Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

Es sveicinu jūs, dārgie draugi, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzu, lai viss jūsu dzīvē izveidojas tā, kā to vēlas Dievs.Mēs turpinām runāt par lūgšanu.Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.Pastāv vēl viens veids, kā iemācīties to, kā ir jālūdz, – apmeklējot tās vietas, kurās cilvēki lūdz, apmeklējot lūgšanu sapulces. Jūs zināt, pēc statistikas visapmeklētākie dievkalpojumi draudzēs – tie ir lūgšanu dievkalpojumi. Cilvēki labprātāk dodas uz tiem dievkalpojumiem, kuros tiem sola pravietot vai lūgt par dziedināšanu, lūgt par atbrīvošanu, ļauno garu izdzīšanu. Bet uz tiem dievkalpojumiem, kuros vajag lūgt, nāk maz cilvēku.Kā mēs varam iegūt lūgšanu iemaņas? Mums ir jālūdz! Mums ir jābūt kopā ar tiem cilvēkiem, kuri, lai iegūtu pieredzi, – lūdz.Piemēram, ja es vēlos iemācīties vadīt mašīnu, man par to ir ne tikai jāzina, bet, pielietojot iegūtās zināšanas praksē, ir obligāti jāsāk braukt ar mašīnu. Man pašam ir jāsēžas pie stūres, un tikai tādā veidā es iemācīšos vadīt automašīnu. Citādi to paveikt nav iespējams. Turklāt man ir jābūt kopā ar tādu cilvēku, kurš spēs man iemācīt auto vadīšanu, jo viņš būs spējīgs nodot man savu pieredzi.Ir cilvēki, kuri zina, kā vajag lūgt, – tāpēc mācies no viņiem, iegūsti pieredzi. Iemaņas atnāk caur praksi.Ja tev ir zināšanas, ja tev ir iemaņas, un tev ir vēlēšanās, tad tu vari attīstīt un izkopt ieradumu. Nedaudz parunāsim par vēlēšanos.Vēlēšanās – tas ir manas gribas lēmums. Vēlēšanās ir tas, kā daudziem pietrūkst. Kur man rast vēlēšanos? Bieži mēs sakām: „ Es zinu, kas ir jādara, bet negribu. Man nav vēlēšanās to darīt vai tajā piedalīties.” Un tam obligāti nav jāattiecas uz lūgšanu. Bet kad tev nav vēlēšanās lūgt, – tas jau ir bīstams paziņojums, tā jau ir nopietna garīga saslimšana.Vēlēšanās lūgt – tā ir cilvēka garīgās veselības pazīme, pazīme mīlestībai uz Dievu un ciešām cilvēka savstarpējām attiecībā ar Dievu.Pēc tam, kad Sauls bija saticies ar Jēzu un nožēlojis grēkus, Jēzus parādījās Ananijam un teica, lai Ananija dodas pie Saula. Un pirmais, ko Viņš teica: „…viņš(Sauls) lūdz”. Pēc satikšanās ar Dievu Saulam radās stipra vēlēšanās lūgt.Ja tev nav vēlēšanās lūgt, – tā ir pazīme garīgai saslimšanai, un tam ir jāpiespiež tevi sist trauksmi.Pravietis Samuēls nevēlēšanos lūgt sauc par grēku. 
„Arī es nekad tā neapgrēkošos pret To Kungu, ka mitētos par jums aizlūgt un mācīt jūs staigāt labo un taisno ceļu.”(1.Samuēla 12:23).
 Daudz cilvēku to nesaprot un tāpēc viņiem nav izrāviena lūgšanās. Ja tu saproti, ka pārstāt lūgt, – tas nozīmē to pašu, ko grēkot, tad pirmais, kas tev jādara tad, ja tu nelūdz, – ir jānožēlo šis grēks un jāsāk regulāri lūgt. Bez lūgšanas neviens nevar nokļūt Debesu Valstībā un kļūt par Dieva bērnu. Tāpēc tad, kad es zinu, ka, nelūdzot es grēkoju, tas palīdz man uzvarēt. Lūgšana – tas ir tas, kas palīdz man katru dienu kļūt par uzvarētāju. Tas Kungs lai jūs svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis

    Jēzus runāja par to, ka pēdējās dienās pasaule būs pilna ar naidu, meliem, nodevību, aizvainojumu un rūgtumu. Tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs nopietnas problēmas šajās pēdējās dienās, – viņi sastapsies ar grēka spēku un nespēs tikt ar to galā, iegūs emocionālus ievainojumus, kuru dēļ saruks viņu dzīves. Sakarā ar to, ka pēdējos laikos plūdīs ļaunuma , naida, nodevības, nemieru un nepateicības straumes, tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs sirdslēkmes, nervu sabrukumi.
  • Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

    Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums?Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.
  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.
  • Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem

    Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji, kad es satiekos ar cilvēkiem, kuri kalpo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Cilvēku, kuram ir tādi motīvi būs grūti mainīt. Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu, bija tieši tāds cilvēks. Trīs ar pusi gadus Jūda Iskariots atradās līdzās Jēzum, bet tas viņu nekā neizmainīja, jo viņam bija netīri motīvi. Jūda Iskariots bija sudrabu mīlošs un skops cilvēks. Jēzus uzticēja viņam Savas kalpošanas finansiālo pusi, tālab tam bija pieeja naudai un ziedojumiem, kas domāti Jēzus kalpošanai. Sākumā Jūda Iskariots sāka zagt naudu no kases, bet galu galā nodeva arī savu Skolotāju.
  • Viss, kas vajadzīgs, tā ir mūsu gatavība samaksāt cenu par to, lai Dievs būtu ar mums

    Neatkarīgi no tā, ko jūs darat, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu dzīves statuss, un neatkarīgi no tā, kādi ir jūsu dzīves apstākļi, ja jums būs pieejama Dieva klātbūtne, tad jūs būsiet veiksmīgs cilvēks.Jāzeps bija verdzībā, viņu pārdeva prom uz svešu zemi viņa paša brāļi, taču tas nespēja apturēt viņa uzplaukumu.Kas tad īsti nosaka mūsu veiksmi? Tā ir Dieva klātbūtne ar mums! Varbūt ka ceļš uz to nebūs viegls. Ceļojums uz uzplaukumu un veiksmi, var būt garāks nekā jūs domājat, bet ja Dievs būs ar mums, tad ceļš būs apvīts ar Dieva labestību un labvēlību.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.