Pateicības derība

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Turpinot sarunu par pateicību, šodien es gribētu parunāt par tēmu „Pateicības derība”. Mēs ar jums atrodamies derībā ar Dievu, un šajā derībā Dievs visā pilnībā atdod Sevi mums. Katrā derībā pastāv zināmi nosacījumi, kurus piepildot derība stājas spēkā. Pateicība ir viens no šādiem nosacījumiem, kuru piepildot derība stājas spēkā. Visu, kas tev šodien pieder, tu esi saņēmis no Dieva, un ja dotajā brīdī tu būsi pateicīgs Dievam, tad tu varēsi ieiet visa tā pilnībā , ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis nākotnē. Tas ir ļoti svarīgs paziņojums, jo tas, kas tev pieder šodien, – tas vēl nav viss, ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis. Pateicība dotajā brīdī dod tev pieeju itin visam, ko Dievs tev ir sagatavojis. 
„ Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1.Korintiešiem 2:9).
 Vislabākais no tā, ko Dievs tev ir sagatavojis, gaida tevi nākotnē! Bet tev jau šobrīd ir jāiemācās priecāties un pateikties par vismazāko un maznozīmīgāko, lai ieietu Dieva nodrošinājuma augstākajā pakāpē. Ja tu šodien nebūsi pateicīgs Dievam, tad svētības, kuras tev jau ir, ies mazumā un mazināsies spēkā. 
„ Un tagad, priesteri, šis aizrādījums ar pamācību domāts tieši jums: ja jūs negribat klausīt, nedz arī paši uz to raudzīties, lai jūs godātu Manu Vārdu, saka Tas Kungs Cebaots, tad Es raidīšu Savu lāstu pār jums un pārvērtīšu par lāstiem jūsu pašu svētības vārdus, jo jūs nemaz neņemat pie sirds un neliekat vērā Manus vārdus.” (Maleahija 2:1-2).
 Šajā Rakstu vietā Dievs brīdina priesterus par to, ka tad, ja tie negodās Dievu, Viņš nolādēs viņu svētības. Dievs nav ieinteresēts tajā, lai nolādētu mūsu svētības, taču Viņš uzsver to, cik svarīgi ir vienmēr būt pateicīgiem. Mēs jau runājām par to, ka mēs nostiprināmies savās svētībās tad, kad pateicība kļūst par mūsu dzīvesveidu. Piemēram, ja tu šodien, būdams vesels, pateiksies Dievam par veselību, tad tava veselība nostiprināsies dienu no dienas. Šajā Rakstu vietā Dievs saka, ka tad, ja mēs neiemācīsimies godāt Viņa Vārdu, mūsu svētības tiks nolādētas. Tas nozīmē, ka tu nevarēsi baudīt šīs svētības ilgstoši. Kāpēc Dieva bērnu dzīvēs bieži notiek tā, ka cilvēks saņem dziedināšanu, bet pēc kāda laika to pazaudē? Dievs vēlas iemācīt mums, kā caur pateicību mēs varam saglabāt Viņa svētības. Ja tu iemācīsies pateikties Dievam pat par maznozīmīgu brīnumu, tad Dievs ne tikai svētīs tevi, bet arī nostiprinās tevi šajās svētībās. Pastāvīga pateicība ir atslēga tam, lai tu ieietu Dieva nodrošinājumā, baudītu un saglabātu Dieva svētību pilnību! Tev ir jāattīsta sevī pateicības gars. Jēzus Vārdā, Tavas svētības netiks nolādētas! Jo tu vienmēr dosi godu un slavu Tā Kunga Vārdam! Noslēdz ar Dievu pateicības derību, un tad Viņš pacels tevi Savos augstumos. Pēdējā Habakuka grāmatas nodaļā Dievs parāda mums to, kā mums jādzīvo, lai saņemtu spēku no Viņa un staigātu „ pāri maniem augstumiem”. 
„Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu! Jo Dievs Tas Kungs ir mans spēks un darīs manas kājas vieglas kā kalnu kazai un pāri maniem augstumiem rādīs man ceļu un vadīs mani.” (Habakuka 3:17-19).
 Pacelties augstumos vai augstienēs – tas nozīmē virzīties no zemākā punkta uz augstāko. Tur, kur tu atrodies šodien, – tas, saistībā ar Dieva plānu, ir tavs zemākais punkts. Tas, ko tu līdz šai dienai esi sasniedzis savā dzīvē – Dieva acīs tas ir zemākais punkts salīdzinājumā ar to, kas tavā dzīvē var notikt. Tava tagadne – tā nav tava pēdējā pietura. Dievs tev jau ir sagatavojis „augstienes”. Vai pamanījāt, ka te netiek runāts par vienu augstieni, bet par daudzām augstienēm. Dievs tev ir sagatavojis daudzas augstienes! Un Viņš ved tevi no vienas augstienes uz citu. Dievs ved tevi no slavas slavā, no ticības ticībā. Viņš ved tevi uz lieliem panākumiem, uz lielu uzvaru, uz labāku dzīvi un lielāku svētību augstieni. Bet, saskaņā ar augšminēto Rakstu vietu, mēs saņemam šo spēku, lai paceltos šajos augstumos, – caur Dieva godināšanu, caur slavu un pateicību. Kad mēs iemācīsimies slavēt Dievu, ik mirkli pateikties Viņam, virzīties pa ceļu, kas ved uz augstienēm, tad Dievs dos mums vajadzīgo enerģiju un spēku, ar nolūku, lai mēs uzkāptu kalnā, kas ir augstāks par mums pašiem. Ja mēs pastāvīgi pateiksimies Dievam, tad mēs saņemsim ne tikai gudrību, lai varētu saglabāt šīs svētības, bet arī spēku tam, lai paceltos augstāk. Lai Dievs palīdz mums saprast ne tikai pateicības spēku un nozīmīgumu, bet arī pielietot pateicību savā ikdienas dzīvē!  Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls III

    No kā atkarīgs mūsu sēklu auglīgums? No tā, cik labi mēs saprotam Dieva Valstības noslēpumus. Mēs runājām par to, ka, ja cilvēks klausās Vārdu, bet neizprot to, tad atnāk sātans un nozog Vārdu. Bet tie, kuri Vārdu izprot, tie atnes dažādus augļus – trīsdesmit, sešdesmit un simtkārtīgi. Tātad pirmais nosacījums tam, lai mēs būtu auglīgi Viņa Valstībā, – ir Dieva Valstības noslēpumu izpratne. Šodien es vēlos, lai mēs ieraugām, kam Dievs atklāj Savas Valstības noslēpumus.
  • Pavairošanas likums II

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā III

    Tagad, Jēzus aicina katru ticīgo sekot Viņa piemēram un caur savu dzīvi demonstrēt Dievu citiem cilvēkiem. Jēzus parādīja Dievu divos veidos:• caur Savu dzīves veidu (raksturu)un• caur Saviem darbiem(dāvanām).
  • Ja mēs sekosim Dievam un ļausim Viņam mainīt mūs, tad visi apstākļi mūsu dzīvē kalpos tikai par labu mums

    Kādam nolūkam Dievs mūs izglāba? Uz ko Viņš mūs aicina? Kālab mēs apmeklējam draudzi?Pārdomājiet šos jautājumus. Kas ir mainījies tavā kā ticīgā dzīvē pēdējo divu gadu laikā? Pārdomā nopietni šo jautājumu. Nevajag steigties, apgalvot, ka tu mainies. Atzīmē uz papīra visu to, attiecībā uz ko tu esi mainījies. Ja tevī patiesi ir notikušas pārmaiņas, tad tās būs acīmredzamas un konkrētas pārmaiņas. Kā ticīgais kurš apmeklē draudzi, lasa Bībeli, lūdzas Dievu un klausās lieliskas mācības un svētrunas, – kādās sfērās tu esi mainījies pēdējo 5 gadu laikā?
  • Mēs esam Dieva vēstneši

    Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara. Viena no šādām metaforām ir vārds „vēstnesis”. Mēs sastopamies ar šo vārdu Vēstulē Korintiešiem.„ Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!”(2.Korintiešiem 5:19-20). Bībeles tulkojumā krievu valodā „……. Un tātad mēs esam vēstneši ……”
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).