Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji! II

Miers jums, dārgie Dieva bērni, kuri lasāt „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Ticu, ka caur šo gudrības vārdu, kuru Tas Kungs dod mums šai dienai, Viņš darīs jūs vēl stiprākus. Vakar mēs runājām par to, ka ticīgos var iedalīt trīs tipos – novērotāji, patērētāji un kalpotāji. Mēs noskaidrojām, ka novērotājs vienkārši vēro notiekošo, un viņam ir vienalga, kas notiek visapkārt. Novērotāji visbiežāk ir to cilvēku galvenie kritizētāji un tiesneši, kuri cenšas vismaz kaut ko darīt cilvēku un Dieva labā. Patērētāju problēma ir tajā, ka viņi meklē tikai vienu, – lai kāds risinātu viņu problēmas. Pāvils ar asarām runāja par to, ka ir cilvēki, kuri rīkojas, kā ienaidnieki.
„Brāļi, sekojiet manai priekšzīmei un raugaities uz tiem, kas tā dzīvo, ka mēs jums esam par paraugu. Jo daudzi dzīvo, par kuriem es jums daudzkārt esmu sacījis un arī tagad raudādams saku, ka tie ir Kristus krusta ienaidnieki. Viņu gals ir pazušana, viņu Dievs ir vēders, un kauns viņiem ir gods; viņu prāts vērsts uz zemes lietām. Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu, kas pārvērtīs mūsu zemības miesu, līdzīgu Savai apskaidrotai miesai, ar spēku, kurā Viņš arī spēj Sev pakļaut visas lietas.”(Filipiešiem 3:17-21).
Trešais ticīgo tips – tie ir kalpotāji. Kalpotāji – tie ir tie, kuri dod. Svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Mums vienmēr ir patīkamāk saņemt, taču, ja mēs gribam rast svētlaimi(gandarījumu), tad mums ir jāmeklē iespēja atdot no sevis. Jēzus runāja par to, ka dzīvā ūdens straumes(upes) tecēs no to miesām, kuri tic Viņam:
„Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc, ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.”(Jāņa7:38-39).
„Dzīva ūdens straumes” – tas nav stāvošs ūdens, bet gan tekošs. Tas ir dzīvības un svētību simbols. Tas ir avots, kurš izriet no manis tāpēc, lai remdētu citu cilvēku slāpes un piepildītu viņu vajadzības. Dievs nevēlas, lai tikai mums būtu avots, bet lai no mums plūstu dzīva ūdens straumes.
„Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.”(Jāņa 4:14).
Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..avots, kas plūst uz mūžīgo dzīvību.” Jēzus sacīja, ka mūsos ir avots, kurš plūst uz mūžīgo dzīvību. Vērsīsim savu uzmanību uz izteicienu „ kurš plūst uz”. Atkarībā no tā, kā mēs kontaktējamies ar Dievu, mūsos kaut kas ieplūst no Viņa. Kristus Dzīvība plūst mūsos, tā nāk no Viņa pie mums. No Dieva mūsos ieplūst svētības, dzīvība, mīlestība, labvēlība, žēlastība. Tas viss plūst pie mums. Mums ir avots. Tāpēc, Jēzus ir sacījis: „ūdens viņā (mūsos)”.
„….. ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.” (Jāņa 4:14).
Tomēr, Dievs nevēlas, lai šis avots būtu tikai mums. Ja mēs tikai saņemsim un neko neatdosim, – mēs nevarēsim rast svētlaimi(gandarījumu). Tālab, citā Rakstu vietā, Jēzus ir teicis: „ no viņa miesas” .
„Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.”(Jāņa 7:38).
Mūsos ieplūst dzīvības ūdens, bet no mums, mūsu miesas ir jāplūst dzīva ūdens straumēm! Lūk, viens no iemesliem, kālab es saku, ka tad, ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi. Ja mēs nekalpojam, tad mēs līdzināmies cilvēkam, kurš tikai saņem, bet neatdod. Agrāk vai vēlāk tāds cilvēks sāks garīgi smirdēt. Aplūkojiet jebkuru upi, ezeru, kuros ūdens ietek, bet no tiem nekas neizplūst. Pēc kāda laika ūdens šādās vietās kļūs sāļš, miris un bez dzīvības pazīmēm. No kurienes radās nosaukums Nāves jūra? Nāves jūrā nav dzīvības un šī jūra ir ļoti sāļa. Līdzās Nāves jūrai atrodas vēl viena jūra – Galilejas jūra. Tur ir pavisam cita dzīvība jo šī jūra ne tikai saņem, bet arī atdod. Jēzus teica, ka mūsu dzīvei ir jālīdzinās jūrai, kura ne tikai saņem, bet arī atdod. Kurš no jums vēlas garīgi pieaugt? Mēs garīgi pieaugsim tikai tad, kad iemācīsimies dot no sevis, – pastāvīgi, katru dienu, piepildot citu cilvēku vajadzības. Bībelē ir teikts:
 „Kas man tic,….no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.”
Kalpošana ir ļoti svarīga, jo tajā mēs atrodam gandarījumu. Dievs grib, lai mēs esam apmierināti dzīvē. Un tieši caur kalpošanu mēs būsim gandarīti dzīvē. Un tad, Dievs būs apmierināts ar mums, mēs būsim apmierināti, mierā ar sevi, un mēs būsim ļaudis, kuri atnes augļus. Vēlu jums bagātīgas Dieva svētības, kas apslēptas kalpošanā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva slava parādās lūgšanu kalnā

    Ja, tu pieliksi nepieciešamo piepūli un pārvarēsi visas barjeras, lai uzkāptu šajā lūgšanu kalnā, tad Tā Kunga slava pavadīs tevi visur, kur tu iesi.Dārgie brāļi un māsas, dārgie mācītāji un līderi, dārgie kalpotāji! Vai jums ir lūgšanu kalns? Vai jums ir tāds laiks, kad jūs apstājaties savā aizņemtībā, lai meklētu Dievu lūgšanā, Kurš ir vienīgais dzīvības Avots?
  • Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus!

    Daudzi cilvēki gaida, kad viņu dzīvēs notiks brīnums, un dažkārt šī gaidīšana ir gadiem ilga. Šodien es vēlos palīdzēt ieraudzīt to, ka mums nav jāgaida brīnuma atnākšana, bet mums pašiem ir jāveido šis brīnums. Jebkuru brīnumu, kuru cilvēks vēlas piedzīvot savā dzīvē, ir jāveido cilvēkam pašam. Iespējams, tas neatnāks uzreiz, bet tad, kad tu uzcelsi vajadzīgo( dabisko) platformu šim brīnumam, tas noteikti atnāks tavā dzīvē. Un tad, kad tas notiks, tev būs neapstrīdami pierādījumi tavai ticībai un paļāvībai uz Dievu.
  • Grēkam ir savas sekas!

    Cik gan šodien pasaulē ir daudz ciešanu pateicoties tēvu un māšu bezatbildībai. Cik daudz bērnu šodien cieš no viņu vecāku alkohola vai narkotiku atkarības, kuri savas personīgās labsajūta dēļ pamet savas ģimenes un bērnus.Grēks – lūk kas šodien ir galvenais ciešanu, traģēdiju un slimību cēlonis uz zemes.
  • Dievs „visu” dara mūsu pašu labā

    Ko ietver sevī šis vārds „viss”? Absolūti visu, kas šobrīd notiek tavā dzīvē!Dievs dzenas pēc noteikta mērķa, tālab, lai sasniegtu šo mērķi, Viņš izmanto pat mūsu dzīves apstākļus. Dievs pieļauj mūsu dzīvē noteiktas lietas, situācijas tālab, lai mainītu un pārveidotu mūs un mūsu raksturu, lai mēs kļūtu līdzīgi Jēzum Kristum.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6).Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.