Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds III

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kas notiek attiecībā pret mums no ārienes, nevar mūs apgānīt. Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds.Man bija kāds draugs, mācītājs, kurš gatavojās precēties ar vienu no savas draudzes māsām. Viņi ļoti ilgi draudzējās, un pēc tam apprecējās. Ģimene – tā ir divu personību savienība, personību, kuras ļoti atšķiras viena no otras. Pēc tam, kad šis mācītājs apprecējās, viņš man sacīja: „Es domāju, ka mana sieva būs paklausīga un pazemīga, tāpat kā draudzē. Uz to es viņam atbildēju, ka šāda veida spriedelējumi ir maldi. Ar attiecībām ģimenē starp sievu un vīru tiek domāta augstāka līmeņa tuvība. Jo tuvāk cilvēki ir saistīti viens ar otru savstarpējās attiecībās, jo vairāk vājību viņi viens otrā pamana. Es sacīju savam draugam, ka nu viņi viens otru audzinās (mācīs). Es viņam sacīju, ka Dievs caur sievu mainīs viņu, un sievu savukārt – caur viņu, jo savstarpējās attiecības maina abas puses.Katrs cilvēks, kurš sastāv laulībā, var apstiprināt šo patiesību. Es nezinu nevienu laulāto pāri, kurš varētu sacīt, ka laulības dzīve nav ietekmējusi katru no laulātajiem.Daudzi cilvēki, stājoties laulībā, staigā rozā brillēs un gaida no sava vīra/sievas neiespējamo. Taču, laulības dzīves realitāte ātri vien noņem šīs rozā brilles. Mēs stājamies savstarpējās attiecībās(laulībā) tāpēc, lai mainītos, un ne tāpēc, lai mainītu savu vīru vai sievu. Ja mēs saprotam šo Dieva principu par to, ka savstarpējās attiecības ir mūsu skola, kas audzina un maina mūs, tad dzīve mums būs salda.Vēstulē Galatiešiem tiek runāts par Gara augli. Taču, ir jāsaprot, ka, runājot par Svētā Gara augli, mēs principā ar to domājam savstarpējo attiecību jautājumu. 
„Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.”(Galatiešiem 5:22-23).
 Tas ir tas, kā mēs izturamies pret sevi, citiem un Dievu.Savu attieksmi pret Dievu mēs paužam caur mīlestību, prieku un mieru.Savu attieksmi pret citiem cilvēkiem mēs paužam caur pacietību, laipnību, labprātību vai žēlsirdību.Savu attieksmi pret sevi mēs paužam caur ticību, lēnprātību un atturību.Ja es esmu pilns ar mazvērtības kompleksiem, ja esmu baiļu pilns, ja neesmu brīvs no patvaļības, lepnības, – tas viss ietekmēs manas attiecības ar citiem cilvēkiem. Bez pareizas attieksmes pret sevi, cilvēkam būs grūti pieņemt savu tuvāko mīlestību -vīra, sievas, brāļa, māsas, bērnu utt.Un tāpēc, vispirms ir jāmainās man, un ne cilvēkiem, kuri it kā sarežģī manu dzīvi. Tad, kad tu būsi mierā pats ar sevi, kad iemācīsies pats sevi mīlēt, tikai tad tu varēsi mīlēt arī savu tuvāko, kā sevi pašu.Tieši man vajag mainīties, man vajag atbrīvoties no saviem kompleksiem, man vajag atbrīvoties no bailēm un no visa tā, kas mani sasaista, un man vajag attīstīt sevi uzticamību(ticību), atturību un lēnprātību. Man jāattīsta sevi pacietību, laipnību un žēlsirdību attiecībā pret citiem cilvēkiem.Dieva vārds un tuvas attiecības ar Dievu palīdzēs mums mainīties un attīstīt sevī Svētā Gara augli! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu! II

    „Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,”(Mateja :5:44). Bībeles tulkojumā krievu valodā : „Bet es jums saku; mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst un lūdziet par tiem kas dara jums pāri un vajā.Apbrīnojami, bet Jēzus pavēl mums MĪLĒT, SVĒTĪT, DARĪT LABU un LŪGT – par mūsu ienaidniekiem, par tiem, kuri mūs nolād, par tiem, kuri mūs neieredz, dara mums pāri un vajā mūs. Tā rīkojoties, mēs izpelnāmies paaugstināšanu no Dieva.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.
  • Kā mēs varam efektīvāk izpētīt Bībeli II

    Dažreiz kāds atsevišķs vārds Bībelē ir kā pavediens, kas vijas cauri visām Bībeles lappusēm.Reiz es apsēdos rakstīt vēstuli brālim, un pirms tam palūdzu, lai Dievs palīdz man uzrakstīt nevis kaut kādus sausus vārdus, bet lai šī vēstule kļūst par svētību šim cilvēkam. Kad es sāku rakstīt, es atklāju, ka esmu sācis savā vēstulē viņam sludināt. Tad es atliku vēstuli malā, jo kāds vārds pievērsa manu uzmanību un es sāku pētīt šo vārdu Bībelē. Es sāku izpētīt Bībelē tādus izteicienus kā „Dievs var”, „Dievs ir spējīgs”. Es sāku lasīt visas Rakstu vietas, kurās ir minēta šī frāze. Tas priekš manis bija tik interesanti, ka es pat aizmirsu par savu vēstuli. Atsevišķu vārdu izpēte ir ļoti interesanta un noderīga nodarbe.
  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.