Pārmaiņas caur kalpošanu

Sveicinu jūs, dārgie Dieva bērni mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzu, lai Dieva žēlastība piepilda šodien jūsu dzīvi.

Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Pārmaiņas caur kalpošanu”.

Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.

Es neticu cilvēkam, kurš saka, ka viņš ir ticīgs un ka viņš iet uz draudzi jau daudzus gadus, bet cilvēki, kuri ir viņam blakus tik un tā neredz viņā nekādas pozitīvas pārmaiņas. Ja tu esi ticīgs, tad tu noteikti mainīsies uz labo pusi. Neticīgajam vīram savas sievas dzīvē ir jāierauga acīmredzamas pozitīvas pārmaiņas pēc tam, kad viņa ir kļuvusi ticīga. Viņam ir jāierauga tā būtiskā atšķirība savas sievas dzīvē, kuru ir radījusi viņā ticība Dievam. Ticība maina mūs uz labo pusi. Tomēr pārmaiņas caur ticību nenotiek automātiski. Ticībai ir konkrēti darbi, tāpēc uzzinot par tiem procesiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību Dievs mūs maina, mums ir jārīkojas, lai to īstenotu savā dzīvē.

Bībele runā par ticību kā par „pārliecību par neredzamo un gaidāmā īstenošanu”. (krievu tulk.) (Ebr.11: 1). Ja mēs sagaidām pārmaiņas savā dzīvē, ja mēs ticam, ka Dievs var un grib mūs mainīt, tad mums ir jāsāk īstenot tie soļi, kuri aizvedīs mūs pie šīm pārmaiņām.

Līdz šim mēs pietiekoši sīki runājām par to, ka Dievs maina cilvēkus pateicoties atskaitīšanās sistēmai. Mēs noskaidrojām, ka caur atskaitīšanos mēs pasargājam viens otru no krišanas un palīdzam garīgi pieaugt Dievā un realizēt savu potenciālu.

Bet kā gan mēs varam sasniegt pārmaiņas savā dzīvē caur kalpošanu? Pats vārds „kalpošana” daudziem no mums ir labi zināms. Tomēr, Dievs šodien vēlās vēlreiz pievērst mūsu uzmanību kalpošanas būtībai un tam, kādā veidā kalpošana ietekmē cilvēka dzīvi.

Kas tad ir kalpošana?

Ja īsumā vajadzētu noraksturot jēdzienu „kalpošana”, tad varētu teikt, ka kalpošana ir mana praktiskā Dieva mīlestības izpausme pret apkārtējiem cilvēkiem. Katrs no mums saprot, ka viņš dzīvo starp cilvēkiem. Un katru dienu mums ir dažādas attiecības ar cilvēkiem. Tad lūk, kad mēs paužam savu mīlestību mums apkārt esošajiem cilvēkiem, izmantojot visu to, kas mums ir viņu vajadzību apmierināšanai – tieši tā arī ir kalpošana.

Atzīmējiet, ka kalpošanas īstenošanai mēs varam izmantot absolūti visu, kas mums ir un ar ko Dievs mūs ir svētījis un apdāvinājis. Tā var būt pieredze, kuru esam uzkrājuši savas dzīves laikā. Mana dzīves pieredze var izrādīties noderīga citiem cilvēkiem, ja es varu to pareizi pasniegt un mīlestībā dalīties par to ar cilvēkiem. Daudzi cilvēki, iespējams, varētu izvairīties no kļūdām, kuras esat pieļāvuši jūs savā dzīvē, ja jūs dalīsieties savā dzīves pieredzē ar viņiem.

Bez dzīves pieredzes, mēs varam kalpot cilvēkiem izmantojot savas spējas, zināšanas, gudrību, talantus un dāvanas. Mēs varam kalpot citiem, ziedojot viņiem savu laiku, lai uzmundrinātu, iedvesmotu, pamācītu, iemācītu, mierinātu, dotu padomu, praktiski palīdzētu vai palūgtu par viņiem (kopā ar viņiem).

Tāpat jūs varat kalpot citiem cilvēkiem izmantojot savus sakaru un pazīšanos, lai palīdzētu viņiem risināt viņu problēmas.

Jūs varat izmantot savas finanses vai materiālo resursus lai atvieglotu dzīvi kādam jums blakus.

Mīlestība ir jebkuras kalpošanas, cilvēkiem, pamatā. Kad mūsos ir mīlestība, tad šī mīlestība liek mums meklēt kādu, kuru ar savu dzīvi mēs varētu bagātināt.

Bez mīlestības nevienai kalpošanai nebūs jēga un augļu un to arī nepieņems Dievs, jo Dievs ir mīlestība!

Turpināsim rīt!

 

Bagātīgas jums Dieva svētības!

Līdzīgi raksti

  • Dieva balss – tas ir ticības gara avots

    Pastāv divas ticības dimensijas:– TICĪBAS VĀRDS„Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs? – tas ir, lai novestu zemē Kristu, – nedz arī: kas nokāps bezdibenī? – tas ir, lai uzceltu Kristu no miroņiem, – bet kā viņa saka? – Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī, – proti, ticības vārds, ko mēs sludinām.” (Romiešiem 10:6-8).

    Pastāv divas ticības dimensijas: - TICĪBAS VĀRDS „Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: nesaki savā...

  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! III

    Mēs ar jums runājām par to, ka viss lielais vai varenais sākas ar mazumu, – liela(diža) personība, liela kalpošana, vareni sasniegumi, liela vai plaša ietekme.Viss sākas ar to, ka cilvēks sāk darīt to, ko viņš var vai spēj, un viņš dara to no visas savas dvēseles, kā Tam Kungam, ticībā un ar pastāvību.Rezultāts tādai attieksmei pret dzīvi vienmēr būs balva no Dieva. Tāds cilvēks noteikti būs Tā Kunga svētīts un paaugstināts. Tāda cilvēkadāvana(talants vai spējas) noteikti atradīs viņam vietu kopējā Dieva ainā, Kristus Miesā.Cilvēka dāvana(talants vai spējas) piešķirs viņam plašumu un pietuvinās augstmaņiem, – tas ir princips, kurš parādīts Bībelē, gan caur Bībeles mācību, gan arī balstoties uz Bībeles varoņu dzīvēm.

    Mēs ar jums runājām par to, ka viss lielais vai varenais sākas ar mazumu, - liela(diža) personība, liela...

  • Dievs dod katram pēc viņa spējām

    Mēs visi gribam vairāk. Mēs vēlamies, lai mūsu draudzē būtu vairāk cilvēku, bet Dievs dos mums tikai pēc mūsu spējām, dos mums to ar ko mēs tiekam galā. Cik tu esi atbildīgs, tik Dievs tev arī varēs uzticēt. Piemēram, tev dzīvē ir atnācis smags pārbaudījums, un tu domā: „Kāpēc un par ko man tas viss?” Bet Dievs zin, ka tu ar to vari tikt galā. Mēs bieži vien nezinam savas spējas, bet Dievs zina visu. Dievs zina to nastu, kuru tu esi spējīgs nest. Tu vari domāt un teikt par sevi: „Nē, es to nespēšu panest! Es neesmu spējīgs!”Līdz tam laikam, kamēr tu neiziesi cauri šiem pārbaudījumiem, tu nespēsi pat iedomāties uz ko tu esi spējīgs.

    Mēs visi gribam vairāk. Mēs vēlamies, lai mūsu draudzē būtu vairāk cilvēku, bet Dievs dos mums tikai pēc mūsu...

  • Mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara

    1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz Viņu.2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un nevis Viņa ieteikums vai padoms mums.

    1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz...

  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās...

  • Kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes II

    Tas, ko Dievs par mums saka Savā vārdā, – tā ir patiesība, kurai mums jānotic. Tagad mums ir Dieva daba, kura pastāvīgi jābaro un kurā jāpieaug. Mums ir jānotic tam, ka tagad mums ir vara un autoritāte no debesīm, kura mums dota tālab, lai mēs iznīcinātu sātana darbus uz zemes. Jēzus, pārstaigājot zemi, darīja to pašu – iznīcināja sātana darbus un nodomus. Tā Viņš rādīja mums piemēru.„… Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.”(1.Jāņa 3:8).

    Tas, ko Dievs par mums saka Savā vārdā, - tā ir patiesība, kurai mums jānotic. Tagad mums ir Dieva daba, kura...