Pateicības derība

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Turpinot sarunu par pateicību, šodien es gribētu parunāt par tēmu „Pateicības derība”. Mēs ar jums atrodamies derībā ar Dievu, un šajā derībā Dievs visā pilnībā atdod Sevi mums. Katrā derībā pastāv zināmi nosacījumi, kurus piepildot derība stājas spēkā. Pateicība ir viens no šādiem nosacījumiem, kuru piepildot derība stājas spēkā. Visu, kas tev šodien pieder, tu esi saņēmis no Dieva, un ja dotajā brīdī tu būsi pateicīgs Dievam, tad tu varēsi ieiet visa tā pilnībā , ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis nākotnē. Tas ir ļoti svarīgs paziņojums, jo tas, kas tev pieder šodien, – tas vēl nav viss, ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis. Pateicība dotajā brīdī dod tev pieeju itin visam, ko Dievs tev ir sagatavojis. 
„ Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1.Korintiešiem 2:9).
 Vislabākais no tā, ko Dievs tev ir sagatavojis, gaida tevi nākotnē! Bet tev jau šobrīd ir jāiemācās priecāties un pateikties par vismazāko un maznozīmīgāko, lai ieietu Dieva nodrošinājuma augstākajā pakāpē. Ja tu šodien nebūsi pateicīgs Dievam, tad svētības, kuras tev jau ir, ies mazumā un mazināsies spēkā. 
„ Un tagad, priesteri, šis aizrādījums ar pamācību domāts tieši jums: ja jūs negribat klausīt, nedz arī paši uz to raudzīties, lai jūs godātu Manu Vārdu, saka Tas Kungs Cebaots, tad Es raidīšu Savu lāstu pār jums un pārvērtīšu par lāstiem jūsu pašu svētības vārdus, jo jūs nemaz neņemat pie sirds un neliekat vērā Manus vārdus.” (Maleahija 2:1-2).
 Šajā Rakstu vietā Dievs brīdina priesterus par to, ka tad, ja tie negodās Dievu, Viņš nolādēs viņu svētības. Dievs nav ieinteresēts tajā, lai nolādētu mūsu svētības, taču Viņš uzsver to, cik svarīgi ir vienmēr būt pateicīgiem. Mēs jau runājām par to, ka mēs nostiprināmies savās svētībās tad, kad pateicība kļūst par mūsu dzīvesveidu. Piemēram, ja tu šodien, būdams vesels, pateiksies Dievam par veselību, tad tava veselība nostiprināsies dienu no dienas. Šajā Rakstu vietā Dievs saka, ka tad, ja mēs neiemācīsimies godāt Viņa Vārdu, mūsu svētības tiks nolādētas. Tas nozīmē, ka tu nevarēsi baudīt šīs svētības ilgstoši. Kāpēc Dieva bērnu dzīvēs bieži notiek tā, ka cilvēks saņem dziedināšanu, bet pēc kāda laika to pazaudē? Dievs vēlas iemācīt mums, kā caur pateicību mēs varam saglabāt Viņa svētības. Ja tu iemācīsies pateikties Dievam pat par maznozīmīgu brīnumu, tad Dievs ne tikai svētīs tevi, bet arī nostiprinās tevi šajās svētībās. Pastāvīga pateicība ir atslēga tam, lai tu ieietu Dieva nodrošinājumā, baudītu un saglabātu Dieva svētību pilnību! Tev ir jāattīsta sevī pateicības gars. Jēzus Vārdā, Tavas svētības netiks nolādētas! Jo tu vienmēr dosi godu un slavu Tā Kunga Vārdam! Noslēdz ar Dievu pateicības derību, un tad Viņš pacels tevi Savos augstumos. Pēdējā Habakuka grāmatas nodaļā Dievs parāda mums to, kā mums jādzīvo, lai saņemtu spēku no Viņa un staigātu „ pāri maniem augstumiem”. 
„Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu! Jo Dievs Tas Kungs ir mans spēks un darīs manas kājas vieglas kā kalnu kazai un pāri maniem augstumiem rādīs man ceļu un vadīs mani.” (Habakuka 3:17-19).
 Pacelties augstumos vai augstienēs – tas nozīmē virzīties no zemākā punkta uz augstāko. Tur, kur tu atrodies šodien, – tas, saistībā ar Dieva plānu, ir tavs zemākais punkts. Tas, ko tu līdz šai dienai esi sasniedzis savā dzīvē – Dieva acīs tas ir zemākais punkts salīdzinājumā ar to, kas tavā dzīvē var notikt. Tava tagadne – tā nav tava pēdējā pietura. Dievs tev jau ir sagatavojis „augstienes”. Vai pamanījāt, ka te netiek runāts par vienu augstieni, bet par daudzām augstienēm. Dievs tev ir sagatavojis daudzas augstienes! Un Viņš ved tevi no vienas augstienes uz citu. Dievs ved tevi no slavas slavā, no ticības ticībā. Viņš ved tevi uz lieliem panākumiem, uz lielu uzvaru, uz labāku dzīvi un lielāku svētību augstieni. Bet, saskaņā ar augšminēto Rakstu vietu, mēs saņemam šo spēku, lai paceltos šajos augstumos, – caur Dieva godināšanu, caur slavu un pateicību. Kad mēs iemācīsimies slavēt Dievu, ik mirkli pateikties Viņam, virzīties pa ceļu, kas ved uz augstienēm, tad Dievs dos mums vajadzīgo enerģiju un spēku, ar nolūku, lai mēs uzkāptu kalnā, kas ir augstāks par mums pašiem. Ja mēs pastāvīgi pateiksimies Dievam, tad mēs saņemsim ne tikai gudrību, lai varētu saglabāt šīs svētības, bet arī spēku tam, lai paceltos augstāk. Lai Dievs palīdz mums saprast ne tikai pateicības spēku un nozīmīgumu, bet arī pielietot pateicību savā ikdienas dzīvē!  Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu talantu?

    Es lūdzu, lai mēs visi dzirdētu to ne tikai ar savām ausīm, bet arī ar savām sirdīm. Tā ir Jēzus Kristus līdzība par Debesu Valstību. Viena no lietām, par kuru Jēzus pastāvīgi mācīja, bija mācība par Debesu Valstību. Un tam bija svarīgi iemesli. Šīs pasaules valstība pāries, un nāks jauna Valstība-Debesu Valstība. Jēzus atnesa Debesu Valstību uz zemes, un Vīnš vēlās, lai mēs zinātu šo Valstību, tiektos un dzīvotu šajā Valstībā. Bībelē ir teikts, lai mēs visupirms meklējam Dieva Valstību un Viņa taisnību. Tas nav tik viegli, tāpēc ka ir vēl arī cita valstība, kas darbojas pret Debesu Valstību, un kas vilina mūsu sirdis. Tāpēc Jēzus daudz runāja par Debesu Valstību un gandrīz visas Viņa līdzības bija par to.
  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.
  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”
  • Jebkuru savstarpējo attiecību mērķis ir – mainīt mūs

    Vecākos jūsu starpā tad nu pamācu es, arī būdams vecākais un Kristus ciešanu liecinieks un nākamās godības dalībnieks: ganiet Dievs ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, nekā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam. Tad, kad Augstais Gans parādīsies, jūs saņemsiet nevīstošo godības vainagu. Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.”(1.Pētera 5:1-5).