Pasaules gudrība un Dieva gudrība

Sveicinu jūs, dārgie draugi, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es ticu, ka jūs saņemat uzmundrinājumu un iedvesmu, lasot šo ikdienas uzrunu.Vakar mēs runājām par to, ka tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei. Mēs esam Viņa radījumi, un tikai Dievs kā Radītājs zina patiesos mērķus un aicinājumu cilvēkiem, vēloties to atklāt Saviem bērniem.Tieši tāpēc, Dievs aicina mūs saukt uz Viņu un gaidīt atklāsmes par mūsu dzīves jēgu un mērķi. 
“piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas. ”. (Jerem.33:3).
 Daudz ko no tā, ko tu meklē dzīvē, Dievs sauc par „nepieejamu, kas tev nebija zināms”.Tikai Dievs zina, kas tev ir vajadzīgs šajā tavas dzīves posmā. Tikai Viņš zina to, ko neviens cits nezina par tavu dzīvi, tāpēc ka tas nav pieejams citiem cilvēkiem. Dievam ir pieejams viss, jo Viņš ir mūsu Radītājs, un Viņš zina visu par mums — par mūsu pagātni, tagadni un nākotni.Nepieejamais, „kas tev nebija zināms”, – tie ir tie noslēpumi, kurus tev ir tik svarīgi zināt priekš tava izrāviena un uzvaras personīgajā dzīvē. Tās ir tās lietas, kuras pagaidām ir apslēptas priekš tevis, bet kuras ir tik ļoti nepieciešamas tavai veiksmei visās tavas dzīves sfērās.Tas viss ir zināms tikai Dievam un Viņš ir gatavs atklāt un parādīt tev to, ja vien tu sauksi un meklēsi Viņu no visas savas sirds.Lūk, ko Dieva Vārds saka par to: 
“Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne arī šīs pasaules valdnieku gudrību, kas lemti iznīcībai,  bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā.  To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu.  Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. –  Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.  ” (1 Kor.2: 6-10).
 Kā mēs redzam no augstāk minētās Rakstu Vietas, gudrība mēdz būt dažāda. Ir šīs pasaules gudrība un Dieva gudrība.Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli.Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.Dievs ir gatavs atklāt mums ar Svēto Garu mūsu dzīves noslēpumus, ja mēs tieksimies un tuvosimies Viņam.Augstāk minētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka Dievišķo neviens nezina, izņemot Dieva Garu, Kuru Dievs dod ikvienam, kurš mīl Viņu, kontaktējas ar Viņu, lūdz Viņam, pieņem Viņu un staigā paklausībā Viņam (skat. Apust. d..5:32; Lūkas 11:13).Dievs dod Svēto Garu katram, kas Viņu lūdz, lai cilvēks varētu iepazīt visu to, kas viņam ir dāvāts no Dieva, lai varētu saņemt savu mantojumu un baudīt šo mantojumu.  
„…Jo kurš cilvēks zina, kas ir cilvēkā, kā vien cilvēka gars, kas ir viņā. Tāpat arī neviens nespēj izprast to, kas ir Dievā, kā vien Dieva Gars. Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to Garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis. ”(1 Kor. 2: 11-12).
 Sauc uz Viņu, un Viņš atbildēs tev!Bagātīgas jums Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā Dieva balss dzirdēšana ienes mūsu dzīvē Viņa apsardzību un drošību II

    Тev ir jāiemācās pašam dzirdēt no Dieva. Tev ir jāiemācās uzķert Viņa liecība sevī un pakļauties tai, lai sagrautu visus ienaidnieka plānus.Tātad, Dievs vēlās pastāvīgi runāt uz mums, lai palīdzētu mums un izglābtu mūs. Dievs caur to vēlas dāvāt mums Savu brīnišķīgo glābšanu mūsu ienaidniekiem redzot, šai liekulīgajai un izvirtušajai paaudzei redzot.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).
  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.
  • Kas virza tavu dzīvi?

    Ir kas tāds, kas virza tavu dzīvi, motivē un ietekmē tavas vērtības, nosaka tavu vērtību sistēmu. Daudzi ticīgie šodien ir nepareiza motīva vadīti. Lai mēs varētu dzīvot stratēģisku un nozīmīgu dzīvi, ļoti svarīgi ir uzdot sev jautājumus: „Kāpēc es daru to, ko daru?” „Kādi ir mani slēptie neizteiktie motīvi?” „Kāda vērtību sistēma pārvalda vai vada manu dzīvi?” „Kas ietekmē manus lēmumus un manu izvēli?” „Kas ietekmē mani tad, kad tiek runāts par naudu un laiku?” „Kas virza manu dzīvi?”
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.