Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
Ar prieku sveicinu katru no jums šajā brīnišķīgajā dienā. Slinkums un pasivitāte ir tās lietas, kas var novest cilvēka dzīvi līdz kraham un nabadzībai, neatkarīgi no tā, par kuru dzīves sfēru ir runa. Par to tik daudz ir minēts Bībelē. Arī mums apkārt šodien ir tik daudz piemēru tam, kā šī patiesība apstiprinās daudzu cilvēku dzīvēs. Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums. Viens no iemesliem garīgam remdenumam un panīkumam ir nevīžība, paviršība un slinkums. Ģimenes neveiksmēm, finansiālai nabadzībai, neveiksmēm kalpošanā, kā arī daudzām citām nabadzības un neveiksmju formām ir tā pati dīkdienības un slinkuma sakne.
„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. “ (Sāl. pam. 10: 4).
Saskaņā ar šo Rakstu vietu nabadzība ir slinkuma sekas, tāpēc, neuzvarot slinkumu, diezin vai var uzvarēt nabadzību. 
„Kas kopj savu tīrumu, tam maizes pietiks, bet, kas nododas bezdarbībai, tam būs diezgan nabadzības.” (Sāl. pam. 28: 19).
 Bībele mūs brīdina par to, cik svarīga ir centība un cik ļoti nepieciešami ir attīstīt tās dāvanas un talantus, kurus Dievs mums ir dāvājis. Savu dāvanu un talantu ignorēšana vai slinkums gala rezultātā novedīs pie nabadzības un verdzības. 
„Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.”(Sāl. pam. 12: 24)
 
„Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam” (Sāl. pam. 13: 4). „Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas.” (Sāl. pam. 15:19).
Dārgais draugs, Dieva vārds tev šajā pirmajā nedēļas dienā ir tāds: esi uzcītīgs visā, ko tu dari, un izvairies no jebkādas pasivitātes biznesā. Tieši tādā veidā tava veiksme kļūs acīmredzama visiem. 
„Nenicini dāvanu, kas ir tevī, kas tev tika dota ar praviešu vārdiem toreiz, kad presbiteri uzlika tev rokas. Par to gādā, pie tā paliec, lai tavs briedums būtu redzams visiem. “ (1 Tim. 4: 14-15)
Cilvēks, kuram piemīt tādas īpašības kā prasmes, mākas un iemaņas, nepaliks nepamanīts, bet tiks pienācīgi novērtēts.
„Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā, un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm.” (Sāl. pam. 22:29).
Atrodiet šodien laiku, lai pārdomātu visas šīs Rakstu vietas. Lai Tas Kungs tev palīdz un dara tevi bagātu. Lai Tas Kungs tevi paplašina un padara tavu veiksmi acīmredzamu visiem, tādā mērā kā tu pieliksi piepūli, lai sasniegtu savas dzīves mērķus. Uz drīzu tikšanos, Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam kalpot Dievam?

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Mēs kalpojam Dievam, kalpojot Viņa vārdā citiem cilvēkiem. Kalpot Dievam, faktiski nozīmē kalpot citiem cilvēkiem Tā Kunga Vārdā, kā Dieva pārstāvjiem uz zemes. Tas nozīmē darīt labu citiem, piepildot viņu garīgās, emocionālās, intelektuālās, fiziskās vai materiālās vajadzības, tādā veidā visupirms apliecinot mīlestību Dievam. Atcerieties par to, ka jūsu mīlestība pret Dievu atspoguļojas jūsu attieksmē pret tuvāko, tieši tāpat kā jūsu vienaldzība pret Dievu. Tas viss ietekmē jūsu attieksmi pret tuvāko.

  • Viss, kas vajadzīgs, tā ir mūsu gatavība samaksāt cenu par to, lai Dievs būtu ar mums

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Neatkarīgi no tā, ko jūs darat, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu dzīves statuss, un neatkarīgi no tā, kādi ir jūsu dzīves apstākļi, ja jums būs pieejama Dieva klātbūtne, tad jūs būsiet veiksmīgs cilvēks.Jāzeps bija verdzībā, viņu pārdeva prom uz svešu zemi viņa paša brāļi, taču tas nespēja apturēt viņa uzplaukumu.Kas tad īsti nosaka mūsu veiksmi? Tā ir Dieva klātbūtne ar mums! Varbūt ka ceļš uz to nebūs viegls. Ceļojums uz uzplaukumu un veiksmi, var būt garāks nekā jūs domājat, bet ja Dievs būs ar mums, tad ceļš būs apvīts ar Dieva labestību un labvēlību.

  • Dieva klātbūtne

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes.”(2.Mozus 33:16).Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk. Ja Dieva klātbūtne ir tik nepieciešama, tad kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt to savā dzīvē?

  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!

  • Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru.

  • Cilvēkam ir jāpiepildās un jādzīvo no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Cilvēki ir palikuši kūtri dzirdēt,- tie nav tie cilvēki, kuri vispār neklausās, bet tie, kas nav spējīgi saprast un izprast. Kad mēs barojamies ar Dieva Vārdu, tad šis vārds mums palīdz garīgi augt. Bet, kad mēs to nedarām, mēs garīgi nepieaugam, paliekam kā bērni, mazuļi. Ja mēs paskatāmies uz dažām draudzēm, mēs varam redzēt, ka tās ir piepildītas ar garīgajiem bērniem. Šāda situācija nepriecē Dievu, jo Dievs nevar paļauties uz šiem garīgajiem mazuļiem.