Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

Lai vairojas miers un žēlastība no Tā Kunga Jēzus Kristus šajā brīnišķīgajā dienā!Līdz pat šim brīdim mēs runājām par pestīšanas cerību un par to, kā tā šajā laikā ietekmē mūsu dzīvi. Tad, kad mums ir pestīšanas cerība, mēs spēsim lūkoties nākotnē ar prieku un mieru. Ja daudzi cilvēki pasaulē ar šausmām gaida un skatās nākotnē, tad, pateicoties pestīšanas cerībai, mēs mierīgi un ar sajūsmu gaidām šo nākotni.Kāpēc tā? Tāpēc ka Kristus mūsos – godības cerība!
„Tad nu es esmu līksms savās ciešanās, kuras nesu jūsu labā, piepildīdams to, kas vēl trūkst no Kristus ciešanām, savā miesā par labu draudzei, kas ir Viņa miesa. Viņas kalps es esmu kļuvis pēc tām amata pilnvarām, ko Dievs man devis, lai pie jums tiktu piepildīts Dieva vārds, noslēpums, kas ļaužu ciltīm bija apslēpts no mūžīgiem laikiem, bet tagad atklāts Viņa svētajiem. Viņiem Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība.” (Kolosiešiem 1:24-27).
Tad, kad cilvēkam ir atklāsme par to, ka tāpēc, ka Jēzus dzīvo viņa sirdī, viņam ir jāgaida godība (slava), nevis nelaime, tad prieks aizstāj bēdas un skumjas, un uztraukuma un baiļu vietā atnāk miers.Jēzus, runājot par pēdējām dienām, sacīja;
„Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” (Lūkas 21:25-28).
Šajā fragmentā Jēzus runā par acīm redzamo pestīšanas cerības pārākumu. Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās.Turklāt pestīšanas cerība notur mūs uz Dieva ceļa un palīdz mums nepārtraukt fokusēties uz Dieva Valstības vērtībām.
„Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.”(Lūkas 21:34-36).
Ja mēs gaidām Glābēja Kristus atnākšanu, tad šajā laikā mēs būsim nomodā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka sadzīviskās problēmas pārņem mūs tik ļoti, ka mums vairs nepaliek laiks lūgšanām, kristīgajai sadraudzībai, kalpošanai Dievam utt.Kristus pirmās atnākšanas laikā pasaule bija ieslīgusi reliģijā un reti kurš zināja to, ka Jēzus jau ir piedzimis. Taču bija kāds cilvēks, vārdā Sīmeans, kurš gaidīja Dieva iepriecinājumu savai tautai. Sīmeans ne tikai zināja par Jēzus piedzimšanu, bet zināja arī to, kad Jēzu atnesa uz Templi. Viņš devās turp, lai paturētu rokās Dieva pestīšanu.
Un redzi, kāds cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekāms nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Templī, kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu, tad, To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja: “Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm, gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm.” (Lūkas 2:25-32).
Pestīšanas cerība palīdzēja Sīmeanam dzīvot taisni un dievbijīgi. Viņš lūdza un gaidīja Dieva iepriecinājumu laikā, kad citi, iespējams, kurnēja un sūdzējās par visu un visiem. Sīmeans bija nomodā lūgšanās, tāpēc Svētais Gars deva viņam apsolījumu par to, ka viņš nāvi neredzēs, līdz nebūs redzējis Kristu, To Kungu.Vai tu gadi Tā Kunga atnākšanu? Vai tu gaidi Viņa vārda atnākšanu? Kā tas ietekmē tavu ikdienas dzīvi? Ja tev kādu ziņu vai jaunumu dēļ joprojām ir bail domāt par nākošo dienu, ja tu joprojām neesi brīvs no šīm neveselīgajām rūpēm par nākotni, tad tev ir nepieciešams pasargāt savu prātu ar pestīšanas cerības bruņu cepuri. Bez šīs bruņu cepures daudzi šajās pēdējās dienās sajuks prātā. Tas Kungs lai jūs pasargā no tā!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā kalpošana maina pašu cilvēku un viņa dzīves kvalitāti!

    Ir svarīgi atzīmēt, ka kalpojot cilvēkiem, mēs necenšamies ieņemt Dieva vietu viņu dzīvēs. Taisni otrādi, caur kalpošanu mēs vēlamies atvest cilvēkus pie vienīgās personības, kura patiesi ir spējīga viņiem palīdzēt – pie Dieva.Lūk, kāpēc kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēkus pie Dieva un lai Dievs varētu pagodināties šo cilvēku dzīvēs. Dievs ir vienīgais, Kurš var palīdzēt, mierināt, dziedināt un atjaunot cilvēku likteņus. Mēs esam tikai līdzeklis vai kanāls, caur kuru Dievs visu to dara. Mūsu uzdevums – nodot Dievam sevi pašus kalpošanai.
  • Dievs atklāj Savu gribu vien tiem, kuri dedzīgi to meklē

    Dievs atklāj Savu gribu vien tiem, kuri izmisīgi to meklē. Tieši šī iemesla dēļ Dievs vēlas, lai mēs pastāvīgi tuvotos Viņam un pavadītu laiku ar Viņu. Dievs vēlas būt sadraudzībā ar mums. Dievs vēlas dalīties ar mums svarīgā informācijā par mūsu aicinājumu Viņā. Dievs vēlas lai mēs tuvotos Viņam ne tikai tālab, lai pastāstītu par to, kas Viņam būtu jāizdara mūsu labā, bet sadraudzībai ar Viņu. Un ir svarīgi atcerēties, ka sadraudzība ar Dievu – tas nav monologs, bet dialogs.
  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process II

    Tikai tālab, ka Dievs ļoti mīl katru Savu bērnu, Viņš seko līdzi mūsu ceļiem, nevēloties, ka kāds novērstos no Viņa ceļa, kurš ved uz dzīvību un svētībām. To, kuru Dievs mīl, to Viņš arī soda, tā ceļus Viņš arī izlabo. Tikai tāpēc, ka Dievs ļoti mīlēja Dāvidu, Viņš arī sūtīja pie viņa Nātānu. Iespējams, ka šodien, dārgie lasītāji, caur šīs dienas vēstījumu, es kādam no jums esmu šis Nātāns, šis Dieva vēstnesis. Ļauj Dieva vārdam un Svētā Gara pamācībām(atmaskošanai) apstādināt tevi tavos grēcīgajos ceļos, lai ar tevi nenotiktu kas ļaunāks.
  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.
  • Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

    Dievs vēlas, lai ikkatrs Viņa bērns turpinātu pieaugt attiecībās ar Viņu. Iemesls ir skaidri lasāms Bībelē: kamēr mēs nepieaugsim, mēs nevarēsim baudīt tās priekšrocības, ko Dievs ir sagādājis mums kā Viņa dēliem un meitām.“Bet es saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder. 2 Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva nospriestam laikam. 3 Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku kalpībā.” (Galatiešiem 4: 1-3).