Pārmaiņas caur kalpošanu

Sveicinu jūs, dārgie Dieva bērni mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzu, lai Dieva žēlastība piepilda šodien jūsu dzīvi.

Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Pārmaiņas caur kalpošanu”.

Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.

Es neticu cilvēkam, kurš saka, ka viņš ir ticīgs un ka viņš iet uz draudzi jau daudzus gadus, bet cilvēki, kuri ir viņam blakus tik un tā neredz viņā nekādas pozitīvas pārmaiņas. Ja tu esi ticīgs, tad tu noteikti mainīsies uz labo pusi. Neticīgajam vīram savas sievas dzīvē ir jāierauga acīmredzamas pozitīvas pārmaiņas pēc tam, kad viņa ir kļuvusi ticīga. Viņam ir jāierauga tā būtiskā atšķirība savas sievas dzīvē, kuru ir radījusi viņā ticība Dievam. Ticība maina mūs uz labo pusi. Tomēr pārmaiņas caur ticību nenotiek automātiski. Ticībai ir konkrēti darbi, tāpēc uzzinot par tiem procesiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību Dievs mūs maina, mums ir jārīkojas, lai to īstenotu savā dzīvē.

Bībele runā par ticību kā par „pārliecību par neredzamo un gaidāmā īstenošanu”. (krievu tulk.) (Ebr.11: 1). Ja mēs sagaidām pārmaiņas savā dzīvē, ja mēs ticam, ka Dievs var un grib mūs mainīt, tad mums ir jāsāk īstenot tie soļi, kuri aizvedīs mūs pie šīm pārmaiņām.

Līdz šim mēs pietiekoši sīki runājām par to, ka Dievs maina cilvēkus pateicoties atskaitīšanās sistēmai. Mēs noskaidrojām, ka caur atskaitīšanos mēs pasargājam viens otru no krišanas un palīdzam garīgi pieaugt Dievā un realizēt savu potenciālu.

Bet kā gan mēs varam sasniegt pārmaiņas savā dzīvē caur kalpošanu? Pats vārds „kalpošana” daudziem no mums ir labi zināms. Tomēr, Dievs šodien vēlās vēlreiz pievērst mūsu uzmanību kalpošanas būtībai un tam, kādā veidā kalpošana ietekmē cilvēka dzīvi.

Kas tad ir kalpošana?

Ja īsumā vajadzētu noraksturot jēdzienu „kalpošana”, tad varētu teikt, ka kalpošana ir mana praktiskā Dieva mīlestības izpausme pret apkārtējiem cilvēkiem. Katrs no mums saprot, ka viņš dzīvo starp cilvēkiem. Un katru dienu mums ir dažādas attiecības ar cilvēkiem. Tad lūk, kad mēs paužam savu mīlestību mums apkārt esošajiem cilvēkiem, izmantojot visu to, kas mums ir viņu vajadzību apmierināšanai – tieši tā arī ir kalpošana.

Atzīmējiet, ka kalpošanas īstenošanai mēs varam izmantot absolūti visu, kas mums ir un ar ko Dievs mūs ir svētījis un apdāvinājis. Tā var būt pieredze, kuru esam uzkrājuši savas dzīves laikā. Mana dzīves pieredze var izrādīties noderīga citiem cilvēkiem, ja es varu to pareizi pasniegt un mīlestībā dalīties par to ar cilvēkiem. Daudzi cilvēki, iespējams, varētu izvairīties no kļūdām, kuras esat pieļāvuši jūs savā dzīvē, ja jūs dalīsieties savā dzīves pieredzē ar viņiem.

Bez dzīves pieredzes, mēs varam kalpot cilvēkiem izmantojot savas spējas, zināšanas, gudrību, talantus un dāvanas. Mēs varam kalpot citiem, ziedojot viņiem savu laiku, lai uzmundrinātu, iedvesmotu, pamācītu, iemācītu, mierinātu, dotu padomu, praktiski palīdzētu vai palūgtu par viņiem (kopā ar viņiem).

Tāpat jūs varat kalpot citiem cilvēkiem izmantojot savus sakaru un pazīšanos, lai palīdzētu viņiem risināt viņu problēmas.

Jūs varat izmantot savas finanses vai materiālo resursus lai atvieglotu dzīvi kādam jums blakus.

Mīlestība ir jebkuras kalpošanas, cilvēkiem, pamatā. Kad mūsos ir mīlestība, tad šī mīlestība liek mums meklēt kādu, kuru ar savu dzīvi mēs varētu bagātināt.

Bez mīlestības nevienai kalpošanai nebūs jēga un augļu un to arī nepieņems Dievs, jo Dievs ir mīlestība!

Turpināsim rīt!

 

Bagātīgas jums Dieva svētības!

Līdzīgi raksti

  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla...

  • Dzīves veiksmes noslēpums slēpjas tajā, lai esam sagatavojušies iespējai, kad tā atnāk

    Mēs runājam par to, ka bez sagatavošanās nav iespējams būt veiksmīgam un efektīvam dzīvē. Bendžamins Dizraeli, bijušais Lielbritānijas premjers, ir sacījis: „Dzīves veiksmes noslēpums slēpjas tajā, lai esam sagatavojušies iespējai, kad tā atnāk.”Ietekmīgs cilvēks to saprot. Tālab, ja tu gribi nodzīvot efektīvu un ietekmīgu dzīvi, tev ir jāgatavo sevi tam.Kam tad mums ir jāsagatavojas?

    Mēs runājam par to, ka bez sagatavošanās nav iespējams būt veiksmīgam un efektīvam dzīvē. Bendžamins Dizraeli...

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja...

  • Tiem, kuri jau nes vismaz kādus augļus Dieva Valstībā, Jēzus saka, ka tie var nest vairāk augļu

    „…. kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.”(Jāņa 15:2).Ja jūs jau redzat kādus augļus savā dzīvē un kalpošanā Dievam, ja jūsu dzīve jau atspoguļo Dieva labo smaržu un Dieva slavu, – tas ir ļoti labi. Un tomēr, Jēzus saka, ka jūs varat nest vairāk augļu salīdzinājumā ar to, ko jūs šobrīd darāt. Jūs nedrīkstat apstāties pie sasniegtā rezultāta, jo jūsu potenciāls vēl nav izsmelts. Dievs var dot jums daudz vairāk par to, kas jums šobrīd ir.

    „.... kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.”(Jāņa 15:2). Ja jūs jau redzat kādus augļus savā...

  • Esi labs piemērs saviem bērniem, jaunākajiem brāļiem un māsām!

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir tik svarīgs Dieva aicinājums un uzdevums vecākiem – pareizi veidot savu dzīvi un rādīt piemēru ar savu dzīvi. Griežoties pēc palīdzības pie Jēzus sev grūtajā brīdī, šī Kānaāniete pat nedomāja, ka veido savas meitas priekšstatu par to, kā jārīkojas grūtās dzīves situācijās. Mūsu bērniem ir nepieciešams, lai mēs ne tikai sakām viņiem, kā pareizi jādzīvo, bet parādām to ar personīgo piemēru.

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir...

  • Kādus tad augļus Dievs vēlās redzēt mūsu dzīvēs?

    Atgr ieztu un grēku nožēlojušu cilvēku dvēseļu augļus . Katrs, pie Dieva atgrieztais cilvēks – tas ir auglis. Katra grēkus nožēlojusī dvēsele – tas ir kāda cilvēka konkrētais, Dievam pienestais, auglis. Dievs vēlās, lai caur mūsu dzīvēm, pēc iespējas vairāk, cilvēku iepazīstas ar Jēzu un pieņem Viņa vadību savās dzīvēs. Kad mēs palīdzam cilvēkiem iepazīties ar Jēzu un pieņemt Viņa varu pār sevi – ar to mēs nesam augļus, kas pagodina Dievu.

    Atgr ieztu un grēku nožēlojušu cilvēku dvēseļu augļus . Katrs, pie Dieva atgrieztais cilvēks - tas ir auglis...