Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas pār mums ik rītu! Bībele saka, ka pēc tam, kad Jēzus izpildīja šķīstīšanu no mūsu grēkiem, Viņš ir sēdies pie Tēva labās rokas. Viņš ir sēdies tālab, lai visi tie cilvēki, kurus Viņš atpestījis varētu piecelties un pabeigt to darbu, kuru Viņš iesāka uz zemes, un konkrēti – parādīt cilvēkiem Dievu. 
„ Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā; ar to Viņš kļuvis tik daudz varenāks par eņģeļiem, cik daudz pārāku par tiem Viņš mantojis Vārdu.” (Ebrejiem 1:1-4).
 Jēzus parādīja mums Dievu, un tad šķīstīja mūs ar Savām Asinīm. Tagad – Jēzus sēd pie Tēva labās rokas, tālab mēs ar jums nevaram sēdēt. Mums ir jāceļas un jāiet izplatīt Dieva atziņu pa visu pasauli. Lai dzīvotu kā Jēzus, un darītu Viņa darbus, mums ir jāiedziļinās Tēvā vai jāpavada laiks Viņa klātbūtnē. Mēs parādām Jēzu gadījumos, kad caur mums plūst Viņa dzīvība. Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā, – un tad tas, ko es nēsāju sevī, top acīmredzams citiem cilvēkiem. 
„ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).
 Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu. Arī mums ir jāpavada laiks ar Jēzu. Un, pirmkārt, mums tas jādara tālab, lai Viņš caur mums varētu parādīt Sevi, un ne tikai tālab, lai Viņš aizsargātu, dziedinātu un palīdzētu mums. Šodien ir laiks, lai aizdomātos par to, kādi augļi ir mūsu sadraudzībai ar Dievu. Vai apkārtējie cilvēki pamana augļus mūsu sadraudzībai ar Dievu? 
„Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiohijā vispirms mācekļus sauca par kristiešiem.”(Ap. darbi 11:26).
 Pēc tam, kad mācekļi veselu gadu bija mācījušies Dieva vārdu, viņus sāka saukt par kristiešiem. Viņos kļuva pamanāms Kristus dzīvesveids. Kristietis – tas nozīmē „Kristus sekotājs” vai „mazais Kristus”. Kādi reāli augļi ir tavai nākšanai uz draudzi un Bībeles lasīšanai? 
„Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa un Viņš tos izsūtītu sludināt, un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt.”(Marka 3:14-15).
 Jēzus gribēja, lai ne tikai Viņš parādītu vai atklātu Dievu, bet arī Viņa mācekļi to darītu, un tad arī visi pārējie ticīgie. 
  • Dievs aicina mūs pie Sevis caur grēku nožēlu.
 
  • Dievs vēlas, lai mēs būtu ar Viņu. Tas dos mums iespēju ieraudzīt Dievu un saprast Viņa ceļus, Viņa lēmumus, Viņa reakciju, Viņa dabu.
 
  • Dievs dod mums varu, lai mēs ietu sludināt, dziedinātu slimos un izdzītu ļaunos garus. Spēku un varu, kas mums nepieciešama, lai parādītu Dievu, mēs smeļamies ikreiz, kad pavadām laiku ar Viņu.
 
„Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.”(2.Korintiešiem 3:18).
 Netērēsim mums dāvāto laiku veltīgi, bet ikvienā vietā parādīsim Dievu! Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt! Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās! II

    Ja tu vēlies redzēt un piedzīvot brīnumu no Dieva savā dzīvē, tad tev jāaizmirst par to, patīk vai nē citiem cilvēkiem tas, kā tu lūdz. Šajā periodā tevi jāuztrauc tikai vienam, – patiesajam tavas sirds stāvoklim lūgšanu laikā uz Dievu un milzīgai vēlmei piedzīvot Viņa iejaukšanos. Turpini paļauties un saukt uz Dievu pat tad, kad visi citi jau ir paguruši un pārstājuši ticēt tam, ka tava situācija var mainīties. Dievam patīk uzticami un pastāvīgi cilvēki. Dievam priekš tādiem cilvēkiem vienmēr ir balva.
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.
  • Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

    Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā, mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad, problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”
  • Ko sevī ietver pielūgsme

    1. Pielūgsme ietver atzīt to, kas ir Dievs.Tas ir tas ar ko lūgšana atšķiras no pielūgsmes. Lūgšanā mēs lūdzam: „Kungs, dod man…. Kungs, svētī mani….” Pielūgsmē savukārt visa centrā ir Dievs. Pielūgsmē mēs atzīstam to, kas ir Dievs, mēs paužam savu pateicību un godinam Viņu, mēs atzīstam Dieva varenību un paaugstinam Viņu augstāk par visu un visiem. Tieši tas ir patiesas pielūgsmes pamatā.
  • Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22.23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.