Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā II

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esiet sveicināti mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs sākām runāt par to, ka mūsu augstākais aicinājums kā Dieva bērniem un Kristus mācekļiem ir tajā, lai mēs parādītu vai demonstrētu Dievu cilvēkiem. Jēzus tika sūtīts ar nolūku, lai Viņš demonstrētu Tēvu. Šodien Jēzus sūta mūs, lai mēs parādām Dievu. Augtākais kristieša aicinājums ir – ar savu dzīvi parādīt vai demonstrēt Dievu. 
„ Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā. Bet mēs glabājam šo mantu māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu no Dieva un ne no mums. Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, bet tomēr neesam izmisuši. Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši. Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:6-10).
 Dievs ir pavēlējis, lai mūsu sirdīs atspīd Dieva gaisma. Tieši Viņa vārda ienākšana atnes gaismu mūsu sirdīs. Dievs parādīja gaismu, lai caur mums izplatītos Viņa slava. Mana bagātība – tā ir gaisma, tas ir Dieva vārds, kurš palīdz man parādīt Dievu. Gaismas līmenis manī nosaka to, kā es dzīvoju, kā reaģēju uz apstākļiem, kā arī parāda citiem cilvēkiem to, Kas ir mans Dievs. Tava reakcija uz dzīves vētrām un problēmām atspoguļo gaismas līmeni kas ir tevī. Man ir jāstrādā pie tā, lai mana dzīve arvien vairāk un vairāk piepildītos ar Dieva gaismu. Jēzus dzīvo manā miesā, tālab, man ir jādemonstrē šī dzīve citiem. Jēzus nedemonstrēja Sevi, bet demonstrēja Tēvu un darīja Viņa gribu. Dievs Savā vārdā saka, ka to, kurš pagodinās Viņu, to arī Viņš pagodinās. Neviens nevarēs salauzt vai pazemot cilvēku, kuru nostiprina un paaugstina Dievs. 
„ Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās. Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd.” (2.Korintiešiem 2:14-15).
 Es esmu – Dieva reklāma! Es esmu – vēstule, kuru lasa cilvēki! Katrs no mums esam Dieva jaukā smarža! Dievs ļauj mums līksmot Kristū. Man ir jāizplata Dieva labā smarža. Kad es pārvaru grūtības vai uzvaru kārdinājumus, tad no manis šai pasaulē izplatās Visuvarenā Dieva labā smarža. Taču tas kļūst iespējams tikai tad, ja manī mājo Dieva vārds. 
„ Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt. Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga.” (1.Jāņa 4:11-12).
 Cik lielā mērā manī ir mīlestība, tik lielā mērā manī ir Dievs. Kad es staigāju mīlestībā, es reklamēju Dievu, Kuru es pārstāvu. 
„ Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu.”(Efeziešiem 5:1-2).
 Atkarībā no tā, cik bieži mēs mīlestībā izplatām Dievu, tik spēcīga būs mūsu jaukā smarža. Un tātad, Jēzus atnāca tālab, lai parādītu mums Dievu. Tad, Viņš samaksāja cenu Golgatas Krustā par to, lai ikviens, kas noticējis Viņam, varētu kļūt par vienu veselumu ar Tēvu. Tagad, Jēzus aicina visus ticīgos sekot Viņa piemēram un caur savu dzīvi demonstrēt Dievu citiem cilvēkiem. Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
  • Cik svarīgi ir sargāt savu sirdi, jo no tās iziet dzīvības avoti

    Lai no mums plūstu dzīvība, mums jāpiepildās ar šo dzīvību. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Pieņemot Kristu par savu Kungu un Glābēju, mēs pieņemam Viņa dzīvību sevī. Taču šai dzīvībai ir nepārtraukti jānostiprinās mūsos, un tas ir iespējams tad, kad mēs piepildāmies ar Dieva Vārdu. Tu pats nosaki to, ar ko piepildīsi savu sirdi – Dieva Vārdu vai šīs pasaules vērtību sistēmu, svētumu vai grēku, ticību vai bailēm. Dieva Vārds atnes mūsu dzīvē ticību, spēku, veselību. Staigāšana svētumā ļauj mums redzēt Dieva spēka izpausmi mūsu dzīvē, ticība uz Dievu, balstīta uz Dieva Vārdu, savieno mūs ar Dievu un Viņa iespējām.
  • Plānošana – ir viena no gudrības izpausmēm

    Bībele par to saka: „Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā. Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā. Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara” (Sal. pam. 24: 3 – 6).
  • Mums ir jāatbrīvojas no neproduktīvas laika pavadīšanas

    atru reizi, kad te šķiet, ka tev vairs nav spēka, uzliec rokas uz savas sirds un ja tā vēl pukst-tas nozīmē, ka Dievs vēl strādā tavā dzīvē. Viņam ir varens plāns tavai dzīvei. Tevi gaida vēl daudz svētību.Dievs ir labs pret mums! Laiks tik ātri skrien! Vēl ir tik daudz nepadarītu lietu! Tāpēc mums ir jānovērtē laiks un jādara tikai tas, kas ir pats svarīgākais. Mums ir jāatbrīvojas no jebkādas nevajadzīgas skriešanas un neproduktīvas laika pavadīšanas.Dievs saka mums kā Draudzei, kā ticīgajiem, ka laiks ir īss, un visu ko mēs varam darīt, mums ir jādara jau tagad, neatliekot to uz rītu, negaidot to momentu, kad mēs būsim gatavi tam, vai arī kad katrs no mums garīgi pieaugs.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.