Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība III

Labdien, dārgie draugi! Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Slava Dievam par vēl vienu iespēju dalīties ar jums Viņa dzīvības vārdā! Mēs ar jums runājām par to, ka mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Mēs varam mirdzēt šai pasaulē tikai tad, ja ļaujam Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībelē ir teikts: 
„Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105).
 Tieši Dieva Vārds aizdedz mūsu sirdī Dieva gaismu un virza mūsu soļus uz īsto ceļu. 
„Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu,” (Psalms 18:29).
 Bībele runā arī par to, ka mums būs gaisma no Dieva tikai tad, ja sekosim Jēzus Kristus piemēram. 
„ Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa 8:12).
 Kā Kristus vēstnešiem un Dieva Valstības pārstāvjiem (kas ir gaismas Valstība), mums jāsaprot sava loma un jāzina, kas mēs esam Kristū. Mēs zinām, ka sātans vada un pārvalda tumsas valstību, un ka sātanam ir programma šai zemei. Bet, Dievs ir apstiprinājis mūs kā gaismas vēstnešus un darījis to tāpēc, lai mēs neļautu sātanam aptumšot cilvēku prātus, un lai mēs atvērtu cilvēkiem acis uz Dieva Vārda patiesību. Mums ir jāmāca cilvēkiem Dieva Vārda patiesība, jo Dieva Vārda patiesība ienes gaismu cilvēka dzīvē. Mēs mirdzēsim Dieva Vārda gaismā, ja vien paši dzīvosim saskaņā ar šo patiesību, un ja ļausim Dieva Vārdam pārvaldīt mūsu dzīvi. Mums jāmeklē dažādi veidi sludināšanai un Dieva Vārda sēšanai Svētā Gara spēkā. Tas nepieciešams tālab, lai tie cilvēki, kuri dzīvo tumsā, varētu saņemt apgaismību. Kad Bībelē tiek runāts par tumsu, par gaismas trūkumu, – tiek runāts par zināšanu trūkumu. Mūsu, kā Kristus vēstnešu un kā gaismas aicinājums ir, – nest patiesības gaismu tajās vietās, kur valda tumsa, kur izpaliek zināšanas un atklāsmes no Dieva. Mums šī zeme ir jāpiepilda ar Dieva Vārda patiesību. 
„… un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.”(Jāņa 8:32).
 Esiet svētīti!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

    Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!
  • Atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts

    Problēmas spēj tevi gremdēt vai celt. Viss ir atkarīgs no tavas reakcijas. Mēs izpētīsim Dāvida piemēru un ļausim tam mācīt mūs uz to kā reaģēt sarežģītā situācijā.2 Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis – tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu! 3 Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem? 4 Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas. 5 Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)
  • Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai

    Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, – ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds!

    Kad mēs runājam par izmaiņām, runāts tiek par mūsu sirdi. Tas, ko mums nodara citi, nenāk no mūsu sirds, bet tas tiek vērsts uz to, lai pārbaudītu mūsu sirds stāvokli. Mūsu reakcija uz cilvēku rīcību, uz spiedienu no malas – tieši tas nosaka mūsu sirds stāvokli. „Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pamācības 4:23).
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

    Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.