Pateicības derība

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Turpinot sarunu par pateicību, šodien es gribētu parunāt par tēmu „Pateicības derība”. Mēs ar jums atrodamies derībā ar Dievu, un šajā derībā Dievs visā pilnībā atdod Sevi mums. Katrā derībā pastāv zināmi nosacījumi, kurus piepildot derība stājas spēkā. Pateicība ir viens no šādiem nosacījumiem, kuru piepildot derība stājas spēkā. Visu, kas tev šodien pieder, tu esi saņēmis no Dieva, un ja dotajā brīdī tu būsi pateicīgs Dievam, tad tu varēsi ieiet visa tā pilnībā , ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis nākotnē. Tas ir ļoti svarīgs paziņojums, jo tas, kas tev pieder šodien, – tas vēl nav viss, ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis. Pateicība dotajā brīdī dod tev pieeju itin visam, ko Dievs tev ir sagatavojis. 
„ Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1.Korintiešiem 2:9).
 Vislabākais no tā, ko Dievs tev ir sagatavojis, gaida tevi nākotnē! Bet tev jau šobrīd ir jāiemācās priecāties un pateikties par vismazāko un maznozīmīgāko, lai ieietu Dieva nodrošinājuma augstākajā pakāpē. Ja tu šodien nebūsi pateicīgs Dievam, tad svētības, kuras tev jau ir, ies mazumā un mazināsies spēkā. 
„ Un tagad, priesteri, šis aizrādījums ar pamācību domāts tieši jums: ja jūs negribat klausīt, nedz arī paši uz to raudzīties, lai jūs godātu Manu Vārdu, saka Tas Kungs Cebaots, tad Es raidīšu Savu lāstu pār jums un pārvērtīšu par lāstiem jūsu pašu svētības vārdus, jo jūs nemaz neņemat pie sirds un neliekat vērā Manus vārdus.” (Maleahija 2:1-2).
 Šajā Rakstu vietā Dievs brīdina priesterus par to, ka tad, ja tie negodās Dievu, Viņš nolādēs viņu svētības. Dievs nav ieinteresēts tajā, lai nolādētu mūsu svētības, taču Viņš uzsver to, cik svarīgi ir vienmēr būt pateicīgiem. Mēs jau runājām par to, ka mēs nostiprināmies savās svētībās tad, kad pateicība kļūst par mūsu dzīvesveidu. Piemēram, ja tu šodien, būdams vesels, pateiksies Dievam par veselību, tad tava veselība nostiprināsies dienu no dienas. Šajā Rakstu vietā Dievs saka, ka tad, ja mēs neiemācīsimies godāt Viņa Vārdu, mūsu svētības tiks nolādētas. Tas nozīmē, ka tu nevarēsi baudīt šīs svētības ilgstoši. Kāpēc Dieva bērnu dzīvēs bieži notiek tā, ka cilvēks saņem dziedināšanu, bet pēc kāda laika to pazaudē? Dievs vēlas iemācīt mums, kā caur pateicību mēs varam saglabāt Viņa svētības. Ja tu iemācīsies pateikties Dievam pat par maznozīmīgu brīnumu, tad Dievs ne tikai svētīs tevi, bet arī nostiprinās tevi šajās svētībās. Pastāvīga pateicība ir atslēga tam, lai tu ieietu Dieva nodrošinājumā, baudītu un saglabātu Dieva svētību pilnību! Tev ir jāattīsta sevī pateicības gars. Jēzus Vārdā, Tavas svētības netiks nolādētas! Jo tu vienmēr dosi godu un slavu Tā Kunga Vārdam! Noslēdz ar Dievu pateicības derību, un tad Viņš pacels tevi Savos augstumos. Pēdējā Habakuka grāmatas nodaļā Dievs parāda mums to, kā mums jādzīvo, lai saņemtu spēku no Viņa un staigātu „ pāri maniem augstumiem”. 
„Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu! Jo Dievs Tas Kungs ir mans spēks un darīs manas kājas vieglas kā kalnu kazai un pāri maniem augstumiem rādīs man ceļu un vadīs mani.” (Habakuka 3:17-19).
 Pacelties augstumos vai augstienēs – tas nozīmē virzīties no zemākā punkta uz augstāko. Tur, kur tu atrodies šodien, – tas, saistībā ar Dieva plānu, ir tavs zemākais punkts. Tas, ko tu līdz šai dienai esi sasniedzis savā dzīvē – Dieva acīs tas ir zemākais punkts salīdzinājumā ar to, kas tavā dzīvē var notikt. Tava tagadne – tā nav tava pēdējā pietura. Dievs tev jau ir sagatavojis „augstienes”. Vai pamanījāt, ka te netiek runāts par vienu augstieni, bet par daudzām augstienēm. Dievs tev ir sagatavojis daudzas augstienes! Un Viņš ved tevi no vienas augstienes uz citu. Dievs ved tevi no slavas slavā, no ticības ticībā. Viņš ved tevi uz lieliem panākumiem, uz lielu uzvaru, uz labāku dzīvi un lielāku svētību augstieni. Bet, saskaņā ar augšminēto Rakstu vietu, mēs saņemam šo spēku, lai paceltos šajos augstumos, – caur Dieva godināšanu, caur slavu un pateicību. Kad mēs iemācīsimies slavēt Dievu, ik mirkli pateikties Viņam, virzīties pa ceļu, kas ved uz augstienēm, tad Dievs dos mums vajadzīgo enerģiju un spēku, ar nolūku, lai mēs uzkāptu kalnā, kas ir augstāks par mums pašiem. Ja mēs pastāvīgi pateiksimies Dievam, tad mēs saņemsim ne tikai gudrību, lai varētu saglabāt šīs svētības, bet arī spēku tam, lai paceltos augstāk. Lai Dievs palīdz mums saprast ne tikai pateicības spēku un nozīmīgumu, bet arī pielietot pateicību savā ikdienas dzīvē!  Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.
  • Ejot cauri sāpēm, pārbaudījumiem vai grūtībām, iemācies visā tajā slavēt To Kungu!

    Sāpes un problēmas ir instrumenti, kurus Dievs izmanto mūsu garīgajai izaugsmei. Mēs mācamies paklausību caur ciešanām.„un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis. “ (Ebr.5: 8).Zelts tiek attīrīts ar ļoti augstas temperatūras palīdzību. Pārbaudījumi arī ir šī augstā temperatūra, kura mūs attīra. Mūsu ticībai ir jālīdzinās attīrītam zeltam.
  • Dzīves mērķa meklēšana VII

    Šodien es vēlētos noslēgt mūsu sarunu par cilvēka mērķa meklēšanu savai dzīvei un par to, kā mēs varam atrast patiesu laimi, dzīvojot zem šīs saules. Mēs redzējām, ka Sālamans, laimes un apmierinājuma meklējumos, nogāja garu un smagu ceļu. Slava Dievam, ka tas ir pierakstīts priekš mums, lai mēs spētu izvairīties no tām kļūdām, par kurām Sālamans runā Sālamana mācītāja grāmatā. Sālamans saprata, ka dzīve bez Dieva ir pilnīga ilūzija, laime bez Dieva ir mirāža. Sālamana mācītāja grāmatas noslēgumā Sālamans raksta: „ Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns. „ (Sālam. mācītājs 12:13-14).
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs III

    Dievs var mūs apskaidrot un mācīt caur ciešanām un sāpēm, tāpēc mums nevajadzētu mēģināt no tā vairīties. Dieva sods var mums radīt brūces, sāpes, sakāvi vai nelaimes mūsu dzīvē, bet Dievs dara to mīlestībā. Un tad, kad ir sasniegts Dieva soda mērķis, tad pats Dievs paņem prom visas problēmas, un Pats arī dziedē mūsu brūces.
  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.
  • Ja tu neierosināsi pārmaiņas, tad viņas tavā dzīvē nekad nesāksies

    Šodien Dievs vēlas mūs pārliecināt par to, ka pārmaiņas dzīvē nenotiek vienkārši tāpat, tās ir jāiniciē. Pārmaiņas cilvēka dzīvē sākās tikai tāpēc, ka kāds tās ir ierosinājis.«Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: «Lai top gaisma.» Un gaisma tapa». (1. Mozus 1:1—3).