Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība III

Labdien, dārgie draugi! Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Slava Dievam par vēl vienu iespēju dalīties ar jums Viņa dzīvības vārdā! Mēs ar jums runājām par to, ka mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Mēs varam mirdzēt šai pasaulē tikai tad, ja ļaujam Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībelē ir teikts: 
„Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105).
 Tieši Dieva Vārds aizdedz mūsu sirdī Dieva gaismu un virza mūsu soļus uz īsto ceļu. 
„Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu,” (Psalms 18:29).
 Bībele runā arī par to, ka mums būs gaisma no Dieva tikai tad, ja sekosim Jēzus Kristus piemēram. 
„ Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa 8:12).
 Kā Kristus vēstnešiem un Dieva Valstības pārstāvjiem (kas ir gaismas Valstība), mums jāsaprot sava loma un jāzina, kas mēs esam Kristū. Mēs zinām, ka sātans vada un pārvalda tumsas valstību, un ka sātanam ir programma šai zemei. Bet, Dievs ir apstiprinājis mūs kā gaismas vēstnešus un darījis to tāpēc, lai mēs neļautu sātanam aptumšot cilvēku prātus, un lai mēs atvērtu cilvēkiem acis uz Dieva Vārda patiesību. Mums ir jāmāca cilvēkiem Dieva Vārda patiesība, jo Dieva Vārda patiesība ienes gaismu cilvēka dzīvē. Mēs mirdzēsim Dieva Vārda gaismā, ja vien paši dzīvosim saskaņā ar šo patiesību, un ja ļausim Dieva Vārdam pārvaldīt mūsu dzīvi. Mums jāmeklē dažādi veidi sludināšanai un Dieva Vārda sēšanai Svētā Gara spēkā. Tas nepieciešams tālab, lai tie cilvēki, kuri dzīvo tumsā, varētu saņemt apgaismību. Kad Bībelē tiek runāts par tumsu, par gaismas trūkumu, – tiek runāts par zināšanu trūkumu. Mūsu, kā Kristus vēstnešu un kā gaismas aicinājums ir, – nest patiesības gaismu tajās vietās, kur valda tumsa, kur izpaliek zināšanas un atklāsmes no Dieva. Mums šī zeme ir jāpiepilda ar Dieva Vārda patiesību. 
„… un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.”(Jāņa 8:32).
 Esiet svētīti!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.
  • Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

    Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus.Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām. „Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? IV

    „…jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa Ev. 15:5b)Lūgšana mūs savieno ar Dievu, palīdz mums iepazīt Debesu Tēva sirdi, Viņa mīlestību un Viņa plānus, attiecībā uz mūsu dzīvi.Šodien, mazliet parunāsim par Daniēlu. Daniēls bija Dieva cilvēks, kurš līdzīgi, kā Dāvids, attiecās nopietni pret lūgšanu un laika pavadīšanu ar Dievu. Daniēla grāmatā 6: 10 ir teikts:„Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.”
  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!