|

Padomu došana jeb konsultēšana II

Dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji, – lai vairojas jums miers un žēlastība no Tā Kunga!Esam uzsākuši sarunu par konsultēšanu un tām īpašībām, kuras nepieciešamas priekšzīmīgam konsultantam jeb cilvēkam, kurš dod padomus. Vakar sākām runāt par Jetrus dzīvi. Kad Jetrus atnāca ciemos pie sava znota Mozus, viņš ieraudzīja, ka dažas lietas Mozus dara nepareizi, tāpēc nolēma dot viņam padomu. Bet pirms pamācīt Mozu, viņš nosprieda to uzklausīt. Un mēs jau minējām, ka priekšzīmīga padomdevēja pirmā īpašība ir māka klausīties un ievērot, nevis vienkārši mācīt. Ja cilvēks neprot klausīties, tad viņš nav kvalificēts tam, lai kādu mācītu. Paskatīsimies nākamo Rakstu vietu:
„Un Mozus sievastēvs viņam sacīja: “Tā nav labi, kā tu to dari! Tu gurtin pagursi un tavi ļaudis, kas pie tevis, jo pārāk grūts tev ir šis pienākums, tu nespēsi to izpildīt viens pats.” ( 2. Mozus, 18: 17-18).
Šeit redzam vēl vienu laba padomdevēja īpašību, un tieši – prasmi ne vien konstatēt problēmu, bet arī paraudzīties uz to no citas perspektīvas. Jetrus teica Mozum, ka viņš dara labu lietu, bet tas,  viņš to dara, nav labi. Jetrus palīdzēja Mozum ieraudzīt arī tā iemeslus. Pirms dot Mozum kādu pamācību, padomu vai risinājumu, viņš ļāva Mozum saskatīt kļūdas pašā pieejā. Jetrus palīdzēja Mozum ieraudzīt, ko viņš dotajā brīdī dara nepareizi. Viņš uzvedināja uz domu par to, kas var kļūt par iespējamu problēmu avotu viņam pašam un visai tautai.
„…Tu gurtin pagursi un tavi ļaudis, kas pie tevis, jo pārāk grūts tev ir šis pienākums, tu nespēsi to izpildīt viens pats.” ( 2. Mozus, 18: 18).
Jetrus parādīja Mozum, ka, ja viņš turpinās visu darīt tā, kā līdz šim, tad tas nāks par sliktu viņa veselībai, traucēs tautai pieaugt, kā arī novedīs pie citām negatīvām sekām. Viņš ļāva Mozum ieraudzīt problēmu no citas puses – no Dieva perspektīvas. Tieši šī īpašība ir nepieciešama labam konsultantam. Laba konsultanta uzdevums ir palīdzēt cilvēkam saskatīt problēmu Dieva acīm. Cilvēkiem ir jāierauga problēma, jo bez tā tiem neradīsies vēlme kaut ko mainīt. Cilvēki var darīt kaut ko nepareizi vienkārši tādēļ, ka neredz problēmu. Tāpēc konsultanta pirmais uzdevums palīdzēt cilvēkam atvērt acis un ieraudzīt to, kas notiek viņa dzīvē, saskatīt situāciju no Dieva perspektīvas, apjaust problēmu, kas ir radusies patreizējā dzīvesveida dēļ. Tā ir ļoti svarīga īpašība, kuru ir nepieciešams sevī attīstīt katram, kas vēlas palīdzēt apkārtējiem.Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam!

    Vai tu gribi piedzīvot Dievu un Viņa spēku savā dzīvē? Tad uzticies Dievam un parādi savu uzticēšanos caur paklausību Viņam. Bībele saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja tu neizpatīc Dievam, tad tu nevari arī piedzīvot Viņa klātbūtni un Viņa spēku. Tad, kad Dievs atklāj vai parāda tev to, ko Viņš grib darīt, tev tūlīt pat vajag atsaukties Viņa aicinājumam. Tā ir pazīme tavai pašatdevei un pazīme tam, ka tu arī turpmāk gribi klausīt Dieva balsij. Nepaklausība nocietina sirdi un dara mūs nespējīgus dzirdēt no Dieva.
  • Staigāšana svētumā un mīlestībā uz Dievu cilvēkiem palīdzēs mainīties un pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam!

    „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.”(Galatiešiem 5:22-23).Lūk, kādas izmaiņas Dievs vēlas veikt mūsos. Dievs nevēlas, lai mēs būtu cilvēki ar „lielu galvu” un, tai pat laikā, ar „mazu sirdi”. Un vēl, Dievs negrib, ka mēs būtu cilvēki vien ar ārēju svētbijību, bet bez svētbijības spēka. Bībele aicina mūs izvairīties no tādiem cilvēkiem.
  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

    Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).