Nazīrieši

Šajā svētdienā sludināja bērnu kalpošanas līdere Daina Eglīte. Draudze slavēja Dievu par Viņa žēlastību un labestību, par Viņa mīlestību un aizsardzību, par Viņa vadību un par to, ka Viņš mūs maina ar Dieva Vārdu un Svēto Garu. Dievs Savus bērnus padara svētus.

Mēs varam pagodināt Dievu un parādīt Valstības ietekmi uz zemes, veidojot un attīstot labus paradumus. Kādā no pētījumiem ir pierādīts, ka 40% no visa tā, ko cilvēks dara, tiek darīts aiz ieraduma. Cilvēka paradumi nosaka to, kāda būs cilvēka nākotne. Pieradumus mēs nemantojam no vecākiem, tie veidojas visas mūsu dzīves laikā. Var būt labi un slikti paradumi. Sliktie un kaitīgie paradumi cilvēkā veido sliktas rakstura iezīmes. Apzinoties šo faktu, katram no mums ir jāveic savu ieradumu inventarizācija, lai ieraudzītu labos un sliktos ieradumus. Pēc tam ir ļoti svarīgi izravēt visu, ko Dievs sauc par Viņam nederīgu – savus sliktos ieradumus. To nedarot, mēs nespēsim izpildīt  savu Dieva doto aicinājumu un sasniegt pašu nospraustos mērķus.   

Māris aizskāra jautājumu par to, cik svarīgi ir katram kristietim pareiza attieksme pret savu garīgo tēvu. Tas ir tas, bez kā mēs nespēsim piepildīt Dieva gribu mūsu dzīvēs. Dieva Valstība ir būvēta uz paklausības principa.

Mēs nedrīkstam pierast pie Dieva Vārda, nedrīkstam izturēties pret Vārdu kā pret kaut ko ierastu. Daudzu ticīgo problēma ir tā, ka, tā kā savas dzīves laikā tie ir dzirdējuši tik daudz svētrunu, tad nekas no dzirdētā vairs neatstāj uz viņiem nekādu iespaidu, jo tiem šķiet, ka viņi jau visu zina. Tas ir ļoti bīstami – daudzo zināšanu dēļ nievājoši izturēties pret Dieva Vārdu. Dievs, sūtot Savu Vārdu, nerunā uz mūsu prātu, bet runā uz mūsu sirdi, jo..

Šo svētdien mācītājs runāja par to, cik svarīgi ir attīstīties un tiekties uz pilnību Dievā. Mūsu kristīgā dzīve – tas ir ceļš, tas ir ceļojums. Mums jābūt pastāvīgā kustībā (virzībā), un tai pašā laikā svarīgi ir zināt un saprast, kurp mēs ejam. Mēs virzāmies uz konkrētu mērķi – mūžīgo dzīvību.