Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība III

Labdien, dārgie draugi! Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Slava Dievam par vēl vienu iespēju dalīties ar jums Viņa dzīvības vārdā! Mēs ar jums runājām par to, ka mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Mēs varam mirdzēt šai pasaulē tikai tad, ja ļaujam Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībelē ir teikts: 
„Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105).
 Tieši Dieva Vārds aizdedz mūsu sirdī Dieva gaismu un virza mūsu soļus uz īsto ceļu. 
„Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu,” (Psalms 18:29).
 Bībele runā arī par to, ka mums būs gaisma no Dieva tikai tad, ja sekosim Jēzus Kristus piemēram. 
„ Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa 8:12).
 Kā Kristus vēstnešiem un Dieva Valstības pārstāvjiem (kas ir gaismas Valstība), mums jāsaprot sava loma un jāzina, kas mēs esam Kristū. Mēs zinām, ka sātans vada un pārvalda tumsas valstību, un ka sātanam ir programma šai zemei. Bet, Dievs ir apstiprinājis mūs kā gaismas vēstnešus un darījis to tāpēc, lai mēs neļautu sātanam aptumšot cilvēku prātus, un lai mēs atvērtu cilvēkiem acis uz Dieva Vārda patiesību. Mums ir jāmāca cilvēkiem Dieva Vārda patiesība, jo Dieva Vārda patiesība ienes gaismu cilvēka dzīvē. Mēs mirdzēsim Dieva Vārda gaismā, ja vien paši dzīvosim saskaņā ar šo patiesību, un ja ļausim Dieva Vārdam pārvaldīt mūsu dzīvi. Mums jāmeklē dažādi veidi sludināšanai un Dieva Vārda sēšanai Svētā Gara spēkā. Tas nepieciešams tālab, lai tie cilvēki, kuri dzīvo tumsā, varētu saņemt apgaismību. Kad Bībelē tiek runāts par tumsu, par gaismas trūkumu, – tiek runāts par zināšanu trūkumu. Mūsu, kā Kristus vēstnešu un kā gaismas aicinājums ir, – nest patiesības gaismu tajās vietās, kur valda tumsa, kur izpaliek zināšanas un atklāsmes no Dieva. Mums šī zeme ir jāpiepilda ar Dieva Vārda patiesību. 
„… un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.”(Jāņa 8:32).
 Esiet svētīti!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs esam Dieva vēstneši III

    Pēc tam, kad Jēzus pameta šo zemi un tika uzņemts debesīs, mūs Viņš atstāja uz zemes kā Savus vēstnešus vai sūtņus. Tālab, mums ir jāsaprot un ir jābūt dziļai atklāsmei par to garīgo varu un spēku, kas mums dota Kristū. Bībelē ir teikts, ka Kristus mūs darījis par ķēniņiem un priesteriem ar nolūku, lai mēs varētu valdīt uz zemes Viņa labad. Dievs vēlas, lai mēs ejam un nodarbojamies ar sava Debesu Tēva lietām vai biznesu. Mūsu Tēva bizness ir – caur mums atgriezt cilvēkus pie Viņa, salīdzināt cilvēkus ar Dievu. Dievs caur mums vēlas salīdzināt cilvēkus ar Sevi –„Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” Dievs vēlas, lai mēs sludinātu salīdzināšanas vārdu. „Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu”. (2.Korintiešiem 5:19).
  • Gatavība sniegt atskaiti citiem par to ko tu dari vai atsakies darīt, – tā ir noteicošā pazīme rakstura stingrībai

    „Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.”(Filipiešiem 4:13).Tas nozīmē, ka man pilnībā ir jāpaļaujas uz Kristu un Viņa vārdu, un caur personīgo sadraudzību ar Viņu pastāvīgi jāsmeļas garīgais spēks. Bet, tas nozīmē arī to, ka es pieņemu Dieva spēku un atbalstu caur citiem Kristus Miesas locekļiem. Man ir tiešais savienojums ar Kristu un es esmu savienots ar Viņu caur attiecībām ar citiem Viņa Miesas locekļiem.
  • Cerība palīdz mums attīrīties un mainīties Tā Kunga Jēzus Kristus līdzībā!

    Cerība visgrūtākajos mūsu dzīves brīžos palīdz izpausties mūsu pašām labākajām īpašībām. Cerība, līdzīgi spožām zvaigznēm, palīdz mums mirdzēt pēdējo dienu ļaunuma un sabiezējušās tumsas vidū.Cerība palīdz mums atraidīt bezdievību un pasaules kārības un šinī laikā dzīvot prātīgi, taisni un dievbijīgi.„Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).
  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
  • Tiem, kuri jau nes vismaz kādus augļus Dieva Valstībā, Jēzus saka, ka tie var nest vairāk augļu

    „…. kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.”(Jāņa 15:2).Ja jūs jau redzat kādus augļus savā dzīvē un kalpošanā Dievam, ja jūsu dzīve jau atspoguļo Dieva labo smaržu un Dieva slavu, – tas ir ļoti labi. Un tomēr, Jēzus saka, ka jūs varat nest vairāk augļu salīdzinājumā ar to, ko jūs šobrīd darāt. Jūs nedrīkstat apstāties pie sasniegtā rezultāta, jo jūsu potenciāls vēl nav izsmelts. Dievs var dot jums daudz vairāk par to, kas jums šobrīd ir.
  • KĀ MĒS VARAM KATRU DIENU TUVOTIES DIEVAM?

    1) ieejiet pa durvīm un palieciet Dieva klātbūtnē.Mums jānāk Tēva priekšā ar Jēzus Kristus Asins starpniecību.« Tā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu, un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu, tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni ». (Ēbr. 10:19-22).