precīza plāna. Tālab, pirmais, ar ko jāsāk savas dzīves analīze, ir jautājums par plāniem savai dzīvei. Uzdodiet sev šādu jautājumu : „Vai man ir plāns savai dzīvei?”
  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu! II

    „Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,”(Mateja :5:44). Bībeles tulkojumā krievu valodā : „Bet es jums saku; mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst un lūdziet par tiem kas dara jums pāri un vajā.Apbrīnojami, bet Jēzus pavēl mums MĪLĒT, SVĒTĪT, DARĪT LABU un LŪGT – par mūsu ienaidniekiem, par tiem, kuri mūs nolād, par tiem, kuri mūs neieredz, dara mums pāri un vajā mūs. Tā rīkojoties, mēs izpelnāmies paaugstināšanu no Dieva.
  • Rūpējieties par Dieva Namu un tad Dievs parūpēsies par jūsu problēmām un paaugstinās jūs!

    Dievs sūta šo vārdu ar nolūku, – lai paaugstinātu katru, jo Viņš vienlīdz mīl mūs visus. Lai Dievs mūs paaugstina un paceļ vēl augstākā garīgajā un materiālajā līmenī. Lai šī patiesība tiek ierakstīta mūsu sirdīs. Un lai šī patiesība pasargā mūsu sirdis.Lūdz Dievu, lai Viņš parāda tev tās situācijas, kad tu, attiecībā uz citiem cilvēkiem, rīkojies nepareizi, un tad – nožēlo šos savus grēkus. Bez grēku nožēlas, cilvēka dzīvē nevar atnākt jauna izdevība, jaunas iespējas. Ja esi sastrīdējies ar sev tuvu cilvēku, tad caur grēku nožēlu ir iespējams atjaunot šīs attiecības. Ja reiz tu priecājies par to, ka kāds ir pakritis, nožēlo šo grēku, un tad lūdz par šo cilvēku.