Par piedošanas spēku un svarīgumu

Lai vairojas jūsu dzīvē žēlastība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu uz mūžīgo dzīvību. Šodien es gribētu uzsākt sarunu par mums visiem ļoti aktuālu tēmu – par piedošanas spēku un svarīgumu. Mēs izskatīsim piedošanas divas puses. Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām. Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību. Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt. Un tomēr, patiesa izpratne par piedošanas būtību uzliek mums par pienākumu saskatīt piedošanas divas puses. Aplūkosim vairākas Rakstu vietas, kuras palīdzēs mums to ieraudzīt. 
„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.” (Mateja 6:12,14-15).
 
„Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus, bet, ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus nepiedos.” (Marka 11:25-26).
 
„Tāpēc esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs. Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots.” (Lūkas 6:36-37).
 No šīm Rakstu vietām var izdarīt sekojošus secinājumus: 
  • Mums ir nepieciešama piedošana.
 
  • Mums ir jāpiedod visiem tiem, kuri mūs sāpinājuši vai nodarījuši mums zaudējumus.
 Pamatojoties uz šiem secinājumiem, pacentīsimies atbildēt uz dažiem svarīgiem jautājumiem. 
  • Kāpēc mums ir vajadzīga piedošana? Ko mums dod piedošana?
 
  • Kādas sekas cilvēka dzīvē ir nepiedošanai?
 
  • Kā mums iemācīties staigāt piedošanā?
 Vārds „piedošana” bieži vien tiek salīdzināts ar jēdzienu „parādu anulēšana”. Daudzos Bībeles tulkojumos lūgšanā „Tēvreize”, vietā, kur tiek runāts par piedošanu, ir rakstīts „un piedod mums mūsu parādus..”. Ko nozīmē „mūsu parādus”? Šai kontekstā Jēzus izmanto jūdu metaforu „parāds” ar nolūku, lai aprakstītu grēku. Un tātad, parādi – tie ir grēki. Parādi – tas ir tas, ko mums vajadzēja izdarīt, bet ko mēs neizdarījām, vai arī, tas ir tas, ko mēs izdarījām, bet mums nevajadzēja darīt. Sakarā ar to, ka mēs nenorēķinājāmies par to, kas bija jānomaksā par mūsu grēkiem vai kļūdām, mēs kļuvām par Dieva parādniekiem un mums ir nepieciešama Viņa piedošana. Slava Dievam par to, ka tad, kad mēs atzīstamies savos grēkos un lūdzam Viņam piedošanu, Dievs mums piedod. 
„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1.Jāņa 1:9).
 Ko tad mums dod piedošana? 1.Piedošana anulē mūsu parādus. Bez piedošanas mēs uz mūžīgiem laikiem tiekam ieslodzīti sava kreditora, tas ir Dieva, cietumā. Šis mūžīgais cietums ir elle. Tā nav Dieva griba, lai kāds no mums nokļūtu šai cietumā. Taču, ja cilvēks nonicina Dieva žēlastību un izvēlas dzīvē savu, nevis Dieva ceļu, tad viņš neizbēgami nokļūst ellē. Bībele apgalvo, ka visi cilvēki, bez izņēmuma, ir grēcīgi. Tālab, mums ir jāizprot un jāatzīst šis fakts, ka mums ir nepieciešama Dieva piedošana. 
„Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena. Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu. Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena. …..jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:10-12,23).
 Piedošana – tas ir vienīgais ceļš uz brīvību. Kad Dievs mums piedod, mēs saņemam dzīvības dāvanu un iespēju izkļūt brīvībā. 
„Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23).
 Lūk, kāpēc psalmu dziedātājs uzrakstīja: 
 „ Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!” (Psalms 32:1-2).
 Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana IV

    Lūgšana – tā ir efektīva laika pavadīšana ar Dievu.Es paskaidrošu, ko tas nozīmē. Es ļoti bieži lietoju vārdu „laiks”. Lūgšana – ir kā viens no organizēšanas veidiem, viens no veidiem, kā varam pareizi pārvaldīt savu laiku. Lūgšanas tēma – tā ir ļoti interesanta tēma. Mēs visi par to runājam. Par lūgšanu ir uzrakstīts ļoti daudz. Bet kurš tad, patiesībā, efektīvi lūdz? Tas ir ļoti nopietns jautājums. Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mēs organizējam savu dzīvi efektīvai lūgšanai. Tas pacels mūsu dzīvi un mūsu kalpošanu citā līmenī, augstākā.
  • Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

    Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums II

    Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana – nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju, par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa”, un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.
  • Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības?

    Ja tu nesaglabāsi modrību ( nebūsi nomodā) un nelūgsi, tad tu vari pat nepamanīt to, kā mūžīgā dzīvība izslīdēs tev no rokām. Vai esi kādreiz mēģinājis noturēt rokās dzīvu upes zivi? Pat ja tev izdevās paņemt to rokās, tev pilnīgi nemanot, šī zivs ļoti ātri izslīdēja tev no rokām. Tieši tāpat, pilnīgi nemanot, arī mūžīgā dzīvība var izslīdēt tev no rokām. Tu vari pat nepamanīt, kurā brīdī tas notiks. Tu vari turpināt savas reliģiozās darbības, apmeklēt draudzi, lūgt, lasīt Bībeli, un tai pat laikā, vairs neatrasties uz mūžīgās dzīvības ceļa. Neviena no šīm lietām negarantē tev to, ka tu noteikti noturēsi mūžīgo dzīvību. Zināt, daudzi neticīgie cilvēki dara šīs lietas, – nāk uz draudzi, lasa Bībeli, lūdz. Visās reliģijās cilvēki lūdz, bet tas nenozīmē, ka visi šie cilvēki iemantos mūžīgo dzīvību.
  • Kā mēs varam efektīvāk izpētīt Bībeli II

    Dažreiz kāds atsevišķs vārds Bībelē ir kā pavediens, kas vijas cauri visām Bībeles lappusēm.Reiz es apsēdos rakstīt vēstuli brālim, un pirms tam palūdzu, lai Dievs palīdz man uzrakstīt nevis kaut kādus sausus vārdus, bet lai šī vēstule kļūst par svētību šim cilvēkam. Kad es sāku rakstīt, es atklāju, ka esmu sācis savā vēstulē viņam sludināt. Tad es atliku vēstuli malā, jo kāds vārds pievērsa manu uzmanību un es sāku pētīt šo vārdu Bībelē. Es sāku izpētīt Bībelē tādus izteicienus kā „Dievs var”, „Dievs ir spējīgs”. Es sāku lasīt visas Rakstu vietas, kurās ir minēta šī frāze. Tas priekš manis bija tik interesanti, ka es pat aizmirsu par savu vēstuli. Atsevišķu vārdu izpēte ir ļoti interesanta un noderīga nodarbe.