Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība III

Labdien, dārgie draugi! Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Slava Dievam par vēl vienu iespēju dalīties ar jums Viņa dzīvības vārdā! Mēs ar jums runājām par to, ka mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Mēs varam mirdzēt šai pasaulē tikai tad, ja ļaujam Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībelē ir teikts: 
„Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105).
 Tieši Dieva Vārds aizdedz mūsu sirdī Dieva gaismu un virza mūsu soļus uz īsto ceļu. 
„Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu,” (Psalms 18:29).
 Bībele runā arī par to, ka mums būs gaisma no Dieva tikai tad, ja sekosim Jēzus Kristus piemēram. 
„ Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa 8:12).
 Kā Kristus vēstnešiem un Dieva Valstības pārstāvjiem (kas ir gaismas Valstība), mums jāsaprot sava loma un jāzina, kas mēs esam Kristū. Mēs zinām, ka sātans vada un pārvalda tumsas valstību, un ka sātanam ir programma šai zemei. Bet, Dievs ir apstiprinājis mūs kā gaismas vēstnešus un darījis to tāpēc, lai mēs neļautu sātanam aptumšot cilvēku prātus, un lai mēs atvērtu cilvēkiem acis uz Dieva Vārda patiesību. Mums ir jāmāca cilvēkiem Dieva Vārda patiesība, jo Dieva Vārda patiesība ienes gaismu cilvēka dzīvē. Mēs mirdzēsim Dieva Vārda gaismā, ja vien paši dzīvosim saskaņā ar šo patiesību, un ja ļausim Dieva Vārdam pārvaldīt mūsu dzīvi. Mums jāmeklē dažādi veidi sludināšanai un Dieva Vārda sēšanai Svētā Gara spēkā. Tas nepieciešams tālab, lai tie cilvēki, kuri dzīvo tumsā, varētu saņemt apgaismību. Kad Bībelē tiek runāts par tumsu, par gaismas trūkumu, – tiek runāts par zināšanu trūkumu. Mūsu, kā Kristus vēstnešu un kā gaismas aicinājums ir, – nest patiesības gaismu tajās vietās, kur valda tumsa, kur izpaliek zināšanas un atklāsmes no Dieva. Mums šī zeme ir jāpiepilda ar Dieva Vārda patiesību. 
„… un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.”(Jāņa 8:32).
 Esiet svētīti!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

    Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.
  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? III

    „…Tu(Dievs) esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus.”(Psalms 138:2).Mēs esam Dieva bērni, radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ja mūsu Dievs atbild par to, ko Viņš ir teicis, tieši to pašu Viņš gaida arī no mums. Bez tam, Dievs nedomā, ka mums pašiem būs ar to visu jātiek galā, – mums ir dots Palīgs, Skolotājs, Mierinātājs, Advokāts – Svētais Gars, Kurš vienmēr ir kopā ar mums.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).
  • Dieva Vārds – Dievišķās informācijas un patiesības avots

    Pat tautā mēdz teikt, ka likuma nezināšana neatbrīvo cilvēku no atbildības, tāpēc, Dieva likumu nezināšana vai cilvēku morālais aklums palielina, pastiprina cilvēku ciešanas uz zemes. Katram cilvēkam ir jāiegūst zināšanas un sapratni, atziņu par Dieva nodrošinājumu, tātad zināšanas par to, ko Dievs ir izdarījis Kristū priekš mums, lai atrisinātu cilvēcisko ciešanu problēmas.
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam!

    Vai tu gribi piedzīvot Dievu un Viņa spēku savā dzīvē? Tad uzticies Dievam un parādi savu uzticēšanos caur paklausību Viņam. Bībele saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja tu neizpatīc Dievam, tad tu nevari arī piedzīvot Viņa klātbūtni un Viņa spēku. Tad, kad Dievs atklāj vai parāda tev to, ko Viņš grib darīt, tev tūlīt pat vajag atsaukties Viņa aicinājumam. Tā ir pazīme tavai pašatdevei un pazīme tam, ka tu arī turpmāk gribi klausīt Dieva balsij. Nepaklausība nocietina sirdi un dara mūs nespējīgus dzirdēt no Dieva.