Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība III

Labdien, dārgie draugi! Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Slava Dievam par vēl vienu iespēju dalīties ar jums Viņa dzīvības vārdā! Mēs ar jums runājām par to, ka mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Mēs varam mirdzēt šai pasaulē tikai tad, ja ļaujam Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībelē ir teikts: 
„Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105).
 Tieši Dieva Vārds aizdedz mūsu sirdī Dieva gaismu un virza mūsu soļus uz īsto ceļu. 
„Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu,” (Psalms 18:29).
 Bībele runā arī par to, ka mums būs gaisma no Dieva tikai tad, ja sekosim Jēzus Kristus piemēram. 
„ Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa 8:12).
 Kā Kristus vēstnešiem un Dieva Valstības pārstāvjiem (kas ir gaismas Valstība), mums jāsaprot sava loma un jāzina, kas mēs esam Kristū. Mēs zinām, ka sātans vada un pārvalda tumsas valstību, un ka sātanam ir programma šai zemei. Bet, Dievs ir apstiprinājis mūs kā gaismas vēstnešus un darījis to tāpēc, lai mēs neļautu sātanam aptumšot cilvēku prātus, un lai mēs atvērtu cilvēkiem acis uz Dieva Vārda patiesību. Mums ir jāmāca cilvēkiem Dieva Vārda patiesība, jo Dieva Vārda patiesība ienes gaismu cilvēka dzīvē. Mēs mirdzēsim Dieva Vārda gaismā, ja vien paši dzīvosim saskaņā ar šo patiesību, un ja ļausim Dieva Vārdam pārvaldīt mūsu dzīvi. Mums jāmeklē dažādi veidi sludināšanai un Dieva Vārda sēšanai Svētā Gara spēkā. Tas nepieciešams tālab, lai tie cilvēki, kuri dzīvo tumsā, varētu saņemt apgaismību. Kad Bībelē tiek runāts par tumsu, par gaismas trūkumu, – tiek runāts par zināšanu trūkumu. Mūsu, kā Kristus vēstnešu un kā gaismas aicinājums ir, – nest patiesības gaismu tajās vietās, kur valda tumsa, kur izpaliek zināšanas un atklāsmes no Dieva. Mums šī zeme ir jāpiepilda ar Dieva Vārda patiesību. 
„… un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.”(Jāņa 8:32).
 Esiet svētīti!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja jūsu ienaidnieks ir izsalcis, tad pabarojiet viņu..

    „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mat. Ev. 5:43-45).
  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.
  • Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, – svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi par tādiem. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju.Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un viņiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.
  • Pārmaiņu filozofija

    Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo esam būtnes ar milzum daudz ieradumiem. Ja mums kaut kas šķiet neparasts, – tas mums ļoti nepatīk. Vai tā nav? Tas, kas mums nav ierasts, – biedē mūs. Mums patīk dzīvē iekārtoties ērtāk, un ja kaut kas iztraucē šo ērto stāvokli, tad mēs no visa sava spēka sākam cīnīties pret to.Tomēr, Dievs katru cilvēku aicina uz pārmaiņām.
  • Par piedošanas spēku un svarīgumu

    Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām.Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību.Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt.
  • Kā kalpošana maina pašu cilvēku un viņa dzīves kvalitāti!

    Ir svarīgi atzīmēt, ka kalpojot cilvēkiem, mēs necenšamies ieņemt Dieva vietu viņu dzīvēs. Taisni otrādi, caur kalpošanu mēs vēlamies atvest cilvēkus pie vienīgās personības, kura patiesi ir spējīga viņiem palīdzēt – pie Dieva.Lūk, kāpēc kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēkus pie Dieva un lai Dievs varētu pagodināties šo cilvēku dzīvēs. Dievs ir vienīgais, Kurš var palīdzēt, mierināt, dziedināt un atjaunot cilvēku likteņus. Mēs esam tikai līdzeklis vai kanāls, caur kuru Dievs visu to dara. Mūsu uzdevums – nodot Dievam sevi pašus kalpošanai.