Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas pār mums ik rītu! Bībele saka, ka pēc tam, kad Jēzus izpildīja šķīstīšanu no mūsu grēkiem, Viņš ir sēdies pie Tēva labās rokas. Viņš ir sēdies tālab, lai visi tie cilvēki, kurus Viņš atpestījis varētu piecelties un pabeigt to darbu, kuru Viņš iesāka uz zemes, un konkrēti – parādīt cilvēkiem Dievu. 
„ Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā; ar to Viņš kļuvis tik daudz varenāks par eņģeļiem, cik daudz pārāku par tiem Viņš mantojis Vārdu.” (Ebrejiem 1:1-4).
 Jēzus parādīja mums Dievu, un tad šķīstīja mūs ar Savām Asinīm. Tagad – Jēzus sēd pie Tēva labās rokas, tālab mēs ar jums nevaram sēdēt. Mums ir jāceļas un jāiet izplatīt Dieva atziņu pa visu pasauli. Lai dzīvotu kā Jēzus, un darītu Viņa darbus, mums ir jāiedziļinās Tēvā vai jāpavada laiks Viņa klātbūtnē. Mēs parādām Jēzu gadījumos, kad caur mums plūst Viņa dzīvība. Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā, – un tad tas, ko es nēsāju sevī, top acīmredzams citiem cilvēkiem. 
„ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).
 Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu. Arī mums ir jāpavada laiks ar Jēzu. Un, pirmkārt, mums tas jādara tālab, lai Viņš caur mums varētu parādīt Sevi, un ne tikai tālab, lai Viņš aizsargātu, dziedinātu un palīdzētu mums. Šodien ir laiks, lai aizdomātos par to, kādi augļi ir mūsu sadraudzībai ar Dievu. Vai apkārtējie cilvēki pamana augļus mūsu sadraudzībai ar Dievu? 
„Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiohijā vispirms mācekļus sauca par kristiešiem.”(Ap. darbi 11:26).
 Pēc tam, kad mācekļi veselu gadu bija mācījušies Dieva vārdu, viņus sāka saukt par kristiešiem. Viņos kļuva pamanāms Kristus dzīvesveids. Kristietis – tas nozīmē „Kristus sekotājs” vai „mazais Kristus”. Kādi reāli augļi ir tavai nākšanai uz draudzi un Bībeles lasīšanai? 
„Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa un Viņš tos izsūtītu sludināt, un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt.”(Marka 3:14-15).
 Jēzus gribēja, lai ne tikai Viņš parādītu vai atklātu Dievu, bet arī Viņa mācekļi to darītu, un tad arī visi pārējie ticīgie. 
  • Dievs aicina mūs pie Sevis caur grēku nožēlu.
 
  • Dievs vēlas, lai mēs būtu ar Viņu. Tas dos mums iespēju ieraudzīt Dievu un saprast Viņa ceļus, Viņa lēmumus, Viņa reakciju, Viņa dabu.
 
  • Dievs dod mums varu, lai mēs ietu sludināt, dziedinātu slimos un izdzītu ļaunos garus. Spēku un varu, kas mums nepieciešama, lai parādītu Dievu, mēs smeļamies ikreiz, kad pavadām laiku ar Viņu.
 
„Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.”(2.Korintiešiem 3:18).
 Netērēsim mums dāvāto laiku veltīgi, bet ikvienā vietā parādīsim Dievu! Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt! Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt

    „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, ……”(Efeziešiem 2:10).Dievs jūs radījis un izglābis konkrētam mērķim.Mēs esam radīti un izglābti tam, lai kalpotu Dieva gribai uz zemes.Dzīve bez mērķa – tas ir tas pats, kas kustība bez virziena. Līdzko mēs paši priekš sevis noskaidrojam, kas mēs esam Dievā, un ko Dievs mūsu labā ir izdarījis, – mums uzreiz ir vieglāk saprast to, kālab mēs šeit atrodamies.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

    Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām.Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi.
  • Kā sagatavot ceļu Tam Kungam III

    Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu tad, kad kalpojam Viņam un piepildām Viņa aicinājumu savā dzīvē. Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir jāizmanto visi iespējamie veidi tam, lai sludinātu VALSTĪBAS Evaņģēliju visā pasaulē, un tad Tas Kungs atnāks slavā un pilnībā.Aplūkosim vēl vienu Rakstu vietu, kurā ir atspoguļots vēl viens princips Tā Kunga ceļa sagatavošanai.
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? III

    „Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga Vārdu.”(2.Timot. 2:19).Praktiskā taisnība – tas ir pamatīgs, nopietns pamats lai baudītu Dieva labvēlību. Ja tev patīk grēks, ja grēks ir tavs dzīvesveids, tu šķir, atdali sevi no labvēlības un visa tā, ko labvēlība atnes cilvēka dzīvē.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana

    Lūgšana – tā ir ļoti svarīga un nepieciešama mūsu garīgās dzīvības sastāvdaļa, tāpat, kā elpošana ir svarīga mūsu fiziskajai dzīvībai. Citiem vārdiem sakot, lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa. Tas, kurš neelpo, ir miris. Tieši tādā pat veidā, lūgšana – tas ir tas, kas dod mums dzīvību garīgā plānā. Tātad, bez lūgšanas mēs garīgi esam miruši. Šī gada laikā mēs daudz esam runājuši par kalpošanu Dievam, un arī tas ir ļoti svarīgi.Vajag kalpot Dievam! Vajag kalpot cilvēkiem! Bet bez efektīvas lūgšanas mēs nekad nespēsim būt efektīvi kalpošanā Dievam un cilvēkiem. Atcerieties to!