Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums

Ar prieku sveicinu katru no jums šajā brīnišķīgajā dienā.
Slinkums un pasivitāte ir tās lietas, kas var novest cilvēka dzīvi līdz kraham un nabadzībai, neatkarīgi no tā, par kuru dzīves sfēru ir runa. Par to tik daudz ir minēts Bībelē. Arī mums apkārt šodien ir tik daudz piemēru tam, kā šī patiesība apstiprinās daudzu cilvēku dzīvēs.
Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums.
Viens no iemesliem garīgam remdenumam un panīkumam ir nevīžība, paviršība un slinkums. Ģimenes neveiksmēm, finansiālai nabadzībai, neveiksmēm kalpošanā, kā arī daudzām citām nabadzības un neveiksmju formām ir tā pati dīkdienības un slinkuma sakne.

„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. “ (Sāl. pam. 10: 4).

Saskaņā ar šo Rakstu vietu nabadzība ir slinkuma sekas, tāpēc, neuzvarot slinkumu, diezin vai var uzvarēt nabadzību.

 

„Kas kopj savu tīrumu, tam maizes pietiks, bet, kas nododas bezdarbībai, tam būs diezgan nabadzības.” (Sāl. pam. 28: 19).

 

Bībele mūs brīdina par to, cik svarīga ir centība un cik ļoti nepieciešami ir attīstīt tās dāvanas un talantus, kurus Dievs mums ir dāvājis. Savu dāvanu un talantu ignorēšana vai slinkums gala rezultātā novedīs pie nabadzības un verdzības.

 

„Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.”(Sāl. pam. 12: 24)

 

„Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam” (Sāl. pam. 13: 4).
„Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas.” (Sāl. pam. 15:19).

Dārgais draugs, Dieva vārds tev šajā pirmajā nedēļas dienā ir tāds: esi uzcītīgs visā, ko tu dari, un izvairies no jebkādas pasivitātes biznesā. Tieši tādā veidā tava veiksme kļūs acīmredzama visiem.

 

„Nenicini dāvanu, kas ir tevī, kas tev tika dota ar praviešu vārdiem toreiz, kad presbiteri uzlika tev rokas. Par to gādā, pie tā paliec, lai tavs briedums būtu redzams visiem. “ (1 Tim. 4: 14-15)

Cilvēks, kuram piemīt tādas īpašības kā prasmes, mākas un iemaņas, nepaliks nepamanīts, bet tiks pienācīgi novērtēts.

„Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā, un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm.” (Sāl. pam. 22:29).

Atrodiet šodien laiku, lai pārdomātu visas šīs Rakstu vietas.
Lai Tas Kungs tev palīdz un dara tevi bagātu. Lai Tas Kungs tevi paplašina un padara tavu veiksmi acīmredzamu visiem, tādā mērā kā tu pieliksi piepūli, lai sasniegtu savas dzīves mērķus.

 

Uz drīzu tikšanos,
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus II

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā” (Sālamana pam.13:18).Mēs varam vēlreiz ieraudzīt, ka finansiālās grūtības šo cilvēku dzīvē neiestājās tāpēc ka Dievs tās viņiem sūtīja, bet tās bija sekas tam, ka viņi noraidīja un neņēma vērā Dieva vadību un mācību.

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā” (Sālamana...

  • Padomu došana jeb konsultēšana

    Es vēlos atklāt konsultēšanas principu, kā piemēru minot Jetrua dzīvi. Ikviens no mums palīdz cilvēkiem, sniedzot padomus jeb konsultējot. Atnāk brīži, kad vēlamies atklāt cilvēkiem patiesību, lai viņi savā dzīvē pieņemtu pareizos lēmumus. Katram no mums ir vajadzīgs padoms. Bībelē ir teikts, ka: „Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās”(Sal. pamācības, 15:22).

    Es vēlos atklāt konsultēšanas principu, kā piemēru minot Jetrua dzīvi. Ikviens no mums palīdz cilvēkiem, sniedzot...

  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana IV

    Lūgšana – tā ir efektīva laika pavadīšana ar Dievu.Es paskaidrošu, ko tas nozīmē. Es ļoti bieži lietoju vārdu „laiks”. Lūgšana – ir kā viens no organizēšanas veidiem, viens no veidiem, kā varam pareizi pārvaldīt savu laiku. Lūgšanas tēma – tā ir ļoti interesanta tēma. Mēs visi par to runājam. Par lūgšanu ir uzrakstīts ļoti daudz. Bet kurš tad, patiesībā, efektīvi lūdz? Tas ir ļoti nopietns jautājums. Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mēs organizējam savu dzīvi efektīvai lūgšanai. Tas pacels mūsu dzīvi un mūsu kalpošanu citā līmenī, augstākā.

    Lūgšana - tā ir efektīva laika pavadīšana ar Dievu. Es paskaidrošu, ko tas nozīmē. Es ļoti bieži lietoju vārdu...

  • Praktiskā ticība pieprasa, lai mēs esam pateicīgi Dievam un citiem cilvēkiem

    Bez tam, es gribu lai mēs pamanām kaut ko vairāk. Jēzus teica: „Tava ticība tev ir palīdzējusi”. Bībeles tulkojumā krievu valodā – „ Tava ticība tevi ir izglābusi”. Tulkojumā angļu valodā šī Rakstu vieta skan nedaudz savādāk: „Tava ticība ir darījusi tevi veselu”, citā Bībeles tulkojumā šis pants ir tulkots „Tava ticība ir darījusi tevi neskartu”. Varētu teikt, ka šis cilvēks jau bija vesels. Bet, patiesībā, šis cilvēks atnāca pateikties Jēzum par to, ka Viņš atbrīvoja viņu no spitālības. Tādā gadījumā, par kādu vēl veselību Jēzus šeit runā? Runa ir par to svētību, kura ir domāta tikai pateicīgiem cilvēkiem, un kuru nesaņēma pārējie deviņi spitālīgie savas nepateicīgās sirds dēļ. Tikai viens no desmit samariešiem tika apbalvots ar šo svētību.

    Bez tam, es gribu lai mēs pamanām kaut ko vairāk. Jēzus teica: „Tava ticība tev ir palīdzējusi”. Bībeles...

  • Priecājies tai Kungā!

    Bībeles tulkojumā krievu valodā ir teikts, ka „labprātīgu devēju Dievs mīl” (2. Korintiešiem, 9:7). Bībeles tulkojumā latviešu valodā turpat ir teikts, ka ”priecīgu devēju Dievs mīl”. Dievs mīl nevis vienkārši izpildītājus, bet gan priecīgus devējus. Mums ir svarīgi ne tikai kalpot Dievam, bet darīt to ar prieku.

    Bībeles tulkojumā krievu valodā ir teikts, ka „labprātīgu devēju Dievs mīl” (2. Korintiešiem, 9:7). Bībeles...

  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus...