Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

Lai vairojas žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es ticu, kas vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums. Vakar mēs runājām par Pāvila dzīvi, un mēs redzējām, ka Pāvils nekurnēja un nežēlojās, bet par visu pateicās Dievam. Pateicoties tam, Pāvila dzīve bija Dieva brīnumu pilna. Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību. Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst. Kad tu iemācīsies pateikties Dievam par to, kas tev ir, tad caur to tavā dzīvē sāks darboties pavairošanas likums. Tā ir ļoti vienkārša formula. Pēc tam, kad Jēzus bija pateicies Tēvam par maizi un zivīm, notika pavairošanas brīnums. Liels ļaužu pūlis tika pabarots un paēdināts, un, tai pat laikā, daudz pārtikas vēl palika pāri. Lai mēs varētu ieiet slavas pilnā nākotnē, kuru Dievs mums ir sagatavojis, Dievs māca mums pateikties Viņam tajās situācijās, kādās mēs šodien atrodamies. Jānis, ieraugot brīnumu ar pārtikas pavairošanu, bija visai pārsteigts par to, tāpēc, viņš ar pateicību piesauca šī brīnuma Avotu. 
„Tanī laikā no Tiberijas nāca citas laivas pie tās vietas, kur tie bija ēduši maizi, ko Tas Kungs bija svētījis.”(Jāņa 6:23).
 Tātad, mēs redzam, ka pateicība spēlēja ļoti svarīgu lomu Jēzus dzīvē. Pateicība bija kā neatņemama sastāvdaļa Tā Kunga Vakarēdiena laikā. * Pateicība un Tā Kunga vakarēdiens. 
„Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.”(Mateja 24:27).
 
„… ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami.” (1.Korintiešiem 11:24).
 Savas dzīves pēdējos mirkļus Jēzus pavadīja paticoties Dievam. Viņš ņēma maizi un vīnu(kausu), kurš simbolizēja Viņa Miesu un Asinis, un pateicās Dievam par iespēju atdod savu dzīvību par bojā ejošo pasauli. Neskatoties uz to, ka Jēzus gatavojās nāvei, Viņš tik un tā pateicās Dievam, jo zināja, ka tāda bija Debesu Tēva griba. Jēzus pateicās Dievam ne tikai tad, kad viss bija kārtībā, kad Viņš Pats labi jutās. Nē! Jēzus pateicās Dievam pat tad, kad Viņš atradās nāves priekšā. Jēzus zināja, ka Dieva ceļi ir taisnīgi, un Viņa griba un Viņa darbi – pilnīgi. Jēzus deva maizi mācekļiem, sakot: 
„… ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami,”.
 Viņš ņēma arī kausu un teica mācekļiem, lai tie dzer. Ko Jēzus darīja? Viņš lauza Savu Miesu un izlēja Savas Asinis par atpirkšanu daudziem. To darīt nebija viegli, bet Jēzus atrada Sevī gudrību un spēku pateikties Dievam. Bībele mudina mūs darīt visu tā, it kā tam Kungam, no sirds, ar prieku un pateicību. 
„ Kalpi, klausait visās lietās saviem laicīgajiem kungiem, ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā. Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. Kas nepareizi darījis, dabūs pelnīto atmaksu; tur neuzlūko cilvēka vaigu.” (Kolosiešiem 3:22-25).
 Daudzi no mums, saskaroties ar visniecīgāko problēmu un netaisnību, joprojām turpina kurnēt. Jēzus līdzīgās situācijās pateicās Tēvam, jo zināja, ka tā ir Tēva griba – laba, tīkama un pilnīga. Pat ja tev kaut kas nepatīk, bet, tai pat laikā, tu saproti, ka tā ir Dieva griba, – sāc pateikties Dievam. Piemēram, tu zini, ka tā ir Dieva griba, lai tu strādātu, bet šobrīd tev tavs darbs ne visai patīk. Tādā gadījumā pateicies Dievam par Dieva gribu, un Dievs tavā dzīvē darīs brīnumu! Dieva griba ir tajā, lai mēs kalpotu viens otram, tāpēc, pateicies Dievam par katru iespēju kalpot cilvēkiem, pat ja tev tas rada neērtības. Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums. Seko Jēzus piemēram, un tu ieraudzīsi Viņa brīnumus ne tikai savā dzīvē, tu redzēsi vēl vairāk brīnumu. Tas ir tieši tas, ko Jēzus domāja, sakot: 
„ Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.”(Jāņa 14:12).
 Lai Dievs dod tev sapratni par to visu! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu.Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.
  • Esi labs piemērs saviem bērniem, jaunākajiem brāļiem un māsām!

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir tik svarīgs Dieva aicinājums un uzdevums vecākiem – pareizi veidot savu dzīvi un rādīt piemēru ar savu dzīvi. Griežoties pēc palīdzības pie Jēzus sev grūtajā brīdī, šī Kānaāniete pat nedomāja, ka veido savas meitas priekšstatu par to, kā jārīkojas grūtās dzīves situācijās. Mūsu bērniem ir nepieciešams, lai mēs ne tikai sakām viņiem, kā pareizi jādzīvo, bet parādām to ar personīgo piemēru.
  • Savu grēku atzīšana Dieva priekšā

    Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
  • Nepadodies!

    Dieva vārds tev šodien: nepadodies! Lai Dievs tevi svētī tavā ceļā. Nepadodies, jo ir ceļi tavu mērķu sasniegšanai. Ja tu gāji pa vienu ceļu, bet tev neizdodas, mēģini atrast citu ceļu. Kaut kas neizdodas ejot pa otro ceļu, – meklē un ej pa trešo.Tev noteikti izdosies sasniegt savu mērķi, ja tu nepadosies savā ceļā.
  • Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma

    Kā sāls mēs novēršam jebkādu pagrimumu mūsu sabiedrībā caur to, ka mēs palīdzam cilvēkiem slāpt vai alkt pēc Dieva un Dieva vārda. Pēc tam, kad cilvēks ir ēdis ko sāļu, viņam rodas vēlēšanās vai alkas dzert(slāpes). Tieši tāpat tas notiek arī ar mums, ja mēs kā Dieva vēstneši pildīsim savu lomu kā zemes sāls, tad cilvēki arvien vairāk un vairāk jutīs slāpes vai alks pēc Dieva un Dieva vārda.