„Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.Jau vairākas dienas mēs runājam par to, Dievs aicina mūs uz pārmaiņām. Ja esi pieņēmis lēmumu kļūt par ticīgo, – vienlaicīgi ar to tu esi pieņēmis aicinājumu uz radikālām ikdienas pārmaiņām savā dzīvē. Dievs veiks pārmaiņas tavā dzīvē līdz brīdim, kamēr tavā dzīvē neizpaudīsies Kristus tēls.Vēl mēs runājām par to, ka tad, kad mēs ļaujam Dievam mainīt mūs pašus, tad Dievam ļoti viegli ir mainīt tās mūsu problēmas un apstākļus, kas ir mums visapkārt.Piemēram, ja man ir vērojama problēma ģimenē, un es, tai pat laikā, ļauju Dieva mainīt sevi pašu, tad manas ģimenes problēmas noteikti tiks atrisinātas. Visas problēmas ģimenē rodas pārsvarā no tā, ka ir problēmas ar laulāto raksturiem. Daudzas sievas ir atkarojušas savus vīrus no alkohola skavām un amorāla dzīves veida tikai pateicoties tam, ka viņas šo problēmu laikā ļāva Dievam strādāt pie viņu pašu raksturiem. Izmaiņas sievā maina arī vīrus, un tieši tāpat izmaiņas vīrā maina arī sievu. Tālab, Dievs mūs visus aicina uz pārmaiņām.Mēs runājām arī par to, ka, lai notiktu pārmaiņas, mums ir jāatsaucas uz Dieva aicinājumu sekot Jēzum.
„Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).
Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām. Mana ziedošanās, mans stingrais lēmums sekot Jēzum, – tieši tā ir pirmā pazīme tam, ka es vēlos mainīties.Tālāk, Vēstulē Romiešiem mēs redzam, ka pārmaiņas pieprasa no mums to, lai mēs atjaunojamies savā prātā caur Dieva vārdu.
„Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).
Kad es lasu, pārdomāju un pielietoju Dieva vārdu savā dzīvē, – caur to sāk mainīties arī mana rīcība , un arī manas domas un pasaules uztvere sāk atbilst Dieva domām un Viņa gribai.Dievs saka, ka Viņa domas atšķiras no mūsu domām, un Viņa ceļi atšķiras no mūsu ceļiem.
“Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs. “Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām.”(Jesajas 55:8-9).
Mēs nevarēsim tapt līdzīgi Dieva Dēla tēlam līdz brīdim, kamēr mēs nesāksim domāt tā, kā domā Dievs un nesāksim staigāt Viņa ceļus. Tieši tāpēc, mums vajag atjaunoties savā prātā caur Dieva vārdu, kurā visā pilnībā apkopotas un skaidri aprakstītas mūsu Dieva domas un ceļi.Atjaunoties prātā – tas nozīmē pārprogrammēt un pārlādēt savu domāšanas sistēmu. Manas domas nosaka manu rīcību, mana rīcība nosaka manus ieradumus, bet mani ieradumi, savukārt, nosaka manu raksturu, kurš, savukārt, nosaka visas manas dzīves vai likteņa kursu. Sanāk tā, ka, lai mainītu savu likteni, savu raksturu, ir jāstrādā pie tā, lai domātu citādi – domātu tā, kā domā Dievs. Prāta atjaunošana atnes pārmaiņas manā dzīvē. Ja tomēr, būdams ticīgs cilvēks, es turpināšu domāt pa vecam(kā agrāk), es nevarēšu kļūt par to, kādu Dievs vēlas mani redzēt.Un tātad, – lai mainītos, man ir jāatjaunojas savā prātā un jāļauj Dieva patiesībai ietekmēt manu domāšanas veidu.Vēl mēs runājām arī par to, ka izmaiņas pieprasa no manis, lai mācos identificēt sevi ar to jauno dabu, kuru esmu pieņēmis caur atdzimšanu.
„Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”(Efeziešiem 4:22-24).
Ja tu turpināsi identificēt sevi ar agrāko, vecā cilvēka dzīves veidu, tad tavai grēku nožēlai nesekos nekādas pārmaiņas. Kad tu pieņēmi Jēzu Kristu savā sirdī, līdz ar to tu pieņēmi jaunu dzīvi. Un tagad, tev ir jāpiepūlas, lai iepazītu tava jaunā cilvēka spēku un iespējas, un ietērptos Dieva pilnībā.Līdz rītam!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

    Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).
  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.
  • Kā ieiet savā kalpošanā II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).
  • Kā ieiet savā kalpošanā? II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.