Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana III

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir dzīvs, un Viņš vēlas, lai Viņa bērni atdzimtu caur Dieva Vārda patiesību un sadraudzību ar Viņu.

Mēs turpinām runāt par to, ka saruna, kas notiek ar Dievu caur lūgšanu, dara mūs stiprākus un piepilda ar Viņa dzīvību.

 

Vakar mēs noskaidrojām, ka lūgšanai nav nekā kopīga ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšana – tas ir garīgs darbs. Lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Ja mēs vēlamies būt dzīvi garīgi, tad mums ir jābūt sadraudzībā ar Radītāju, mums ir jālūdz.

 

Turpināsim izskatīt, ko tad nozīmē efektīva lūgšana.

 

  1. Lūgšana – tā ir tuvināšanās Dievam.

Aplūkosim Jēkaba 4:8

„Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums…..”

Lūgšana – tā ir apzināta tuvināšanās Dievam. Lūgt – tas nozīmē apzināti sevi tuvināt Dievam.

Kurš no jums vēlas tuvināties Dievam? Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir viņam tuvāk? Dievs nevar būt tuvāk, kā Viņš jau ir. Bet tu vari tuvināties Dievam. Dievs ir tuvu mums, Viņš saka: „Es esmu te!” Bet tu jautā: „Dievs, kur tu esi?”. Atcerieties – tad, kad Ēlija aizbēga, viņš sauca: „Dievs, kur Tu esi?”. Bet Dievs bija ar viņu. Dievs ir it visur! Un mēs varam tuvināties Dievam caur lūgšanu.

„Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums….”.

Ko tas nozīmē, tuvināties Dievam? Tas nozīmē – atstāt visas rūpes, atstāt visu, kas saista tavu uzmanību, un apzināti iet pretim Dievam, lai pavadītu laiku kopā ar Viņu. Tas nozīmē, atstāt visu – tavas rūpes, rosīšanos un visu to, kas pieprasa tavu uzmanību – tā dēļ, lai pavadītu laiku kopā ar Viņu. Uz mūsu laiku šodien pretendē tik daudzas lietas. Vai jūs tam piekrītat? Un ja nebūsim uzmanīgi, tad mums nebūs laika tuvināties Dievam. Bet mums vajag sevi organizēt tā, lai mums noteikti būtu šāds laiks.

Lūgšana – tā ir apzināta tuvināšanās Dievam.

Ļoti daudz cilvēku un it īpaši tie, kuri atrodas kalpošanā Dievam, kuriem ir pilna laika kalpošana, neatrod laiku tam, lai tuvinātos Dievam. Ko nozīmē pilna laika kalpošana? Tas ir tad, kad kalpošana ir tavs darbs. Tas ir tas, ar ko tu nodarbojies no rīta līdz vakaram. Un tas ir paradokss, kad kalpotājs ir tik aizņemts ar kalpošanu Dievam, ka sadraudzībai ar Viņu vairs nav laika, jo pastāvīgi ir cilvēki, darbi, problēmu risināšana. Esi padarījis to, padarījis šo, un viss, diena ir galā, un laika tam, lai pavadītu laiku kopā ar Dievu, nav. Lai pareizi organizētu savu dzīvi, savu laiku, tas prasīs augstu pašdisciplīnu. Bieži vien ne tikai tiem cilvēkiem, kuri atrodas pilna laika kalpošanā Dievam, nav laika lūgšanai, sadraudzībai ar Dievu. Līdzīga problēma ir novērojama arī tiem, kuri sauc sevi par ticīgajiem. Cilvēki var būt tik aizņemti, ka tiem nav laika tam, lai tuvotos Dievam.

Vai atceraties Bībeles stāstu par Martu? Kas slikts bija tajā, ka Marta rūpējās par cienastu? Kas slikts bija tajā, ka Marta cienāja Jēzu? Jēzus atnāca pie viņiem ciemos, un ne Marta, ne Marija par to iepriekš nezināja. Marta sāka rīkoties dabiski. Viņa ātri sāka uzkopties, iespējams, kaut kur vajadzēja ieviest kārtību, viņa ātri sāka klāt galdu. Normāla reakcija. Marija šai laikā sēdēja un klausījās Jēzū. Bet Jēzus nenāca uz viņu namu tāpēc, lai paēstu. Jēzus atnāca parunāt, bet Marta bija tik aizņemta, ka viņa neatrada laiku šai sadraudzībai. Viņa tā arī neuzzināja, kas Jēzum bija uz sirds. Turpretī Marija klausījās, un viņa sadzirdēja un saprata Jēzus sirdi.

Ja tu palūkosies uz Marijas dzīvi, tad tu ieraudzīsi, ka viņa daudzas lietas darīja pravietiski, kuras nesaprata un nedarīja Jēzus mācekļi, kuri visu laiku atradās Viņam līdzās. Vai atceraties to brīdi, kad Marija atnāca pie Jēzus, sasita alabastra trauku un svaidīja Viņu? Tā rīkojās tikai viņa, bet citi to nesaprata. Jēzus lūdza likt viņu mierā, jo viņa to darīja Viņa apbedīšanai. Jēzus vairākkārt sacīja Saviem mācekļiem, ka Viņu sitīs krustā, Viņš nomirs, tiks apbedīts un trešā dienā augšāmcelsies. Bet mācekļi tam neticēja, viņi par to pat nedomāja. Turpretī Marija bija pārliecināta un pat veica kaut kādus pravietiskus soļus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa mācēja pavadīt laiku Dieva klātbūtnē. Par ko tas mums runā? Ja tu kalpo Dievam, – tas ir ļoti labi. Ja tev ir daudz darba, – tas ir ļoti labi, it īpaši, ja esi aizņemts ne ar tukšām darbībām, bet vajadzīgām lietām. Bet, neskatoties uz to, tev apzināti vajag atstāt visu to, kas pieprasa tavu uzmanību, un katru dienu tuvināties Dievam.

Ir bīstami kalpot Dievam un neatrast laiku sadraudzībai ar Viņu!

Tas nav pareizi! Tā nav kalpošana Dievam!

Mana kalpošana Nr.1 – tā ir sadraudzība ar Dievu, tā ir lūgšana, tā ir apzināta tuvināšanās Viņam.

 

Turpināsim rīt!

Esiet svētīti!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kam mums ir jāsagatavojas?

    Lai zinātu , kam tad mums ir jāsagatavojas, vajag atbildēt uz virkni jautājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs saprast, uz ko tev jāsagatavojas dotajā savas dzīves etapā.1. Kādi ir mani mērķi un uzdevumi uz doto brīdi? Kādi ir mani tuvākie un ilgtermiņa dzīves mērķi? Kādi būs manas rīcības soļi?2. Kāpēc šie mērķi un uzdevumi ir tik svarīgi?3. Ko es vēl nezinu, un kas man ir jāzina, lai sasniegtu savus mērķus?

    Lai zinātu , kam tad mums ir jāsagatavojas, vajag atbildēt uz virkni jautājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem...

  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas. 1.Pārdabiska...

  • Nekurnēsim un nezūdīsimies par saviem apstākļiem, bet labāk ļausim Dievam pārveidot un mainīt mūsu raksturu caur šiem apstākļiem

    Nav nekādu šaubu par to, ka Dievs var mainīt mūsu apstākļus pat līdz tam, kā mēs sākam saukt uz Viņu lūgšanā. Lieta tajā, ka Dievam ir grūtāk mainīt mūs, nekā mūsu apstākļus. Līdzko mēs sākam mainīties, tā tūlīt pat sāk mainīties arī mūsu apstākļi.

    Nav nekādu šaubu par to, ka Dievs var mainīt mūsu apstākļus pat līdz tam, kā mēs sākam saukt uz Viņu lūgšanā...

  • Jēzus Kristus kundzība II

    „Tā Kunga vārds manam kungam: “Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!” No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū!” (Psalms 110:1-2).Šai rakstu vietā tiek runāts par Kristu: „Valdi savu ienaidnieku vidū!”, bet Kristus Miesa – Viņa Draudze – ir iekļauta šajā pravietiskajā vārdā. Jēzum ir teikts, lai Viņš sēžas pie Dieva labās rokas, bet tieši Dieva bērni pakļaus Dieva ienaidniekus un visu, kas saceļas pret Dieva gribu. Dievs vēlas, lai mēs valdām pat ienaidnieku vidū un nelabvēlīgos apstākļos.

    „Tā Kunga vārds manam kungam: "Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu...

  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? II

    Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Bībele ļoti bieži salīdzina pārbaudījumus ar metālu kausējamo krāsni, kurā tiek sadedzināti visi piemaisījumi.„Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.”(1.Pētera 1:6-7).

    Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību. Bībele ļoti bieži salīdzina pārbaudījumus ar metālu kausējamo krāsni...

  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās...