Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums

Ar prieku sveicinu katru no jums šajā brīnišķīgajā dienā. Slinkums un pasivitāte ir tās lietas, kas var novest cilvēka dzīvi līdz kraham un nabadzībai, neatkarīgi no tā, par kuru dzīves sfēru ir runa. Par to tik daudz ir minēts Bībelē. Arī mums apkārt šodien ir tik daudz piemēru tam, kā šī patiesība apstiprinās daudzu cilvēku dzīvēs. Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums. Viens no iemesliem garīgam remdenumam un panīkumam ir nevīžība, paviršība un slinkums. Ģimenes neveiksmēm, finansiālai nabadzībai, neveiksmēm kalpošanā, kā arī daudzām citām nabadzības un neveiksmju formām ir tā pati dīkdienības un slinkuma sakne.
„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. “ (Sāl. pam. 10: 4).
Saskaņā ar šo Rakstu vietu nabadzība ir slinkuma sekas, tāpēc, neuzvarot slinkumu, diezin vai var uzvarēt nabadzību. 
„Kas kopj savu tīrumu, tam maizes pietiks, bet, kas nododas bezdarbībai, tam būs diezgan nabadzības.” (Sāl. pam. 28: 19).
 Bībele mūs brīdina par to, cik svarīga ir centība un cik ļoti nepieciešami ir attīstīt tās dāvanas un talantus, kurus Dievs mums ir dāvājis. Savu dāvanu un talantu ignorēšana vai slinkums gala rezultātā novedīs pie nabadzības un verdzības. 
„Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.”(Sāl. pam. 12: 24)
 
„Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam” (Sāl. pam. 13: 4). „Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas.” (Sāl. pam. 15:19).
Dārgais draugs, Dieva vārds tev šajā pirmajā nedēļas dienā ir tāds: esi uzcītīgs visā, ko tu dari, un izvairies no jebkādas pasivitātes biznesā. Tieši tādā veidā tava veiksme kļūs acīmredzama visiem. 
„Nenicini dāvanu, kas ir tevī, kas tev tika dota ar praviešu vārdiem toreiz, kad presbiteri uzlika tev rokas. Par to gādā, pie tā paliec, lai tavs briedums būtu redzams visiem. “ (1 Tim. 4: 14-15)
Cilvēks, kuram piemīt tādas īpašības kā prasmes, mākas un iemaņas, nepaliks nepamanīts, bet tiks pienācīgi novērtēts.
„Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā, un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm.” (Sāl. pam. 22:29).
Atrodiet šodien laiku, lai pārdomātu visas šīs Rakstu vietas. Lai Tas Kungs tev palīdz un dara tevi bagātu. Lai Tas Kungs tevi paplašina un padara tavu veiksmi acīmredzamu visiem, tādā mērā kā tu pieliksi piepūli, lai sasniegtu savas dzīves mērķus. Uz drīzu tikšanos, Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

    Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu II

    Tas Dieva Vārds, kuru tu glabā savā sirdī, tas tevi arī izglābs! Grūtību laikā, kad cilvēki nostāsies pret tevi, kad pār tevi gāzīsies melu straume, vai kad apstākļi būs tev nelabvēlīgi, – tevi glābs tikai Vārds, kuru tu glabā savā sirdī. Tālab arī ir teikts, ka Dieva Vārds – tas ir balsts. Kas ir balsts? Tas ir kā ēkas nesošā siena. Celtnieki zina, ka, ja tiks nojaukta nesošā siena, ēka sabruks, jo tieši uz nesošās sienas gulstas pamatslodze.
  • Pavairošanas likums

    Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti izaugs. Iesētā sēkla visupirms dod zelmeni, tad – vārpu, un tikai pēc tam – graudus vārpā. Pieaugums, izaugsme – tas vienmēr ir process. Lai ieraudzītu pieaugumu un izaugsmi, mēs nevaram apiet šo procesu. Savukārt, no savas puses mums jādara tas, kas mums jādara. Visupirms mums jāsaprot, ka, lai mēs sagaidītu pieaugumu savā dzīvē, iesākumā jābūt sēklai. Atcerieties, ka jums šai brīdī šī sēkla jau ir. Ja vēlaties redzēt pieaugumu un izaugsmi kādā no savas dzīves sfērām, jums jāzina, ka jums jau ir sēkla no Dieva.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).
  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.