Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

Lai vairojas žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es ticu, kas vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums. Vakar mēs runājām par Pāvila dzīvi, un mēs redzējām, ka Pāvils nekurnēja un nežēlojās, bet par visu pateicās Dievam. Pateicoties tam, Pāvila dzīve bija Dieva brīnumu pilna. Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību. Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst. Kad tu iemācīsies pateikties Dievam par to, kas tev ir, tad caur to tavā dzīvē sāks darboties pavairošanas likums. Tā ir ļoti vienkārša formula. Pēc tam, kad Jēzus bija pateicies Tēvam par maizi un zivīm, notika pavairošanas brīnums. Liels ļaužu pūlis tika pabarots un paēdināts, un, tai pat laikā, daudz pārtikas vēl palika pāri. Lai mēs varētu ieiet slavas pilnā nākotnē, kuru Dievs mums ir sagatavojis, Dievs māca mums pateikties Viņam tajās situācijās, kādās mēs šodien atrodamies. Jānis, ieraugot brīnumu ar pārtikas pavairošanu, bija visai pārsteigts par to, tāpēc, viņš ar pateicību piesauca šī brīnuma Avotu. 
„Tanī laikā no Tiberijas nāca citas laivas pie tās vietas, kur tie bija ēduši maizi, ko Tas Kungs bija svētījis.”(Jāņa 6:23).
 Tātad, mēs redzam, ka pateicība spēlēja ļoti svarīgu lomu Jēzus dzīvē. Pateicība bija kā neatņemama sastāvdaļa Tā Kunga Vakarēdiena laikā. * Pateicība un Tā Kunga vakarēdiens. 
„Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.”(Mateja 24:27).
 
„… ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami.” (1.Korintiešiem 11:24).
 Savas dzīves pēdējos mirkļus Jēzus pavadīja paticoties Dievam. Viņš ņēma maizi un vīnu(kausu), kurš simbolizēja Viņa Miesu un Asinis, un pateicās Dievam par iespēju atdod savu dzīvību par bojā ejošo pasauli. Neskatoties uz to, ka Jēzus gatavojās nāvei, Viņš tik un tā pateicās Dievam, jo zināja, ka tāda bija Debesu Tēva griba. Jēzus pateicās Dievam ne tikai tad, kad viss bija kārtībā, kad Viņš Pats labi jutās. Nē! Jēzus pateicās Dievam pat tad, kad Viņš atradās nāves priekšā. Jēzus zināja, ka Dieva ceļi ir taisnīgi, un Viņa griba un Viņa darbi – pilnīgi. Jēzus deva maizi mācekļiem, sakot: 
„… ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami,”.
 Viņš ņēma arī kausu un teica mācekļiem, lai tie dzer. Ko Jēzus darīja? Viņš lauza Savu Miesu un izlēja Savas Asinis par atpirkšanu daudziem. To darīt nebija viegli, bet Jēzus atrada Sevī gudrību un spēku pateikties Dievam. Bībele mudina mūs darīt visu tā, it kā tam Kungam, no sirds, ar prieku un pateicību. 
„ Kalpi, klausait visās lietās saviem laicīgajiem kungiem, ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā. Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. Kas nepareizi darījis, dabūs pelnīto atmaksu; tur neuzlūko cilvēka vaigu.” (Kolosiešiem 3:22-25).
 Daudzi no mums, saskaroties ar visniecīgāko problēmu un netaisnību, joprojām turpina kurnēt. Jēzus līdzīgās situācijās pateicās Tēvam, jo zināja, ka tā ir Tēva griba – laba, tīkama un pilnīga. Pat ja tev kaut kas nepatīk, bet, tai pat laikā, tu saproti, ka tā ir Dieva griba, – sāc pateikties Dievam. Piemēram, tu zini, ka tā ir Dieva griba, lai tu strādātu, bet šobrīd tev tavs darbs ne visai patīk. Tādā gadījumā pateicies Dievam par Dieva gribu, un Dievs tavā dzīvē darīs brīnumu! Dieva griba ir tajā, lai mēs kalpotu viens otram, tāpēc, pateicies Dievam par katru iespēju kalpot cilvēkiem, pat ja tev tas rada neērtības. Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums. Seko Jēzus piemēram, un tu ieraudzīsi Viņa brīnumus ne tikai savā dzīvē, tu redzēsi vēl vairāk brīnumu. Tas ir tieši tas, ko Jēzus domāja, sakot: 
„ Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.”(Jāņa 14:12).
 Lai Dievs dod tev sapratni par to visu! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.
  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).
  • Vai tev ir godības cerība – paļāvība un ilgas pēc Dieva slavas?

    Vai tu tici, ka, tavā dzīvē, Dievs var un grib parādīt Savu slavu visu to bēdu, nekārtību, ciešanu, sāpju, trūkumu un slimību vidū, kas ieskauj tavu dzīvi? Vai tu gaidi Dieva slavu savā dzīvē? Vai tev ir godības cerība – paļāvība un ilgas pēc Dieva slavas? Ja jā, tad nekas nespēs izsist tevi no līdzsvara, un tavs miers būs, kā upe, šajās pēdējās dienās. Tu varēsi kļūt citiem par cerības, iedvesmojuma un mierinājuma avotu.Atceries! Lai cik briesmīgi arī nekļūtu šai pasaulē, tu vari gaidīt Dieva slavu savā dzīvē, jo tev ir pestīšanas cerības bruņu cepure, un tu zini, ka Kristus tevī – tā ir godības (slavas) cerība!
  • Lūgšanai ir jābūt prioritātei Nr.1 mūsu dzīvē

    Mēs runājām par to, ka lūgšanā svarīgi ir nevis tas, ko tu saki Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas sacīt tev, un ko Viņš vēlas darīt tavā dzīvē. Tāpēc, tev ne tikai pašam jāsaka Dievam par to, kas ir tavā sirdī, bet jādod Dievam Vārds un iespēja izdarīt to, kas, attiecībā uz tavu dzīvi, ir Viņa sirdī un Viņa plānos. Ja tu vēlies sadzirdēt Dievu, tu nedrīksti steigties. Efektīvai lūgšanai nav nekā kopēja ar steigu.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? III

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties tiem talantiem un dāvanām, kas cilvēkam dotas. Bailes laupa cilvēkam ticību Dievam. Viltīga sirds dara cilvēku par egoistu, bet viņa motīvus – netīrus. Tādam cilvēkam ir sveša atbildības sajūta par savu rīcību un vārdiem. Viņš dzīvo pēc principa: „ Es nevienam neko neesmu parādā, bet man ir parādā – visi.”
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu

    Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu.”Dieva vārds saka: „Dāvanas(talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Ja tu neapraksi savu dāvanu (talantu vai spējas), tā atradīs tev vietu un piešķirs plašumu.Ļoti bieži ticīgie jautā: „Kāda ir mana vieta Kristus Miesā? Uz ko es esmu aicināts?”Dari to, ko tu zini. Šis vienkāršais princips dod atbildi uz šiem jautājumiem.