Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

Lai vairojas žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es ticu, kas vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums. Vakar mēs runājām par Pāvila dzīvi, un mēs redzējām, ka Pāvils nekurnēja un nežēlojās, bet par visu pateicās Dievam. Pateicoties tam, Pāvila dzīve bija Dieva brīnumu pilna. Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību. Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst. Kad tu iemācīsies pateikties Dievam par to, kas tev ir, tad caur to tavā dzīvē sāks darboties pavairošanas likums. Tā ir ļoti vienkārša formula. Pēc tam, kad Jēzus bija pateicies Tēvam par maizi un zivīm, notika pavairošanas brīnums. Liels ļaužu pūlis tika pabarots un paēdināts, un, tai pat laikā, daudz pārtikas vēl palika pāri. Lai mēs varētu ieiet slavas pilnā nākotnē, kuru Dievs mums ir sagatavojis, Dievs māca mums pateikties Viņam tajās situācijās, kādās mēs šodien atrodamies. Jānis, ieraugot brīnumu ar pārtikas pavairošanu, bija visai pārsteigts par to, tāpēc, viņš ar pateicību piesauca šī brīnuma Avotu. 
„Tanī laikā no Tiberijas nāca citas laivas pie tās vietas, kur tie bija ēduši maizi, ko Tas Kungs bija svētījis.”(Jāņa 6:23).
 Tātad, mēs redzam, ka pateicība spēlēja ļoti svarīgu lomu Jēzus dzīvē. Pateicība bija kā neatņemama sastāvdaļa Tā Kunga Vakarēdiena laikā. * Pateicība un Tā Kunga vakarēdiens. 
„Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.”(Mateja 24:27).
 
„… ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami.” (1.Korintiešiem 11:24).
 Savas dzīves pēdējos mirkļus Jēzus pavadīja paticoties Dievam. Viņš ņēma maizi un vīnu(kausu), kurš simbolizēja Viņa Miesu un Asinis, un pateicās Dievam par iespēju atdod savu dzīvību par bojā ejošo pasauli. Neskatoties uz to, ka Jēzus gatavojās nāvei, Viņš tik un tā pateicās Dievam, jo zināja, ka tāda bija Debesu Tēva griba. Jēzus pateicās Dievam ne tikai tad, kad viss bija kārtībā, kad Viņš Pats labi jutās. Nē! Jēzus pateicās Dievam pat tad, kad Viņš atradās nāves priekšā. Jēzus zināja, ka Dieva ceļi ir taisnīgi, un Viņa griba un Viņa darbi – pilnīgi. Jēzus deva maizi mācekļiem, sakot: 
„… ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami,”.
 Viņš ņēma arī kausu un teica mācekļiem, lai tie dzer. Ko Jēzus darīja? Viņš lauza Savu Miesu un izlēja Savas Asinis par atpirkšanu daudziem. To darīt nebija viegli, bet Jēzus atrada Sevī gudrību un spēku pateikties Dievam. Bībele mudina mūs darīt visu tā, it kā tam Kungam, no sirds, ar prieku un pateicību. 
„ Kalpi, klausait visās lietās saviem laicīgajiem kungiem, ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā. Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. Kas nepareizi darījis, dabūs pelnīto atmaksu; tur neuzlūko cilvēka vaigu.” (Kolosiešiem 3:22-25).
 Daudzi no mums, saskaroties ar visniecīgāko problēmu un netaisnību, joprojām turpina kurnēt. Jēzus līdzīgās situācijās pateicās Tēvam, jo zināja, ka tā ir Tēva griba – laba, tīkama un pilnīga. Pat ja tev kaut kas nepatīk, bet, tai pat laikā, tu saproti, ka tā ir Dieva griba, – sāc pateikties Dievam. Piemēram, tu zini, ka tā ir Dieva griba, lai tu strādātu, bet šobrīd tev tavs darbs ne visai patīk. Tādā gadījumā pateicies Dievam par Dieva gribu, un Dievs tavā dzīvē darīs brīnumu! Dieva griba ir tajā, lai mēs kalpotu viens otram, tāpēc, pateicies Dievam par katru iespēju kalpot cilvēkiem, pat ja tev tas rada neērtības. Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums. Seko Jēzus piemēram, un tu ieraudzīsi Viņa brīnumus ne tikai savā dzīvē, tu redzēsi vēl vairāk brīnumu. Tas ir tieši tas, ko Jēzus domāja, sakot: 
„ Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.”(Jāņa 14:12).
 Lai Dievs dod tev sapratni par to visu! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana III

    Lūgšana – tā ir tuvināšanās Dievam.Aplūkosim Jēkaba 4:8 „Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums…..”Lūgšana – tā ir apzināta tuvināšanās Dievam. Lūgt – tas nozīmē apzināti sevi tuvināt Dievam.Kurš no jums vēlas tuvināties Dievam? Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir viņam tuvāk? Dievs nevar būt tuvāk, kā Viņš jau ir. Bet tu vari tuvināties Dievam. Dievs ir tuvu mums, Viņš saka: „Es esmu te!” Bet tu jautā: „Dievs, kur tu esi?”. Atcerieties, tad kad Ēlija aizbēga, viņš sauca: „Dievs, kur Tu esi?”. Bet Dievs bija ar viņu. Dievs ir it visur! Un mēs varam tuvināties Dievam caur lūgšanu.
  • Dieva klātbūtne IV

    Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.
  • Līdzcietības spēks

    Ja mēs palūkosimies uz Jēzus dzīvi kā uz Dieva līdzību, – un tieši Jēzus mums parādīja(atklāja) Dievu, – tad mēs ieraudzīsim, ka Jēzus bija līdzcietības pret cilvēkiem vadīts. Ja arī mēs būsim līdzcietības vadīti, tad mēs nekad nepaliksim bez darba, un, pats galvenais, nebūsim neauglīgi.Mūsu pasaule ir problēmu pilna, un Dievs mūs aicina tieši uz to, lai mēs risinātu šīs problēmas. Mēs esam Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Mēs esam Jēzus Kristus Miesa šeit uz zemes, tālab, visu, ko Dievs dara uz zemes, Viņš dara tikai caur mums.
  • Lai problēmas jūs nekad neaptur!

    Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem.Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē

    Iesākumā aplūkosim Pāvila dzīvi. Kas ir Pāvils? Pāvils ir liels apustulis, kurš ir uzrakstījis 2/3 Jaunās Derības. Viņam bija tādas atklāsmes, kādas nebija nevienam citam. Pāvilam bija daudz vairāk Dieva atziņas, kā visiem pārējiem apustuļiem.„un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības”. (2 Pēt.3:15).