Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki! II

Es priecājos no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs turpinām runāt par to, ka ikviens Dievu mīlošs cilvēks, ir uzupurēties spējīgs cilvēks.Vakar mēs runājām par Ābrahāmu, kurš mīlēja Dievu ne tikai vārdos, bet arī darbos. Kā savas pateicības zīmi Ābrahāms cēla altārus un pienesa upurus Dievam.Aplūkosim vēl vienu gadījumu, kad Ābrahāms uzcēla altāri Tam Kungam:
„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.” Un Ābrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam.”(1.Mozus 13:14-18).
 Mēs redzam, ka altāra celtniecība bija pareizā Ābrahāma reakcija uz Dieva labvēlību.Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, tad par dabīgu lietu mums kļūs upurēt vai celt altāri Dievam.Zini, ka tad, kad runa ir par uzupurēšanos, Dievs nekad, nekad nelūgs tev to, kā tev nav! Viņa mīlestība to nepieprasa, Dieva mīlestība – nav vardarbīga. Ja tu pa īstam mīli cilvēku, tu nekad nelūgsi viņam to, kā viņam nav.Aizmirsti par to, kā tev nav, un koncentrējies uz to, kas tev ir. Esi pārliecināts, ka tev pieder daudz!Kā draudze mēs varam kļūt vēl lietderīgāki un ietekmīgāki par to, kādi esam šodien. Mēs varam darīt vairāk, dot vairāk, mums var piederēt vairāk. . Ir vajadzīgi cilvēki, pielūdzēji, kuri mīlēs Dievu, kuriem, lai celtu Dieva Valstību, nebūs žēl ziedot Dievam savas spējas, gudrību, pieredzi, laiku, savas finanses. Pielūdzējus ir ļoti viegli virzīt. Pielūgsme nav vienkārši dziesmu dziedāšana. Pielūgsme kaut ko maksā! Un tie, kuri maksā šo cenu, ir patiesie Dieva pielūdzēji.Nemāni sevi, ja tu nopietni vēlies sekot Dievam, tad uzcel savu altāri un atnes uz tā visus savus iemīļotos grēkus: lepnību, patmīlību, ambīcijas, miesas kārību, acu kārību. Atnes uz tā tavu laiku, tavas dāvanas, spējas, zināšanas, talantus, pieredzi utt. Tādā veidā, tu varēsi kļūt par ietekmīgu instrumentu Dieva rokā Dieva Valstības paplašināšanai un Viņa labās smaržas izplatīšanai. Un saproti, ja tu esi spējīgs upurēt Dievam, tad balva no Dieva būs krietni lielāka par to, ko tu vari dot Dievam.Vai tu mīli To Kungu vairāk par visu savā dzīvē? Sāc to pierādīt ar savu dzīvesveidu un savu uzupurēšanos!Lai Dievs jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

    Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…”Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība.
  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.
  • Kad mēs darām savu daļu, tad Dievs noteikti piepildīs Savu daļu

    Dievs nav mainījies! Viņš ir Tas pats vakar, šodien un mūžīgi mūžos! Dievs vēlas piepildīt ar brīnumiem un zīmēm arī tavu dzīvi! Bet, ir tava daļa, ir zināmi noteikumi, kuri tev jāpilda un jāveic, un tad Dievs pagodināsies tavā dzīvē un paaugstinās tevi. Un šai lietā tev palīdzēs disciplinētība un fokusēšanās uz Dieva mērķi tavai dzīvei!
  • Nepareiza motivācija

    Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:
  • Kādas gan privilēģijas vai priekšrocības ir cilvēkam, kurš dzird Dieva balsi?

    Kā likums, mēs neiedalam laiku kādām lietām, kamēr mēs neieraugam lielu nepieciešamību pēc tām. Tad kad mēs ieraudzīsim to, ko mēs zaudējam bez Dieva balss izpratnes un dzirdēšanas, tad mūsos ir jāpamostas degsmei un stimulam darīt visu kas no mums ir atkarīgs, lai iedalītu tam īpašu uzmanību un laiku. Saprotiet, ka sātans ir zaglis un ja viņam tiks dota vismazākā iespēja, tad viņš atņems mums visas privilēģijas un iespējas Dievā.