|

Padomu došana jeb konsultēšana II

Dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji, – lai vairojas jums miers un žēlastība no Tā Kunga!Esam uzsākuši sarunu par konsultēšanu un tām īpašībām, kuras nepieciešamas priekšzīmīgam konsultantam jeb cilvēkam, kurš dod padomus. Vakar sākām runāt par Jetrus dzīvi. Kad Jetrus atnāca ciemos pie sava znota Mozus, viņš ieraudzīja, ka dažas lietas Mozus dara nepareizi, tāpēc nolēma dot viņam padomu. Bet pirms pamācīt Mozu, viņš nosprieda to uzklausīt. Un mēs jau minējām, ka priekšzīmīga padomdevēja pirmā īpašība ir māka klausīties un ievērot, nevis vienkārši mācīt. Ja cilvēks neprot klausīties, tad viņš nav kvalificēts tam, lai kādu mācītu. Paskatīsimies nākamo Rakstu vietu:
„Un Mozus sievastēvs viņam sacīja: “Tā nav labi, kā tu to dari! Tu gurtin pagursi un tavi ļaudis, kas pie tevis, jo pārāk grūts tev ir šis pienākums, tu nespēsi to izpildīt viens pats.” ( 2. Mozus, 18: 17-18).
Šeit redzam vēl vienu laba padomdevēja īpašību, un tieši – prasmi ne vien konstatēt problēmu, bet arī paraudzīties uz to no citas perspektīvas. Jetrus teica Mozum, ka viņš dara labu lietu, bet tas,  viņš to dara, nav labi. Jetrus palīdzēja Mozum ieraudzīt arī tā iemeslus. Pirms dot Mozum kādu pamācību, padomu vai risinājumu, viņš ļāva Mozum saskatīt kļūdas pašā pieejā. Jetrus palīdzēja Mozum ieraudzīt, ko viņš dotajā brīdī dara nepareizi. Viņš uzvedināja uz domu par to, kas var kļūt par iespējamu problēmu avotu viņam pašam un visai tautai.
„…Tu gurtin pagursi un tavi ļaudis, kas pie tevis, jo pārāk grūts tev ir šis pienākums, tu nespēsi to izpildīt viens pats.” ( 2. Mozus, 18: 18).
Jetrus parādīja Mozum, ka, ja viņš turpinās visu darīt tā, kā līdz šim, tad tas nāks par sliktu viņa veselībai, traucēs tautai pieaugt, kā arī novedīs pie citām negatīvām sekām. Viņš ļāva Mozum ieraudzīt problēmu no citas puses – no Dieva perspektīvas. Tieši šī īpašība ir nepieciešama labam konsultantam. Laba konsultanta uzdevums ir palīdzēt cilvēkam saskatīt problēmu Dieva acīm. Cilvēkiem ir jāierauga problēma, jo bez tā tiem neradīsies vēlme kaut ko mainīt. Cilvēki var darīt kaut ko nepareizi vienkārši tādēļ, ka neredz problēmu. Tāpēc konsultanta pirmais uzdevums palīdzēt cilvēkam atvērt acis un ieraudzīt to, kas notiek viņa dzīvē, saskatīt situāciju no Dieva perspektīvas, apjaust problēmu, kas ir radusies patreizējā dzīvesveida dēļ. Tā ir ļoti svarīga īpašība, kuru ir nepieciešams sevī attīstīt katram, kas vēlas palīdzēt apkārtējiem.Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā ieiet savā kalpošanā?

    Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?
  • Jums ir jādomā globāli un vērienīgi!

    Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tālab šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās.Bībele saka, ka jūs esat – zemes sāls un gaisma pasaulei, bet tas nozīmē, ka jūsu kalpošanai ir jāiziet ārpus draudzes robežām un jāietekmē pilsēta, valsts un pasaule. Ir jādomā par to, kā pasālīt zemi un apgaismot(izglītot) pasauli.Ir jāiesāk lokāli, bet jādomā vērienīgi un globāli. ”Jūs …. būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” – saka Jēzus Apustuļu darbu Grāmatā 1:8.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.
  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.