„Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.Jau vairākas dienas mēs runājam par to, Dievs aicina mūs uz pārmaiņām. Ja esi pieņēmis lēmumu kļūt par ticīgo, – vienlaicīgi ar to tu esi pieņēmis aicinājumu uz radikālām ikdienas pārmaiņām savā dzīvē. Dievs veiks pārmaiņas tavā dzīvē līdz brīdim, kamēr tavā dzīvē neizpaudīsies Kristus tēls.Vēl mēs runājām par to, ka tad, kad mēs ļaujam Dievam mainīt mūs pašus, tad Dievam ļoti viegli ir mainīt tās mūsu problēmas un apstākļus, kas ir mums visapkārt.Piemēram, ja man ir vērojama problēma ģimenē, un es, tai pat laikā, ļauju Dieva mainīt sevi pašu, tad manas ģimenes problēmas noteikti tiks atrisinātas. Visas problēmas ģimenē rodas pārsvarā no tā, ka ir problēmas ar laulāto raksturiem. Daudzas sievas ir atkarojušas savus vīrus no alkohola skavām un amorāla dzīves veida tikai pateicoties tam, ka viņas šo problēmu laikā ļāva Dievam strādāt pie viņu pašu raksturiem. Izmaiņas sievā maina arī vīrus, un tieši tāpat izmaiņas vīrā maina arī sievu. Tālab, Dievs mūs visus aicina uz pārmaiņām.Mēs runājām arī par to, ka, lai notiktu pārmaiņas, mums ir jāatsaucas uz Dieva aicinājumu sekot Jēzum.
„Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).
Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām. Mana ziedošanās, mans stingrais lēmums sekot Jēzum, – tieši tā ir pirmā pazīme tam, ka es vēlos mainīties.Tālāk, Vēstulē Romiešiem mēs redzam, ka pārmaiņas pieprasa no mums to, lai mēs atjaunojamies savā prātā caur Dieva vārdu.
„Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).
Kad es lasu, pārdomāju un pielietoju Dieva vārdu savā dzīvē, – caur to sāk mainīties arī mana rīcība , un arī manas domas un pasaules uztvere sāk atbilst Dieva domām un Viņa gribai.Dievs saka, ka Viņa domas atšķiras no mūsu domām, un Viņa ceļi atšķiras no mūsu ceļiem.
“Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs. “Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām.”(Jesajas 55:8-9).
Mēs nevarēsim tapt līdzīgi Dieva Dēla tēlam līdz brīdim, kamēr mēs nesāksim domāt tā, kā domā Dievs un nesāksim staigāt Viņa ceļus. Tieši tāpēc, mums vajag atjaunoties savā prātā caur Dieva vārdu, kurā visā pilnībā apkopotas un skaidri aprakstītas mūsu Dieva domas un ceļi.Atjaunoties prātā – tas nozīmē pārprogrammēt un pārlādēt savu domāšanas sistēmu. Manas domas nosaka manu rīcību, mana rīcība nosaka manus ieradumus, bet mani ieradumi, savukārt, nosaka manu raksturu, kurš, savukārt, nosaka visas manas dzīves vai likteņa kursu. Sanāk tā, ka, lai mainītu savu likteni, savu raksturu, ir jāstrādā pie tā, lai domātu citādi – domātu tā, kā domā Dievs. Prāta atjaunošana atnes pārmaiņas manā dzīvē. Ja tomēr, būdams ticīgs cilvēks, es turpināšu domāt pa vecam(kā agrāk), es nevarēšu kļūt par to, kādu Dievs vēlas mani redzēt.Un tātad, – lai mainītos, man ir jāatjaunojas savā prātā un jāļauj Dieva patiesībai ietekmēt manu domāšanas veidu.Vēl mēs runājām arī par to, ka izmaiņas pieprasa no manis, lai mācos identificēt sevi ar to jauno dabu, kuru esmu pieņēmis caur atdzimšanu.
„Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”(Efeziešiem 4:22-24).
Ja tu turpināsi identificēt sevi ar agrāko, vecā cilvēka dzīves veidu, tad tavai grēku nožēlai nesekos nekādas pārmaiņas. Kad tu pieņēmi Jēzu Kristu savā sirdī, līdz ar to tu pieņēmi jaunu dzīvi. Un tagad, tev ir jāpiepūlas, lai iepazītu tava jaunā cilvēka spēku un iespējas, un ietērptos Dieva pilnībā.Līdz rītam!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticība – tā ir paklausība Dievam!

    Vai tu gribi piedzīvot Dievu un Viņa spēku savā dzīvē? Tad uzticies Dievam un parādi savu uzticēšanos caur paklausību Viņam. Bībele saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja tu neizpatīc Dievam, tad tu nevari arī piedzīvot Viņa klātbūtni un Viņa spēku. Tad, kad Dievs atklāj vai parāda tev to, ko Viņš grib darīt, tev tūlīt pat vajag atsaukties Viņa aicinājumam. Tā ir pazīme tavai pašatdevei un pazīme tam, ka tu arī turpmāk gribi klausīt Dieva balsij. Nepaklausība nocietina sirdi un dara mūs nespējīgus dzirdēt no Dieva.
  • Plānošana – ir viena no gudrības izpausmēm

    Bībele par to saka: „Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā. Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā. Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara” (Sal. pam. 24: 3 – 6).
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.
  • Tiecaties uz to, lai katrā jūsu lēmumā būtu Dieva griba

    Ja jūs baidāties no Dieva tad pirmā lieta ko apdomājat pie katra lēmuma izdarīšanas ir: ”Kāda ir Dieva vēlēšanās šinī gadījumā? Ko Dievs teiktu par šo lietu?”Pirmajam jautājumam ko jautājat smagos brīžos nekad nevajadzētu būt ”Cik grūti man būs darīt to kas man ir jādara” BET DRĪZĀK kāda ir Dieva vēlēšanās šinī lietā?
  • Īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā

    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no tā, ka mēs apzināmies savu atkarību no Dieva, apzināmies to, ka mums pastāvīgi ir jānāk Dieva priekšā un pastāvīgi jāpavada laiks kopā ar Viņu.2) Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mateja 5:4). Grēks, pretlikumības, netaisnība, kas ir mums visapkārt, – tam visam ir jāmudina mūs aizlūgt vai saukt savā garā, lūgties Dieva priekšā un pastāvēt aizlūgšanās par savu zemi. Tam visam ir jāpamudina mūs nožēlot savas tautas grēkus un netaisnības. Kad mēs uz visu skatāmies ar Dieva acīm, tad itin viss, kas sarūgtina Dievu, sarūgtinās arī mūs.