Pārmaiņas caur kalpošanu

Sveicinu jūs, dārgie Dieva bērni mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzu, lai Dieva žēlastība piepilda šodien jūsu dzīvi.

Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Pārmaiņas caur kalpošanu”.

Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.

Es neticu cilvēkam, kurš saka, ka viņš ir ticīgs un ka viņš iet uz draudzi jau daudzus gadus, bet cilvēki, kuri ir viņam blakus tik un tā neredz viņā nekādas pozitīvas pārmaiņas. Ja tu esi ticīgs, tad tu noteikti mainīsies uz labo pusi. Neticīgajam vīram savas sievas dzīvē ir jāierauga acīmredzamas pozitīvas pārmaiņas pēc tam, kad viņa ir kļuvusi ticīga. Viņam ir jāierauga tā būtiskā atšķirība savas sievas dzīvē, kuru ir radījusi viņā ticība Dievam. Ticība maina mūs uz labo pusi. Tomēr pārmaiņas caur ticību nenotiek automātiski. Ticībai ir konkrēti darbi, tāpēc uzzinot par tiem procesiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību Dievs mūs maina, mums ir jārīkojas, lai to īstenotu savā dzīvē.

Bībele runā par ticību kā par „pārliecību par neredzamo un gaidāmā īstenošanu”. (krievu tulk.) (Ebr.11: 1). Ja mēs sagaidām pārmaiņas savā dzīvē, ja mēs ticam, ka Dievs var un grib mūs mainīt, tad mums ir jāsāk īstenot tie soļi, kuri aizvedīs mūs pie šīm pārmaiņām.

Līdz šim mēs pietiekoši sīki runājām par to, ka Dievs maina cilvēkus pateicoties atskaitīšanās sistēmai. Mēs noskaidrojām, ka caur atskaitīšanos mēs pasargājam viens otru no krišanas un palīdzam garīgi pieaugt Dievā un realizēt savu potenciālu.

Bet kā gan mēs varam sasniegt pārmaiņas savā dzīvē caur kalpošanu? Pats vārds „kalpošana” daudziem no mums ir labi zināms. Tomēr, Dievs šodien vēlās vēlreiz pievērst mūsu uzmanību kalpošanas būtībai un tam, kādā veidā kalpošana ietekmē cilvēka dzīvi.

Kas tad ir kalpošana?

Ja īsumā vajadzētu noraksturot jēdzienu „kalpošana”, tad varētu teikt, ka kalpošana ir mana praktiskā Dieva mīlestības izpausme pret apkārtējiem cilvēkiem. Katrs no mums saprot, ka viņš dzīvo starp cilvēkiem. Un katru dienu mums ir dažādas attiecības ar cilvēkiem. Tad lūk, kad mēs paužam savu mīlestību mums apkārt esošajiem cilvēkiem, izmantojot visu to, kas mums ir viņu vajadzību apmierināšanai – tieši tā arī ir kalpošana.

Atzīmējiet, ka kalpošanas īstenošanai mēs varam izmantot absolūti visu, kas mums ir un ar ko Dievs mūs ir svētījis un apdāvinājis. Tā var būt pieredze, kuru esam uzkrājuši savas dzīves laikā. Mana dzīves pieredze var izrādīties noderīga citiem cilvēkiem, ja es varu to pareizi pasniegt un mīlestībā dalīties par to ar cilvēkiem. Daudzi cilvēki, iespējams, varētu izvairīties no kļūdām, kuras esat pieļāvuši jūs savā dzīvē, ja jūs dalīsieties savā dzīves pieredzē ar viņiem.

Bez dzīves pieredzes, mēs varam kalpot cilvēkiem izmantojot savas spējas, zināšanas, gudrību, talantus un dāvanas. Mēs varam kalpot citiem, ziedojot viņiem savu laiku, lai uzmundrinātu, iedvesmotu, pamācītu, iemācītu, mierinātu, dotu padomu, praktiski palīdzētu vai palūgtu par viņiem (kopā ar viņiem).

Tāpat jūs varat kalpot citiem cilvēkiem izmantojot savus sakaru un pazīšanos, lai palīdzētu viņiem risināt viņu problēmas.

Jūs varat izmantot savas finanses vai materiālo resursus lai atvieglotu dzīvi kādam jums blakus.

Mīlestība ir jebkuras kalpošanas, cilvēkiem, pamatā. Kad mūsos ir mīlestība, tad šī mīlestība liek mums meklēt kādu, kuru ar savu dzīvi mēs varētu bagātināt.

Bez mīlestības nevienai kalpošanai nebūs jēga un augļu un to arī nepieņems Dievs, jo Dievs ir mīlestība!

Turpināsim rīt!

 

Bagātīgas jums Dieva svētības!

Līdzīgi raksti

  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi...

  • Mēs esam radīti tam, lai pagodinātu Dievu!

    Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti. Tieši šādas izjūtas būs tiem, kuri vēlas izpatikt Dievam caur saviem labajiem darbiem, bet bez Kristus. Nav svarīgi, cik daudz labu darbu jūs darāt, – Dievs tik un tā nepieņems jūs līdz brīdim, kamēr jūs nenoticēsiet Jēzum.Dieva miers atnāk sirdī tāpēc, ka mēs iepazinām Jēzu un izzinājām to, ka Kristū mēs esam attaisnoti un Dieva pieņemti.

    Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti...

  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz...

  • Mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara

    1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz Viņu.2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un nevis Viņa ieteikums vai padoms mums.

    1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz...

  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības? II

    Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no savas iekšienes, – lai saņemtu palīdzību un stātos pretī jebkurai opozīcijai, pārbaudījumam vai vajāšanām. Daudzi ticīgie meklē palīdzību no ārpuses, meklē atbildes uz saviem jautājumiem pie cilvēkiem. Jā, mēs varam meklēt palīdzību arī pie cilvēkiem. Bet lai mēs varētu uzvarēt, mums vispirms ir jāiemācās smelties to palīdzību, kuru mūsos ir ielicis Dievs.

    Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no...

  • Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu.

    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās...