Nazīrieši

Mēs varam pagodināt Dievu un parādīt Valstības ietekmi uz zemes, veidojot un attīstot labus paradumus. Kādā no pētījumiem ir pierādīts, ka 40% no visa tā, ko cilvēks dara, tiek darīts aiz ieraduma. Cilvēka paradumi nosaka to, kāda būs cilvēka nākotne. Pieradumus mēs nemantojam no vecākiem, tie veidojas visas mūsu dzīves laikā. Var būt labi un slikti paradumi. Sliktie un kaitīgie paradumi cilvēkā veido sliktas rakstura iezīmes. Apzinoties šo faktu, katram no mums ir jāveic savu ieradumu inventarizācija, lai ieraudzītu labos un sliktos ieradumus. Pēc tam ir ļoti svarīgi izravēt visu, ko Dievs sauc par Viņam nederīgu – savus sliktos ieradumus. To nedarot, mēs nespēsim izpildīt  savu Dieva doto aicinājumu un sasniegt pašu nospraustos mērķus.   

Daudzās Bībeles Rakstu vietās mēs lasām par to, ka Dievs brīdināja Savu tautu par septiņām tautām, ar kurām tiem nāksies cīnīties, lai viņi varētu iekarot to Apsolīto zemi, kuru Viņš tiem ir sagatavojis. Un mums tas kalpo par prototipu tam, ko mums nāksies darīt garīgā līmenī, lai arī mēs iekarotu savu zemi Tam Kungam. Jozuas grāmatā ir teikts:

Katram cilvēkam ir kādas vājības, bet, pieņemot Dieva Vārdu, mēs smeļam spēku un atbalstu no Dieva. Mēs būsim tik spēcīgi, cik spēcīgs būs mūsu gars. Bībelē ir teikts, ka cilvēka gars panes viņa vājības (Sal.pam. 18:14). Uzturot sevi Dieva Vārdā un iesakņojoties tajā, mēs stiprinām savu garu un kļūstam spējīgi iziet caur grūtībām un panest vājības.

Svētdienas dievkalpojumu mācītājs sāka ar apsveikumu klātesošajiem Lieldienās – ar mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Vēsts par Jēzus Kristus augšāmcelšanos ir centrālā vēsts kristiešiem. Neviens un nekad nav uzvarējis nāvi.

Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs Rufus runāja par to, ka Dievs vēlas, lai mēs nopietni attiektos pret Viņa patiesību un dzīvotu saskaņā ar šo patiesību. Vienīgi dzīvojot Dieva patiesībā, mums būs iespējama sadraudzība ar Dievu un vienam ar otru.

Katram cilvēkam ir konkrēta kalpošana un sūtība, kura ir jāīsteno. Pagājušajā dievkalpojumā mēs runājām par Pāvilu, kurš deva norādījumus par kalpošanu Dievam savam garīgajam dēlam Timotejam. Pāvils parādīja Timotejam sevi kā piemēru. Pāvils teica, ka ir saglabājis ticību un paveicis Dieva doto uzdevumu. Tieši to Dievs gaida no katra sava bērna,- lai mēs aizietu līdz galam un paveiktu savu uzdevumu. Pastāv noteikti faktori, kuri mums jāņem vērā, aizvedot sava dzīves uzdevuma izpildi līdz finiša līnijai.