Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas pār mums ik rītu! Bībele saka, ka pēc tam, kad Jēzus izpildīja šķīstīšanu no mūsu grēkiem, Viņš ir sēdies pie Tēva labās rokas. Viņš ir sēdies tālab, lai visi tie cilvēki, kurus Viņš atpestījis varētu piecelties un pabeigt to darbu, kuru Viņš iesāka uz zemes, un konkrēti – parādīt cilvēkiem Dievu. 
„ Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā; ar to Viņš kļuvis tik daudz varenāks par eņģeļiem, cik daudz pārāku par tiem Viņš mantojis Vārdu.” (Ebrejiem 1:1-4).
 Jēzus parādīja mums Dievu, un tad šķīstīja mūs ar Savām Asinīm. Tagad – Jēzus sēd pie Tēva labās rokas, tālab mēs ar jums nevaram sēdēt. Mums ir jāceļas un jāiet izplatīt Dieva atziņu pa visu pasauli. Lai dzīvotu kā Jēzus, un darītu Viņa darbus, mums ir jāiedziļinās Tēvā vai jāpavada laiks Viņa klātbūtnē. Mēs parādām Jēzu gadījumos, kad caur mums plūst Viņa dzīvība. Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā, – un tad tas, ko es nēsāju sevī, top acīmredzams citiem cilvēkiem. 
„ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).
 Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu. Arī mums ir jāpavada laiks ar Jēzu. Un, pirmkārt, mums tas jādara tālab, lai Viņš caur mums varētu parādīt Sevi, un ne tikai tālab, lai Viņš aizsargātu, dziedinātu un palīdzētu mums. Šodien ir laiks, lai aizdomātos par to, kādi augļi ir mūsu sadraudzībai ar Dievu. Vai apkārtējie cilvēki pamana augļus mūsu sadraudzībai ar Dievu? 
„Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiohijā vispirms mācekļus sauca par kristiešiem.”(Ap. darbi 11:26).
 Pēc tam, kad mācekļi veselu gadu bija mācījušies Dieva vārdu, viņus sāka saukt par kristiešiem. Viņos kļuva pamanāms Kristus dzīvesveids. Kristietis – tas nozīmē „Kristus sekotājs” vai „mazais Kristus”. Kādi reāli augļi ir tavai nākšanai uz draudzi un Bībeles lasīšanai? 
„Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa un Viņš tos izsūtītu sludināt, un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt.”(Marka 3:14-15).
 Jēzus gribēja, lai ne tikai Viņš parādītu vai atklātu Dievu, bet arī Viņa mācekļi to darītu, un tad arī visi pārējie ticīgie. 
  • Dievs aicina mūs pie Sevis caur grēku nožēlu.
 
  • Dievs vēlas, lai mēs būtu ar Viņu. Tas dos mums iespēju ieraudzīt Dievu un saprast Viņa ceļus, Viņa lēmumus, Viņa reakciju, Viņa dabu.
 
  • Dievs dod mums varu, lai mēs ietu sludināt, dziedinātu slimos un izdzītu ļaunos garus. Spēku un varu, kas mums nepieciešama, lai parādītu Dievu, mēs smeļamies ikreiz, kad pavadām laiku ar Viņu.
 
„Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.”(2.Korintiešiem 3:18).
 Netērēsim mums dāvāto laiku veltīgi, bet ikvienā vietā parādīsim Dievu! Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt! Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! II

    „Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Pētot draudzes vēsturi, mēs redzam, ka visi Dieva ģenerāļi nesāka uzreiz ar lielu kalpošanu. Šie cilvēki sāka izmantot to, kas tiem bija, un sāka darīt to, ko tie prata. Rezultātā, viņu dāvana vai spējas atrada viņiem vietu Jēzus Miesā un aizveda viņus pie lielas kalpošanas.Piemēram, doktors T.L.Osborns ieraudzīja vajadzību cilvēku glābšanā, un tāpēc, viņš sāka piepildīt šo vajadzību tādā veidā, kā viņš to saprata un spēja: viņš sāka drukāt traktātus uz savas rakstāmmašīnas un iznēsāt tos no mājas uz māju, atstājot šos traktātus pasta kastītēs. Tolaik viņš pat nespēja iedomāties, ka tas novedīs līdz grandiozas starptautiskas evaņģelizācijas kalpošanai, kāda viņam ir šodien.
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu.Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.
  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma III

    Ja vēlies uzzināt Dieva aicinājumu priekš sevis un ieiet šai aicinājumā, tad, pirmkārt, esi paklausīgs Dievam ikdienas līmenī, otrkārt, atļauj Jēzum kļūt par tavu Kungu visās tavas dzīves sfērās.Tas ir gods, ja tavs Kungs ir Jēzus Kristus, Kurš ir Kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš. Jēzus kundzība nepazemo un neierobežo cilvēku, bet, tieši otrādi, paaugstina un izdaiļo cilvēka dzīvi.
  • Jēzus Kristus kundzība

    Tādu frāzi, kā „Jēzus ir Kungs!”, ļoti bieži izmanto Dieva bērni. Bet mums, kā Dieva bērniem nevajadzētu izturēties pret to pavirši vai reliģiozi. Jēzus kundzībai ir dziļa garīga nozīme. Mums nevis vienkārši jāsaka vai jāpasludina Jēzus kundzība, bet mums jāizprot, ko tas patiesībā nozīmē. Dievs vēlas, lai šodien mēs sev atklājam Jēzus kundzības būtību, nozīmi, un lai mēs rīkojamies balstoties uz Jēzus kundzību.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).