„Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.Jau vairākas dienas mēs runājam par to, Dievs aicina mūs uz pārmaiņām. Ja esi pieņēmis lēmumu kļūt par ticīgo, – vienlaicīgi ar to tu esi pieņēmis aicinājumu uz radikālām ikdienas pārmaiņām savā dzīvē. Dievs veiks pārmaiņas tavā dzīvē līdz brīdim, kamēr tavā dzīvē neizpaudīsies Kristus tēls.Vēl mēs runājām par to, ka tad, kad mēs ļaujam Dievam mainīt mūs pašus, tad Dievam ļoti viegli ir mainīt tās mūsu problēmas un apstākļus, kas ir mums visapkārt.Piemēram, ja man ir vērojama problēma ģimenē, un es, tai pat laikā, ļauju Dieva mainīt sevi pašu, tad manas ģimenes problēmas noteikti tiks atrisinātas. Visas problēmas ģimenē rodas pārsvarā no tā, ka ir problēmas ar laulāto raksturiem. Daudzas sievas ir atkarojušas savus vīrus no alkohola skavām un amorāla dzīves veida tikai pateicoties tam, ka viņas šo problēmu laikā ļāva Dievam strādāt pie viņu pašu raksturiem. Izmaiņas sievā maina arī vīrus, un tieši tāpat izmaiņas vīrā maina arī sievu. Tālab, Dievs mūs visus aicina uz pārmaiņām.Mēs runājām arī par to, ka, lai notiktu pārmaiņas, mums ir jāatsaucas uz Dieva aicinājumu sekot Jēzum.
„Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).
Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām. Mana ziedošanās, mans stingrais lēmums sekot Jēzum, – tieši tā ir pirmā pazīme tam, ka es vēlos mainīties.Tālāk, Vēstulē Romiešiem mēs redzam, ka pārmaiņas pieprasa no mums to, lai mēs atjaunojamies savā prātā caur Dieva vārdu.
„Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).
Kad es lasu, pārdomāju un pielietoju Dieva vārdu savā dzīvē, – caur to sāk mainīties arī mana rīcība , un arī manas domas un pasaules uztvere sāk atbilst Dieva domām un Viņa gribai.Dievs saka, ka Viņa domas atšķiras no mūsu domām, un Viņa ceļi atšķiras no mūsu ceļiem.
“Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs. “Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām.”(Jesajas 55:8-9).
Mēs nevarēsim tapt līdzīgi Dieva Dēla tēlam līdz brīdim, kamēr mēs nesāksim domāt tā, kā domā Dievs un nesāksim staigāt Viņa ceļus. Tieši tāpēc, mums vajag atjaunoties savā prātā caur Dieva vārdu, kurā visā pilnībā apkopotas un skaidri aprakstītas mūsu Dieva domas un ceļi.Atjaunoties prātā – tas nozīmē pārprogrammēt un pārlādēt savu domāšanas sistēmu. Manas domas nosaka manu rīcību, mana rīcība nosaka manus ieradumus, bet mani ieradumi, savukārt, nosaka manu raksturu, kurš, savukārt, nosaka visas manas dzīves vai likteņa kursu. Sanāk tā, ka, lai mainītu savu likteni, savu raksturu, ir jāstrādā pie tā, lai domātu citādi – domātu tā, kā domā Dievs. Prāta atjaunošana atnes pārmaiņas manā dzīvē. Ja tomēr, būdams ticīgs cilvēks, es turpināšu domāt pa vecam(kā agrāk), es nevarēšu kļūt par to, kādu Dievs vēlas mani redzēt.Un tātad, – lai mainītos, man ir jāatjaunojas savā prātā un jāļauj Dieva patiesībai ietekmēt manu domāšanas veidu.Vēl mēs runājām arī par to, ka izmaiņas pieprasa no manis, lai mācos identificēt sevi ar to jauno dabu, kuru esmu pieņēmis caur atdzimšanu.
„Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”(Efeziešiem 4:22-24).
Ja tu turpināsi identificēt sevi ar agrāko, vecā cilvēka dzīves veidu, tad tavai grēku nožēlai nesekos nekādas pārmaiņas. Kad tu pieņēmi Jēzu Kristu savā sirdī, līdz ar to tu pieņēmi jaunu dzīvi. Un tagad, tev ir jāpiepūlas, lai iepazītu tava jaunā cilvēka spēku un iespējas, un ietērptos Dieva pilnībā.Līdz rītam!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums

    Ja, tev ir zināšanas, iemaņas un vēlēšanās, tad tu varēsi izveidot paradumu. Šodien izskatīsim, kas ir zināšanas?Zināšanas – tā ir teorētiska sapratne par to, kas ir jādara un kāpēc tas ir jādara. Lai izveidotu kādu ieradumu, tev vajag teorētiski saprast, kas un kāpēc. Kā tas attiecās uz mūsu lūgšanu dzīves formēšanu, izveidošanu? Es to gribu paskaidrot. Lasot Bībeli – Dievs Vārdu, mēs saņemam zināšanas. Mums ir zināšanas par to, kas ir lūgšana. Mums ir zināšanas, kāpēc mums ir jālūdz.
  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.
  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi!

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.
  • Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.