Pārmaiņas caur kalpošanu

Sveicinu jūs, dārgie Dieva bērni mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzu, lai Dieva žēlastība piepilda šodien jūsu dzīvi.Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Pārmaiņas caur kalpošanu”.Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.Es neticu cilvēkam, kurš saka, ka viņš ir ticīgs un ka viņš iet uz draudzi jau daudzus gadus, bet cilvēki, kuri ir viņam blakus tik un tā neredz viņā nekādas pozitīvas pārmaiņas. Ja tu esi ticīgs, tad tu noteikti mainīsies uz labo pusi. Neticīgajam vīram savas sievas dzīvē ir jāierauga acīmredzamas pozitīvas pārmaiņas pēc tam, kad viņa ir kļuvusi ticīga. Viņam ir jāierauga tā būtiskā atšķirība savas sievas dzīvē, kuru ir radījusi viņā ticība Dievam. Ticība maina mūs uz labo pusi. Tomēr pārmaiņas caur ticību nenotiek automātiski. Ticībai ir konkrēti darbi, tāpēc uzzinot par tiem procesiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību Dievs mūs maina, mums ir jārīkojas, lai to īstenotu savā dzīvē.Bībele runā par ticību kā par „pārliecību par neredzamo un gaidāmā īstenošanu”. (krievu tulk.) (Ebr.11: 1). Ja mēs sagaidām pārmaiņas savā dzīvē, ja mēs ticam, ka Dievs var un grib mūs mainīt, tad mums ir jāsāk īstenot tie soļi, kuri aizvedīs mūs pie šīm pārmaiņām.Līdz šim mēs pietiekoši sīki runājām par to, ka Dievs maina cilvēkus pateicoties atskaitīšanās sistēmai. Mēs noskaidrojām, ka caur atskaitīšanos mēs pasargājam viens otru no krišanas un palīdzam garīgi pieaugt Dievā un realizēt savu potenciālu.Bet kā gan mēs varam sasniegt pārmaiņas savā dzīvē caur kalpošanu? Pats vārds „kalpošana” daudziem no mums ir labi zināms. Tomēr, Dievs šodien vēlās vēlreiz pievērst mūsu uzmanību kalpošanas būtībai un tam, kādā veidā kalpošana ietekmē cilvēka dzīvi.Kas tad ir kalpošana?Ja īsumā vajadzētu noraksturot jēdzienu „kalpošana”, tad varētu teikt, ka kalpošana ir mana praktiskā Dieva mīlestības izpausme pret apkārtējiem cilvēkiem. Katrs no mums saprot, ka viņš dzīvo starp cilvēkiem. Un katru dienu mums ir dažādas attiecības ar cilvēkiem. Tad lūk, kad mēs paužam savu mīlestību mums apkārt esošajiem cilvēkiem, izmantojot visu to, kas mums ir viņu vajadzību apmierināšanai – tieši tā arī ir kalpošana.Atzīmējiet, ka kalpošanas īstenošanai mēs varam izmantot absolūti visu, kas mums ir un ar ko Dievs mūs ir svētījis un apdāvinājis. Tā var būt pieredze, kuru esam uzkrājuši savas dzīves laikā. Mana dzīves pieredze var izrādīties noderīga citiem cilvēkiem, ja es varu to pareizi pasniegt un mīlestībā dalīties par to ar cilvēkiem. Daudzi cilvēki, iespējams, varētu izvairīties no kļūdām, kuras esat pieļāvuši jūs savā dzīvē, ja jūs dalīsieties savā dzīves pieredzē ar viņiem.Bez dzīves pieredzes, mēs varam kalpot cilvēkiem izmantojot savas spējas, zināšanas, gudrību, talantus un dāvanas. Mēs varam kalpot citiem, ziedojot viņiem savu laiku, lai uzmundrinātu, iedvesmotu, pamācītu, iemācītu, mierinātu, dotu padomu, praktiski palīdzētu vai palūgtu par viņiem (kopā ar viņiem).Tāpat jūs varat kalpot citiem cilvēkiem izmantojot savus sakaru un pazīšanos, lai palīdzētu viņiem risināt viņu problēmas.Jūs varat izmantot savas finanses vai materiālo resursus lai atvieglotu dzīvi kādam jums blakus.Mīlestība ir jebkuras kalpošanas, cilvēkiem, pamatā. Kad mūsos ir mīlestība, tad šī mīlestība liek mums meklēt kādu, kuru ar savu dzīvi mēs varētu bagātināt.Bez mīlestības nevienai kalpošanai nebūs jēga un augļu un to arī nepieņems Dievs, jo Dievs ir mīlestība!Turpināsim rīt! Bagātīgas jums Dieva svētības!

Līdzīgi raksti

  • Dievs dod katram pēc viņa spējām II

    Tev ir talants, kurš atbilst tavām spējām, un Dievs vēlās, lai tu vairo šo talantu. Tas ietekmēs tavu nākotni. Tas, kas tev no Dieva ir šodien, noteiks tavu vietu mūžībā. Tava balva mūžībā būs atkarīga no tā, ko tu izdarīji ar saviem talantiem. Tu vari aprakt savus talantus, vai arī vairotšos talantus. Tu vari atgriezt Dievam savu talantu, tādu pašu kādu tu viņu saņēmi un pateikt Dievam, ka tev nekas nesanāca. Tu vari vienkārši sūdzēties par savu dzīvi un pat nemēģināt kaut ko mainīt vai izdarīt ar savu dzīvi.„Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. „ (Мt.25:19).
  • Lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa

    Lūdz Dievam žēlastību, lai tu varētu organizēt savu efektīvo lūgšanu dzīvi. Esi šodien pret sevi godīgs. Vai tev ir efektīva lūgšanu dzīve, vai arī tava lūgšanu dzīve ir kļuvusi par rutīnu? Bet varbūt tev vispār nav lūgšanu attiecību ar Dievu? Tikai tu vari atbildēt uz šiem jautājumiem. Mēs daudz runājam par lūgšanām, mēs daudz klausāmies par lūgšanām, un mēs domājam, ka zinām, kas ir lūgšana, bet vai mēs praktizējam lūgšanas savā dzīvē? Mēs zinām, ka lūgšana ir nepieciešamas mūsu garīgajai dzīvībai, kā gaiss ir nepieciešams mūsu fiziskajai dzīvībai. Lai lūgtu, ir jābūt uzcītīgam, jābūt centīgam.
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.
  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti II

    3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.