Nedzīvo bez redzējuma!

Sveicinu jūs un svētīju šai dienā, dārgie draugi!Pateicos Dievam, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs, mūsu garīgo dzīvi un palīdz mums virzīties uz priekšu.Šodien vēlos dalīties ar jums vārdā par to, kā celt, veidot savu nākotni. Lieta tāda, ka tas ko mēs redzam, saskatām, nosaka to, par ko mēs kļūstam. Līdz brīdim, kamēr iegūstam kaut ko no tā, ko vēlamies šajā dzīvē, mums tas visupirms jāierauga. Cilvēki nevirzās uz priekšu, viņiem nav progresa, jo tiem nav redzējuma, tie dzīvo tikai šodienai. Bieži cilvēkiem nav nekāda plāna savai nākotnei, nav sapratnes par to, ko viņi vēlas no dzīves.Bībelē ir teikts, ka
„Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības!”(Salamana pamācības29:18).
Šajā rakstu vietā tiek runāts par to, ka bez atklāsmes no augšas, bez redzējuma un sapratnes par to, uz kurieni mēs virzāmies, bez gaismas no Tā Kunga saistībā ar mūsu nākotni, – mēs kļūstam mežonīgi un nevaldāmi.Kādā citā Bībeles tulkojumā šī rakstu vieta tulkota šādi: „Bez redzējuma tauta iet bojā.” Tas nozīmē, ka, ja mums nav plāna no Tā Kunga, kurš balstīts uz atklāsmi no Tā Kunga, mēs vienkārši degradēsimies un nezināsim uz kurieni mums virzīties.Bez plāna, bez atklāsmes dzīve kļūst bezmērķīga un vienkārši slīd kā pa nogāzi uz leju. Mums nepieciešams satvert redzējumu no Tā Kunga mūsu dzīvei, mūsu ģimenei, mūsu kalpošanai, mūsu darbam un visām dzīves sfērām. Tā ir Dieva griba priekš mums, un tas ir sākums tam, lai mēs spētu radīt svētītu un diženu nākotni savai dzīvei. Nākotne ir tikai tiem, kuriem ir redzējums. Tālab, Dieva vārds tev šodien ir šāds: Nedzīvo bez redzējuma! Saistībā ar tavu dzīvi, uzticies Dievam, lūdz un pieņem atklāsmi no augšas. Lai Dievs tevi svētī!Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā spēja dzirdēt Dieva balsi aizstāvēja mūsu paaudzes cilvēkus no atklātas traģēdijas un glāba viņiem dzīvību

    Dzīves ilustrācija Nr.1.Vai jūs atceraties 2001. gada 11. septembra notikumus, kuri bija Amerikā? Pēc šī traģiskā notikuma daudzi cilvēki, kuri palika dzīvi, liecināja par to, kā Dievs viņus ir brīnišķīgā veidā izglābis. Es lasīju viena ticīga cilvēka liecību, kura ofiss atradās vienā no tām ēkām, kuras tajā dienā tika pilnībā iznīcinātas. Pamostoties no rīta, šis cilvēks lūdza Dievu un Dievs viņam teica, lai viņš nebrauc pa to ceļu, pa kuru viņš parasti brauc uz darbu.
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.
  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls

    Ir būtiski, kāda ir mūsu attieksme pret Dieva Vārdu. Dievs sūta Savu Vārdu mūsu dzīvē ar nolūku, lai Dieva Vārds sniegtu mums to, kas ir nepieciešams. Lai Dieva Vārda sēkla augtu mūsu sirdīs, ļoti svarīgs ir mūsu sirds stāvoklis. „Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.”(Jesajas, 55:10-11)
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).