„Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.Jau vairākas dienas mēs runājam par to, Dievs aicina mūs uz pārmaiņām. Ja esi pieņēmis lēmumu kļūt par ticīgo, – vienlaicīgi ar to tu esi pieņēmis aicinājumu uz radikālām ikdienas pārmaiņām savā dzīvē. Dievs veiks pārmaiņas tavā dzīvē līdz brīdim, kamēr tavā dzīvē neizpaudīsies Kristus tēls.Vēl mēs runājām par to, ka tad, kad mēs ļaujam Dievam mainīt mūs pašus, tad Dievam ļoti viegli ir mainīt tās mūsu problēmas un apstākļus, kas ir mums visapkārt.Piemēram, ja man ir vērojama problēma ģimenē, un es, tai pat laikā, ļauju Dieva mainīt sevi pašu, tad manas ģimenes problēmas noteikti tiks atrisinātas. Visas problēmas ģimenē rodas pārsvarā no tā, ka ir problēmas ar laulāto raksturiem. Daudzas sievas ir atkarojušas savus vīrus no alkohola skavām un amorāla dzīves veida tikai pateicoties tam, ka viņas šo problēmu laikā ļāva Dievam strādāt pie viņu pašu raksturiem. Izmaiņas sievā maina arī vīrus, un tieši tāpat izmaiņas vīrā maina arī sievu. Tālab, Dievs mūs visus aicina uz pārmaiņām.Mēs runājām arī par to, ka, lai notiktu pārmaiņas, mums ir jāatsaucas uz Dieva aicinājumu sekot Jēzum.
„Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).
Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām. Mana ziedošanās, mans stingrais lēmums sekot Jēzum, – tieši tā ir pirmā pazīme tam, ka es vēlos mainīties.Tālāk, Vēstulē Romiešiem mēs redzam, ka pārmaiņas pieprasa no mums to, lai mēs atjaunojamies savā prātā caur Dieva vārdu.
„Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).
Kad es lasu, pārdomāju un pielietoju Dieva vārdu savā dzīvē, – caur to sāk mainīties arī mana rīcība , un arī manas domas un pasaules uztvere sāk atbilst Dieva domām un Viņa gribai.Dievs saka, ka Viņa domas atšķiras no mūsu domām, un Viņa ceļi atšķiras no mūsu ceļiem.
“Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs. “Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām.”(Jesajas 55:8-9).
Mēs nevarēsim tapt līdzīgi Dieva Dēla tēlam līdz brīdim, kamēr mēs nesāksim domāt tā, kā domā Dievs un nesāksim staigāt Viņa ceļus. Tieši tāpēc, mums vajag atjaunoties savā prātā caur Dieva vārdu, kurā visā pilnībā apkopotas un skaidri aprakstītas mūsu Dieva domas un ceļi.Atjaunoties prātā – tas nozīmē pārprogrammēt un pārlādēt savu domāšanas sistēmu. Manas domas nosaka manu rīcību, mana rīcība nosaka manus ieradumus, bet mani ieradumi, savukārt, nosaka manu raksturu, kurš, savukārt, nosaka visas manas dzīves vai likteņa kursu. Sanāk tā, ka, lai mainītu savu likteni, savu raksturu, ir jāstrādā pie tā, lai domātu citādi – domātu tā, kā domā Dievs. Prāta atjaunošana atnes pārmaiņas manā dzīvē. Ja tomēr, būdams ticīgs cilvēks, es turpināšu domāt pa vecam(kā agrāk), es nevarēšu kļūt par to, kādu Dievs vēlas mani redzēt.Un tātad, – lai mainītos, man ir jāatjaunojas savā prātā un jāļauj Dieva patiesībai ietekmēt manu domāšanas veidu.Vēl mēs runājām arī par to, ka izmaiņas pieprasa no manis, lai mācos identificēt sevi ar to jauno dabu, kuru esmu pieņēmis caur atdzimšanu.
„Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”(Efeziešiem 4:22-24).
Ja tu turpināsi identificēt sevi ar agrāko, vecā cilvēka dzīves veidu, tad tavai grēku nožēlai nesekos nekādas pārmaiņas. Kad tu pieņēmi Jēzu Kristu savā sirdī, līdz ar to tu pieņēmi jaunu dzīvi. Un tagad, tev ir jāpiepūlas, lai iepazītu tava jaunā cilvēka spēku un iespējas, un ietērptos Dieva pilnībā.Līdz rītam!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir pielūgsme?

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā ar Dievu, par mīlestības paušanu Dievam no visas savas sirds, no visas dvēseles (t.i. ar savu intelektu, prātu, gribu, emocijām) un visa sava spēka. Bez Dieva atziņas mēs nespēsim tā pa īstam pielūgt Dievu garā un patiesībā. Bez Dieva aiziņas mēs nespēsim mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pielūgsmei jāfokusē cilvēka uzmanība uz Dievu.
  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! III

    Mēs turpinām izskatīt Salamana ceļojumu, meklējot savai dzīvei mērķi, laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka sava ceļa sākumā Salamans meklēja Dievu un mīlēja Dievu, un Dievs dāvāja viņam gudrību un bagātību, laimi un apmierinājumu dzīvē. Tomēr, Salamans sāka aizrauties ar šīs pasaules virspusējām lietām un sāka sekot citiem dieviem. Salamans sāka meklēt laimi un apmierinājumu dažādās lietās un darbos. Viļoties tajā visā, Salamans atgriezās pie saviem pirmsākumiem. Tādā veidā, Salamans katram cilvēkam mēģina atklāt to, ka savas dzīves mērķi, laimi un apmierinājumu nav iespējams rast ārpus attiecībām ar Dievu. Tālab, mums ir nepieciešams attīstīt un nostiprināt savas personīgās attiecības ar Dievu.
  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu ! II

    Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu un spēku. Tieši lūgšana palīdz mums izveidot šīs labās attiecības ar Dievu. Un tāpēc, lūgšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām mūsu dzīves prioritātēm. Vakar mēs runājām par to, ka mums jāpārstāj darīt Dieva darbi savā spēkā. Lasot Apustuļu Darbu grāmatu, mēs ieraugām to, kas notika to cilvēku dzīvēs, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Es iesaku jums uzmanīgi izlasīt visu Apustuļu Darbu grāmatu.
  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.
  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

    Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!
  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt II

    „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:8-10).Te mēs redzam, ka labie darbi neglābj cilvēku. Dievs nepasludina cilvēku par taisno tikai tālab, ka tas dara daudz labu darbu. Tieši pretēji, Dievs attaisno tādu cilvēku, kurš ticībā pieņem Dieva dāvanu – Jēzu Kristu. Cilvēks iemanto labvēlību Dieva acīs tad, kad viņš ticībā pieņem tos darbus, ko Dievs paveicis Kristū.