Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums

Ar prieku sveicinu katru no jums šajā brīnišķīgajā dienā.
Slinkums un pasivitāte ir tās lietas, kas var novest cilvēka dzīvi līdz kraham un nabadzībai, neatkarīgi no tā, par kuru dzīves sfēru ir runa. Par to tik daudz ir minēts Bībelē. Arī mums apkārt šodien ir tik daudz piemēru tam, kā šī patiesība apstiprinās daudzu cilvēku dzīvēs.
Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums.
Viens no iemesliem garīgam remdenumam un panīkumam ir nevīžība, paviršība un slinkums. Ģimenes neveiksmēm, finansiālai nabadzībai, neveiksmēm kalpošanā, kā arī daudzām citām nabadzības un neveiksmju formām ir tā pati dīkdienības un slinkuma sakne.

„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. “ (Sāl. pam. 10: 4).

Saskaņā ar šo Rakstu vietu nabadzība ir slinkuma sekas, tāpēc, neuzvarot slinkumu, diezin vai var uzvarēt nabadzību.

 

„Kas kopj savu tīrumu, tam maizes pietiks, bet, kas nododas bezdarbībai, tam būs diezgan nabadzības.” (Sāl. pam. 28: 19).

 

Bībele mūs brīdina par to, cik svarīga ir centība un cik ļoti nepieciešami ir attīstīt tās dāvanas un talantus, kurus Dievs mums ir dāvājis. Savu dāvanu un talantu ignorēšana vai slinkums gala rezultātā novedīs pie nabadzības un verdzības.

 

„Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.”(Sāl. pam. 12: 24)

 

„Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam” (Sāl. pam. 13: 4).
„Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas.” (Sāl. pam. 15:19).

Dārgais draugs, Dieva vārds tev šajā pirmajā nedēļas dienā ir tāds: esi uzcītīgs visā, ko tu dari, un izvairies no jebkādas pasivitātes biznesā. Tieši tādā veidā tava veiksme kļūs acīmredzama visiem.

 

„Nenicini dāvanu, kas ir tevī, kas tev tika dota ar praviešu vārdiem toreiz, kad presbiteri uzlika tev rokas. Par to gādā, pie tā paliec, lai tavs briedums būtu redzams visiem. “ (1 Tim. 4: 14-15)

Cilvēks, kuram piemīt tādas īpašības kā prasmes, mākas un iemaņas, nepaliks nepamanīts, bet tiks pienācīgi novērtēts.

„Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā, un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm.” (Sāl. pam. 22:29).

Atrodiet šodien laiku, lai pārdomātu visas šīs Rakstu vietas.
Lai Tas Kungs tev palīdz un dara tevi bagātu. Lai Tas Kungs tevi paplašina un padara tavu veiksmi acīmredzamu visiem, tādā mērā kā tu pieliksi piepūli, lai sasniegtu savas dzīves mērķus.

 

Uz drīzu tikšanos,
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kristieša auglīgums sākas tad, kad viņš atklāj priekš sevis Dieva gribu it visās savas dzīves sfērās un seko tai

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2). Piepildīties ar Dieva atziņu ir iespējams atjaunojot savu prātu ar Dieva vārdu. Caur prāta atjaunošanu mēs mācāmies domāt tā, kā domā Pats Dievs, un skatīties uz savu dzīvi ar Dieva acīm.

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva...

  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu. Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu. Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo...

  • Kāda ir balva par uzticamu kalpošanu Dieva Valstībā

    Viena no balvām, kuru saņem tie, kasi ir ziedojušies kalpošanai Dieva Valstībai, ir uzplaukums. Bībele saka, ka Dievs ir Tas, Kas atmaksā visiem tiem, kuri centīgi Viņu meklē (Ebrejiem 11: 6). Arī Jēzus ir teicis, ka tas, kurš visupirms meklē Dieva Valstību un Viņa taisnību, tiks apbalvots ar visu nepieciešamo, kas vajadzīgs dzīvei. Mūsu Dievs – ir Dievs, Kurš redz slepenībā un Kurš apbalvo acīmredzamā veidā, tādā, ka citi, to noteikti pamanīs. Dievs nekad neaizmirsīs jūsu darbu un mīlestību, ko parādāt Viņa Vārdā ar to, ka kalpojat svētajiem (Ebrejiem 6: 10).

    Viena no balvām, kuru saņem tie, kasi ir ziedojušies kalpošanai Dieva Valstībai, ir uzplaukums. Bībele saka, ka...

  • Dievbijība

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes. Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā. „Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti...

  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu

    Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu.” Dieva vārds saka: „Dāvanas(talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16). Ja tu neapraksi savu dāvanu (talantu vai spējas), tā atradīs tev vietu un piešķirs plašumu. Ļoti bieži ticīgie jautā: „Kāda ir mana vieta Kristus Miesā? Uz ko es esmu aicināts?” Dari to, ko tu zini. Šis vienkāršais princips dod atbildi uz šiem jautājumiem.

    Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu.” Dieva vārds saka...

  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? II

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani personīgi. Ir kaut kas, ko Dievs vēlās man pateikt personīgi, bez starpniekiem. Dievs vēlās, lai es kontaktējos ar Viņu, lai Viņš varētu mācīt mani. Kad tu klausies citu kalpotāju svētrunas, tad var būt lietas, kuras tu neizproti līdz galam, vai arī kādos jautājumos tu nepiekrīti šim kalpotājam. Bet, kad es pats kontaktējos ar Dievu, lasot Vārdu un, kad Dievs atklāj man personīgi, tad jau es vairs nevaru teikt, ka kāds tā domā vai kāds man to teica. Daudzi no jums, klausoties svētrunu, pieņem tikai daļu no tās, un tas ir normāli. Dievs ir devis Savu Vārdu, lai mēs paši Vārdu varētu izpētīt.

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani...