Turpinājumā mēs lasām, ka filistieši līksmoja par godu savam dievam Dagonam un priecājās par to, ka Simsons ir uzvarēts. Un tālāk mēs lasām:
Soģu 16:25- Un tanī brīdī, kad viņu sirdis bija līksmas, viņi sacīja: “Pasauciet Simsonu, lai viņš mūs uzjautrina.” Tad tie lika atvest Simsonu no cietuma, un viņš tiem bija par uzjautrinājumu, un tie nostatīja viņu stabu starpā.
Vai stādāties priekšā šo ainu?
Dieva svaidītais tiek pasaukts, lai uzjautrinātu filistiešus Dagona svētkos! Tikai tai brīdī Simsons sāka saprast, kas ar viņu ir noticis, un tad piesauca To Kungu:
Soģu 16:28-30- Tad Simsons piesauca To Kungu un sacīja: “Tu, ak, Kungs, mans Dievs! Lūdzu, piemini mani un dari mani stipru kaut vēl šo reizi, ak, Dievs, ka es varu atriebties šiem filistiešiem kaut vai tikai par vienu no manām abām acīm!” Un Simsons aptvēra abus vidējos stabus, uz kuriem nams balstījās, un viņš pret tiem atspiedās – pret vienu ar labo roku, pret otru ar kreiso roku. Un Simsons sacīja: “Lai tad arī mirst mana dvēsele kopā ar filistiešiem.” Un viņš atspiedās ar spēku, tad nams gāzās pār lielkungiem un pār visu tautu, kas tanī atradās, tā ka mirušo skaits, ko viņš mirdams nonāvēja, bija lielāks par to, ko viņš, dzīvs būdams, bija nogalinājis.
Gadiem Simsons slēpa savu grēku no cilvēkiem, bet Dievs redzēja visu. Un Dievs gaidīja, kad gan Simsons sapratīs un atgriezīsies pie Viņa. Bet tas nenotika, un Dievs atstāja Simsonu. Savas nepaklausības dēļ Simsons zaudēja visu.
