Pārmaiņas caur kalpošanu

Sveicinu jūs, dārgie Dieva bērni mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzu, lai Dieva žēlastība piepilda šodien jūsu dzīvi.Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Pārmaiņas caur kalpošanu”.Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.Es neticu cilvēkam, kurš saka, ka viņš ir ticīgs un ka viņš iet uz draudzi jau daudzus gadus, bet cilvēki, kuri ir viņam blakus tik un tā neredz viņā nekādas pozitīvas pārmaiņas. Ja tu esi ticīgs, tad tu noteikti mainīsies uz labo pusi. Neticīgajam vīram savas sievas dzīvē ir jāierauga acīmredzamas pozitīvas pārmaiņas pēc tam, kad viņa ir kļuvusi ticīga. Viņam ir jāierauga tā būtiskā atšķirība savas sievas dzīvē, kuru ir radījusi viņā ticība Dievam. Ticība maina mūs uz labo pusi. Tomēr pārmaiņas caur ticību nenotiek automātiski. Ticībai ir konkrēti darbi, tāpēc uzzinot par tiem procesiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību Dievs mūs maina, mums ir jārīkojas, lai to īstenotu savā dzīvē.Bībele runā par ticību kā par „pārliecību par neredzamo un gaidāmā īstenošanu”. (krievu tulk.) (Ebr.11: 1). Ja mēs sagaidām pārmaiņas savā dzīvē, ja mēs ticam, ka Dievs var un grib mūs mainīt, tad mums ir jāsāk īstenot tie soļi, kuri aizvedīs mūs pie šīm pārmaiņām.Līdz šim mēs pietiekoši sīki runājām par to, ka Dievs maina cilvēkus pateicoties atskaitīšanās sistēmai. Mēs noskaidrojām, ka caur atskaitīšanos mēs pasargājam viens otru no krišanas un palīdzam garīgi pieaugt Dievā un realizēt savu potenciālu.Bet kā gan mēs varam sasniegt pārmaiņas savā dzīvē caur kalpošanu? Pats vārds „kalpošana” daudziem no mums ir labi zināms. Tomēr, Dievs šodien vēlās vēlreiz pievērst mūsu uzmanību kalpošanas būtībai un tam, kādā veidā kalpošana ietekmē cilvēka dzīvi.Kas tad ir kalpošana?Ja īsumā vajadzētu noraksturot jēdzienu „kalpošana”, tad varētu teikt, ka kalpošana ir mana praktiskā Dieva mīlestības izpausme pret apkārtējiem cilvēkiem. Katrs no mums saprot, ka viņš dzīvo starp cilvēkiem. Un katru dienu mums ir dažādas attiecības ar cilvēkiem. Tad lūk, kad mēs paužam savu mīlestību mums apkārt esošajiem cilvēkiem, izmantojot visu to, kas mums ir viņu vajadzību apmierināšanai – tieši tā arī ir kalpošana.Atzīmējiet, ka kalpošanas īstenošanai mēs varam izmantot absolūti visu, kas mums ir un ar ko Dievs mūs ir svētījis un apdāvinājis. Tā var būt pieredze, kuru esam uzkrājuši savas dzīves laikā. Mana dzīves pieredze var izrādīties noderīga citiem cilvēkiem, ja es varu to pareizi pasniegt un mīlestībā dalīties par to ar cilvēkiem. Daudzi cilvēki, iespējams, varētu izvairīties no kļūdām, kuras esat pieļāvuši jūs savā dzīvē, ja jūs dalīsieties savā dzīves pieredzē ar viņiem.Bez dzīves pieredzes, mēs varam kalpot cilvēkiem izmantojot savas spējas, zināšanas, gudrību, talantus un dāvanas. Mēs varam kalpot citiem, ziedojot viņiem savu laiku, lai uzmundrinātu, iedvesmotu, pamācītu, iemācītu, mierinātu, dotu padomu, praktiski palīdzētu vai palūgtu par viņiem (kopā ar viņiem).Tāpat jūs varat kalpot citiem cilvēkiem izmantojot savus sakaru un pazīšanos, lai palīdzētu viņiem risināt viņu problēmas.Jūs varat izmantot savas finanses vai materiālo resursus lai atvieglotu dzīvi kādam jums blakus.Mīlestība ir jebkuras kalpošanas, cilvēkiem, pamatā. Kad mūsos ir mīlestība, tad šī mīlestība liek mums meklēt kādu, kuru ar savu dzīvi mēs varētu bagātināt.Bez mīlestības nevienai kalpošanai nebūs jēga un augļu un to arī nepieņems Dievs, jo Dievs ir mīlestība!Turpināsim rīt! Bagātīgas jums Dieva svētības!

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? II

    Atbildība ir saistīta ar cilvēka sirds stāvokli. Ja ir viltīga sirds, bet prāts nav atjaunots, tad, tādā gadījumā, ir velti gaidīt atbildību.Kalps, kurš apraka savu talentu, domāja slikti par savu kungu. Viņš uzlūkoja savu kungu kā ļaunu cilvēku, kurš pļauj tur, kur nav sējis, salasa tur, kur nav kaisījis. Tamlīdzīgu spriedelējumu dēļ šī cilvēka sirdī nebija nekāda stimula ieguldīt sevi par visiem 100%.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! III

    Dievu mīlēt nav grūti – vienkārši domā par Viņu, par to, ko Viņš katru dienu dara tavā labā, un tad tava dabīgā reakcija būs pateicība Viņam. Pielūgt Dievu – tā kļūs par dabīgu lietu tiem, kuri domā par Viņu un Viņa darbiem. Dievs ļoti stipri mīl tevi. Bet ja tu dzīvo, un tajā pat laikā nedomā par Viņu, neredzi to, ko Viņš dara tavā labā, tev ir grūti upurēt, un konkrēti, tev ir grūti upurēt tavu aizņemtību, tavas finanses, tavu laiku, tavu komfortu, jo tu nedomā par Viņu.
  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Sātans kā traģēdiju iemesls II

    Tur kur valda Dievs, tur kur Jēzus ir Kungs, tur beidzas sātana valdīšana. Tāpēc ir ļoti svarīgi atzīt Jēzu par savas dzīves Kungu. Jēzus nāca uz zemes kā cilvēks, lai iznīcinātu sātana varu pār cilvēci. Cilvēka dzīvē tas nenotiks līdz laikam, kamēr pats cilvēks apzināti un labprātīgi nepieņems Jēzus kundzību pār savu dzīvi. Vai mēs zinām par to vai nē, vai mēs ticam tam vai nē, tas nemaina patiesību par to, ka līdz grēku nožēlai katrs cilvēks atrodas sātana pakļautībā, šīs pasaules valdnieka pakļautībā.
  • Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu?

    Ko mēs patiesībā domājam, uzdodot sev jautājumu: „Kāda ir Dieva griba priekš manis?” Vairākums cilvēku ar to grib teikt: „Kāds ir Dieva plāns priekš manis šai situācijā? Kāds pareizs lēmums man šobrīd ir jāpieņem?”Mēs vēlamies saņemt virzienu no Dieva dažādos dzīves apstākļos. Mēs gribam pazīt Dieva balsi, jo, pazīstot Dieva balsi, mēs nonākam pie atziņas par Viņa gribu. Savukārt Dievs vēlas, lai ikviens no mums zinātu Viņa gribu attiecībā uz itin visu.