Nekurnēsim un nezūdīsimies par saviem apstākļiem, bet labāk ļausim Dievam pārveidot un mainīt mūsu raksturu caur šiem apstākļiem

Labdien, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena nesīs jums svētības tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet to vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.Mēs ar jums runājām par to, ka Dievam ir mērķis – mainīt un pārveidot mūs un mūsu raksturu, lai mēs kļūtu līdzīgi Jēzum Kristum. Vēl mēs runājām par to, ka šim nolūkam Dievs pieļauj mūsu dzīvē tos apstākļus un situācijas, kas ne vienmēr būs mums saprotamas un patīkamas. Dievam tā nav problēma, jo Viņš zina, kā to visu vērst mums par labu. Caur visām šīm smagajām situācijām un apstākļiem Dievs maina mūs un pielīdzina Kristum. Taču, svarīgi ir zināt, ka līdz brīdim, kamēr mēs paši nemainīsimies, mūsu apstākļi nemainīsies.Tieši tālab, mums pašiem nav izdevīgi vairīties no tiem līdzekļiem, kurus Dievs izmanto tam, lai sasniegtu šīs izmaiņas mūsos. Vēlāk mēs sīkāk parunāsim par tiem līdzekļiem, kurus Dievs izmanto tam, lai veiktu šīs nepieciešamās pārmaiņas mūsos.Šobrīd mēs runājam par to, ka Dievs izmanto visus mūsu dzīves apstākļus ar nolūku, lai tie nāktu mums par labu. Taču nevajag aizmirst, ka Dievs vēlas darīt labākus ne tikai mūsu apstākļus, bet Viņš vēlas mainīt arī mūs caur šiem apstākļiem. Iespējams, jūsu šodienas apstākļi rada dažas grūtības un neērtības. Bet, saprotiet, ka Dievs vairāk ir ieinteresēts jūsu rakstura formēšanā, nekā jūsu ērtībās. Tieši tālab, Dievs joprojām pieļauj līdzīgus apstākļus, lai caur tiem mainītu mūs.Vai atceraties Bībeles stāstu par to, kā Elija lūdza, lai Dievs sūta lietu pēc trīs ar pusi sausuma gadiem? Es bieži domāju un prātoju par to, kāpēc Elijam bija jālūdz septiņas reizes, un tikai tad Dievs atbildēja uz viņa lūgšanu, – Elija taču lūdza balstoties uz vārdu, kuru saņēma no Paša Kunga. 
„Bet Elija sacīja Ahabam: “Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama.” Un Ahabs devās kalnup, lai ēstu un dzertu, bet Elija devās uz Karmela virsotni. Viņš noliecās līdz pat zemei un lika savu vaigu starp saviem ceļiem, un sacīja savam puisim: “Ej, lūdzu, un skaties uz jūras pusi.” Un tas nogāja kalnup un raudzījās, un sacīja: “Tur nav nekā.” Bet viņš sacīja: “Griezies turp atpakaļ septiņas reizes!” Un notika, ka septītajā reizē tas sacīja: “Tur ir mākonītis, tik niecīgs kā cilvēka delna, tas paceļas no jūras puses!” Un viņš sacīja tam: “Ej paziņo Ahabam: liec aizjūgt un dodies lejup, ka lietus tevi nepārsteidz!” Un notika, tanī laikā debesis aptumšojās ar mākoņiem un sacēlās vētra, un sāka lietus gāzt, bet Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēlu.”(1.Ķēniņu 18:41-45).
 Elija pateica Ahabam to, ko viņš dzirdēja no Tā Kunga. 
„Bet Elija sacīja Ahabam: “Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama.”(1.Ķēniņu 18:41).
 Taču, neskatoties uz to, Dievs tik un tā uzreiz neatbildēja uz Elijas lūgšanu. Dievs vēlējās ne tikai izmainīt šo sarežģīto situāciju, Viņš vēlējās mainīt Savu pravieti.Līdz brīdim, kamēr Elija nebija lūdzis septiņas reizes, viņš neredzēja apstiprinājumu tam, ka situācija tiks atrisināta. Skaitlis septiņi Bībelē – tas ir skaitlis, kas apzīmē pilnību. Citiem vārdiem sakot, kamēr Dievs nenoveda līdz pilnībai to, ko Viņš vēlējās mainīt Savā pravietī, situācija nemainījās.Elija lūgšanā cīnījās par to, lai pēc ilgā sausuma sāktos lietus. Un tā bija ticības cīņa. Tā bija pārbaude ticībai un uzticībai Dievam. Vai Dievs var izpildīt to, ko Viņš ir apsolījis, pat ja šķiet, ka nav nekādas pazīmes tam, ka tas notiks? Dieva kalpam jādzīvo ne no tā, kas redzams, bet ticībā! Tālab, Dievs pieļaus mūsu dzīvē situācijas un apstākļus, kuri pārbaudīs mūsu ticību. Tieši tādā veidā Dievs formē Savu kalpu.Sakiet, lūdzu, vai tad Dievam bija grūti uzreiz atbildēt uz Elijas lūgšanu? Vai tiešām bija nepieciešams, lai Elija lūgtos par šo problēmu septiņas reizes? Vai tad Dievam nebija spēka, lai atrisinātu šo problēmu uzreiz, līdzko Elija bija Viņam lūdzis pirmo reizi?Nav nekādu šaubu par to, ka Dievs var mainīt mūsu apstākļus pat līdz tam, kā mēs sākam saukt uz Viņu lūgšanā. Lieta tajā, ka Dievam ir grūtāk mainīt mūs, nekā mūsu apstākļus. Līdzko mēs sākam mainīties, tā tūlīt pat sāk mainīties arī mūsu apstākļi.Uz to brīdi, kad Dievs izlēja lietu pār zemi, Elija jau bija kļuvis par pilnīgi citu cilvēku.Dievam nav problēmu saistībā ar to, lai mainītu mūsu apstākļus, taču Viņš vairāk ir ieinteresēts tajā, lai mēs topam līdzīgi Kristum. Dievs vēlas pacelt mūs. Dievam ir vajadzīgi nobrieduši drosmīgi dēli un meitas, kā Jēzus, kuru sirdis ir pilnas ticības, un kuri nešaubās par Visuvarenā Dieva iespējām un gudrību. Ziniet ko, – nekurnēsim un nezūdīsimies par saviem apstākļiem, bet labāk ļausim Dievam pārveidot un mainīt mūsu raksturu caur šiem apstākļiem. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.
  • Kāda ir balva par uzticamu kalpošanu Dieva Valstībā

    Viena no balvām, kuru saņem tie, kasi ir ziedojušies kalpošanai Dieva Valstībai, ir uzplaukums.Bībele saka, ka Dievs ir Tas, Kas atmaksā visiem tiem, kuri centīgi Viņu meklē (Ebrejiem 11: 6). Arī Jēzus ir teicis, ka tas, kurš visupirms meklē Dieva Valstību un Viņa taisnību, tiks apbalvots ar visu nepieciešamo, kas vajadzīgs dzīvei.Mūsu Dievs – ir Dievs, Kurš redz slepenībā un Kurš apbalvo acīmredzamā veidā, tādā, ka citi, to noteikti pamanīs. Dievs nekad neaizmirsīs jūsu darbu un mīlestību, ko parādāt Viņa Vārdā ar to, ka kalpojat svētajiem (Ebrejiem 6: 10).
  • Vienotības svarīgums

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.
  • Kur tad ir atšķirība starp augšāmcelšanās dzīvību un dzīvību pārpilnībā?

    Pēc grēku nožēlas tev ir dāvāta augšāmcelšanās dzīvība, bet, dzīvība pārpilnībā – tā vēl ir apslēpta Dievā. Šeit, uz zemes, tev ir nepieciešama šī dzīvība pārpilnībā. Tomēr, lai šeit uz zemes mums būtu šī dzīvība pārpilnībā, mums ir jāiemācās konvertēt uz zemi to, kas mums pieder debesīs. Mūsu dzīvei uz zemes ir jābūt bagātai ar uzvarām katrā mūsu dzīves sfērā.Sadraudzība ar Dievu – tas ir tieši tas laiks, kad mēs konvertējam augšāmcelšanās dzīvību uz dzīvību pārpilnībā.
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

    Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, – vai tas palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.