Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

Lai vairojas žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es ticu, kas vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums. Vakar mēs runājām par Pāvila dzīvi, un mēs redzējām, ka Pāvils nekurnēja un nežēlojās, bet par visu pateicās Dievam. Pateicoties tam, Pāvila dzīve bija Dieva brīnumu pilna. Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību. Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst. Kad tu iemācīsies pateikties Dievam par to, kas tev ir, tad caur to tavā dzīvē sāks darboties pavairošanas likums. Tā ir ļoti vienkārša formula. Pēc tam, kad Jēzus bija pateicies Tēvam par maizi un zivīm, notika pavairošanas brīnums. Liels ļaužu pūlis tika pabarots un paēdināts, un, tai pat laikā, daudz pārtikas vēl palika pāri. Lai mēs varētu ieiet slavas pilnā nākotnē, kuru Dievs mums ir sagatavojis, Dievs māca mums pateikties Viņam tajās situācijās, kādās mēs šodien atrodamies. Jānis, ieraugot brīnumu ar pārtikas pavairošanu, bija visai pārsteigts par to, tāpēc, viņš ar pateicību piesauca šī brīnuma Avotu. 
„Tanī laikā no Tiberijas nāca citas laivas pie tās vietas, kur tie bija ēduši maizi, ko Tas Kungs bija svētījis.”(Jāņa 6:23).
 Tātad, mēs redzam, ka pateicība spēlēja ļoti svarīgu lomu Jēzus dzīvē. Pateicība bija kā neatņemama sastāvdaļa Tā Kunga Vakarēdiena laikā. * Pateicība un Tā Kunga vakarēdiens. 
„Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.”(Mateja 24:27).
 
„… ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami.” (1.Korintiešiem 11:24).
 Savas dzīves pēdējos mirkļus Jēzus pavadīja paticoties Dievam. Viņš ņēma maizi un vīnu(kausu), kurš simbolizēja Viņa Miesu un Asinis, un pateicās Dievam par iespēju atdod savu dzīvību par bojā ejošo pasauli. Neskatoties uz to, ka Jēzus gatavojās nāvei, Viņš tik un tā pateicās Dievam, jo zināja, ka tāda bija Debesu Tēva griba. Jēzus pateicās Dievam ne tikai tad, kad viss bija kārtībā, kad Viņš Pats labi jutās. Nē! Jēzus pateicās Dievam pat tad, kad Viņš atradās nāves priekšā. Jēzus zināja, ka Dieva ceļi ir taisnīgi, un Viņa griba un Viņa darbi – pilnīgi. Jēzus deva maizi mācekļiem, sakot: 
„… ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami,”.
 Viņš ņēma arī kausu un teica mācekļiem, lai tie dzer. Ko Jēzus darīja? Viņš lauza Savu Miesu un izlēja Savas Asinis par atpirkšanu daudziem. To darīt nebija viegli, bet Jēzus atrada Sevī gudrību un spēku pateikties Dievam. Bībele mudina mūs darīt visu tā, it kā tam Kungam, no sirds, ar prieku un pateicību. 
„ Kalpi, klausait visās lietās saviem laicīgajiem kungiem, ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā. Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. Kas nepareizi darījis, dabūs pelnīto atmaksu; tur neuzlūko cilvēka vaigu.” (Kolosiešiem 3:22-25).
 Daudzi no mums, saskaroties ar visniecīgāko problēmu un netaisnību, joprojām turpina kurnēt. Jēzus līdzīgās situācijās pateicās Tēvam, jo zināja, ka tā ir Tēva griba – laba, tīkama un pilnīga. Pat ja tev kaut kas nepatīk, bet, tai pat laikā, tu saproti, ka tā ir Dieva griba, – sāc pateikties Dievam. Piemēram, tu zini, ka tā ir Dieva griba, lai tu strādātu, bet šobrīd tev tavs darbs ne visai patīk. Tādā gadījumā pateicies Dievam par Dieva gribu, un Dievs tavā dzīvē darīs brīnumu! Dieva griba ir tajā, lai mēs kalpotu viens otram, tāpēc, pateicies Dievam par katru iespēju kalpot cilvēkiem, pat ja tev tas rada neērtības. Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums. Seko Jēzus piemēram, un tu ieraudzīsi Viņa brīnumus ne tikai savā dzīvē, tu redzēsi vēl vairāk brīnumu. Tas ir tieši tas, ko Jēzus domāja, sakot: 
„ Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.”(Jāņa 14:12).
 Lai Dievs dod tev sapratni par to visu! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atmetiet savu iepriekšējo dzīves veidu II

    Kristīgā dzīve no paša sākuma līdz pat beigām – tas ir aicinājums uz to, lai mēs mainītu savu dzīves veidu.Līdzko jūs atnācāt pie Jēzus, jūs kļuvāt par jaunu cilvēku(radījumu), un tālab, jūs nevarat turpināt dzīvot kā agrāk. Jūsos jau ir sākušās pārmaiņas! Caur jūsu grēku nožēlu tika likti pamati pārmaiņām jūsu dzīvē un tāpēc, jums jāseko šim kursam līdz pat savas dzīves beigām.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! II

    „Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Pētot draudzes vēsturi, mēs redzam, ka visi Dieva ģenerāļi nesāka uzreiz ar lielu kalpošanu. Šie cilvēki sāka izmantot to, kas tiem bija, un sāka darīt to, ko tie prata. Rezultātā, viņu dāvana vai spējas atrada viņiem vietu Jēzus Miesā un aizveda viņus pie lielas kalpošanas.Piemēram, doktors T.L.Osborns ieraudzīja vajadzību cilvēku glābšanā, un tāpēc, viņš sāka piepildīt šo vajadzību tādā veidā, kā viņš to saprata un spēja: viņš sāka drukāt traktātus uz savas rakstāmmašīnas un iznēsāt tos no mājas uz māju, atstājot šos traktātus pasta kastītēs. Tolaik viņš pat nespēja iedomāties, ka tas novedīs līdz grandiozas starptautiskas evaņģelizācijas kalpošanai, kāda viņam ir šodien.
  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).
  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? III

    „…Tu(Dievs) esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus.”(Psalms 138:2).Mēs esam Dieva bērni, radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ja mūsu Dievs atbild par to, ko Viņš ir teicis, tieši to pašu Viņš gaida arī no mums. Bez tam, Dievs nedomā, ka mums pašiem būs ar to visu jātiek galā, – mums ir dots Palīgs, Skolotājs, Mierinātājs, Advokāts – Svētais Gars, Kurš vienmēr ir kopā ar mums.
  • Līdz ko Svētais Gars tevi atmasko, izsūdzi un nožēlo savus grēkus

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22).Šeit mēs redzam ļoti svarīgu Jēzus paziņojumu. Saskaņā ar šo rakstu vietu, viss, kas apslēpts, noteikti nāks gaismā. Ja mēs to pieņemsim, kā patiesību, tad mūsu dzīve Dieva un cilvēku priekšā būs caurskatāma. Katra mūsu nepareizā vai Dieva principiem neatbilstošā rīcība, agri vai vēlu nāks gaismā, un visas mūsu apslēptās lietas agri vai vēlu taps zināmas, visi mūsu neizsūdzētie, nenožēlotie un slepenie grēki agri vai vēlu taps zināmi visiem.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

    Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām.Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi.