[dropcap]M[/dropcap]ācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar jautājumu: „Kādam nolūkam šodien katrs no mums gaida vārdu no Dieva?” Dieva Vārds ir vajadzīgs tikai tiem cilvēkiem, kuri grib un ir gatavi mainīties, jo citādi dzirdētais vārds tikai nocietinās mūs un padarīs augstprātīgus. Daba pasludina Dieva godību. Un mēs redzam, ka viens un tas pats spēks dabā vienā gadījumā var atnest labumu, bet citā gadījumā – sagrāvi. Piemēram, ūdens dod iespēju cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot, veldzēt slāpes, bet ūdensplūdu gadījumā atnes milzīgus postījumus un nāvi. Tieši tas pats notiek ar uguni, ar kura palīdzību cilvēks var sasildīties, pagatavot maltīti, bet ugunsgrēka gadījumā – uguns noposta lielas ēkas un izdzēš cilvēku dzīvības. Dievs Savu Vārdu salīdzina ar ūdeni, uguni un veseri. Ja cilvēks ir gatavs mainīties un pakļaujas Dieva Vārdam, tad šis vārds atnes cilvēka dzīvē lielas svētības un labumu, ja savukārt nē, tad tas pats vārds padara cilvēku reliģiozu un nocietina viņa sirdi.Pēc ievadvārda mācītājs pievērsās savas svētrunas pamattēmai, kuras nosaukums ir „ Reliģiozas dzīves ierobežojumi” vai „Laimīgas dzīves divas kājas”.Sākot ar jauno gadu Dievs pievērsa mūsu uzmanību virknei svarīgu lietu. Dievs teica, ka 2014. gads kļūs par zemes iekarošanas gadu priekš Viņa – katram no mums atsevišķi un visai draudzei kopumā. Lai piepildītu Dieva doto uzdevumu, katram no mums ir jāatbrīvojas no reliģijas, jo reliģija ierobežo mūs un atņem mums dzīvību. Jēzus, dzīvojot uz zemes, teica, ka Viņš ir atnācis tāpēc, lai mums būtu dzīvība ar pārpilnību, un ka Viņa Vārds ir – dzīvība. Farizeji nespēja to saprast un pieņemt, savas reliģiozitātes un tradīciju dēļ viņi nebija laimīgi cilvēki. Reliģija dara cilvēkus nelaimīgus, jo atņem tiem dzīvību. Reliģiozs cilvēks neredz Dieva sirdi, jo tas turas tikai pie rituāliem un tradīcijām. Dievs grib palīdzēt mums ieraudzīt to, ka tikai Dieva dzīvība un attiecības ar Viņu dara cilvēku laimīgu, bet reliģija – nozog dzīvību un laimi.
Mācītājs Rufus īsumā atgādināja mums to, ko Dievs uz mums pēdējā laikā ir runājis:
Dievs vēlas, lai mēs iemantojam to zemi, kuru Viņš mums ir apsolījis.
Dievs grib piepildīt Savus apsolījumus mūsu dzīvē.
Dievs vēlas, lai mūsu sapņi, kurus Viņš dēstījis mūsu sirdīs, piepildās. (Ir svarīgi pierakstīt šos sapņus un konkrēto zemi, kuras robežas Dievs grib lai tu šajā gadā pārkāptu).
Dievs grib, lai mēs atnesam konkrētus augļus, kuri pagodinās Viņu (neauglība dara cilvēku reliģiozu un nelaimīgu).
Dievs grib, lai mēs atklājam un izmantojam savus redzamos un neredzamos resursus, atnesot Viņam slavu.
Dievs saka mums, lai mēs mācāmies un attīstām savas iemaņas, iegūstam zināšanas un gudrību. Mums vajadzīga gudrība, tāpēc mums daudz jālasa, jāpārdomā, jāpēta un jāattīstās.
Dievs saka, ka zemes iekarošanas laikā mēs sastapsimies ar šķēršļiem un grūtībām. Ir svarīgi to visu uztvert ar prieku un pozitīvu attieksmi.
Dievs saka, lai neesam slinki, bet centīgi strādājam, jo Dievs svētī mūsu roku DARBU, nevis mūsu skaistos vārdus.
Mums jāfokusējas uz Dieva Valstību un Viņa taisnību ( tas viss nav par mani, bet par Viņu, par Dieva varenību un skaistumu, par Viņa Valstību un Viņa taisnību – jo Dievs ir Ķēniņš).
Man jāattīsta tuvas attiecības ar Ķēniņu, jādraudzējas ar Viņu, jābūt paklausīgam Viņam. Un caur šīm attiecībām jāsaņem idejas un virzība no Dieva, jāiepazīst Viņa griba un vēlēšanās, lai pēc tam ietu un piepildītu šo gribu. Lūk, ko nozīmē papriekš meklēt Dieva Valstību un Viņa taisnību.
Mācītājs Rufus turpināja sludināt par pārvaldīšanas tēmu. Sīkāk tika runāts par pārvaldīšanu finansu un materiālo resursu sfērā, kādus Dievs devis cilvēkam. Pārvaldīšanas tēma ir ļoti plaša un skar visas sfēras, un ir mūsu dzīves pamats. Bieži vien cilvēki, kad runa iet tieši par finansēm, piedauzās savā kalpošanā Dievam. Daudziem ticīgajiem ir nepareizs priekšstats par finansu sfēru. Bieži vien cilvēki domā, ka, runājot par kalpošanu Dievam, jautājums par finansēm nebūt nav tik svarīgs.
Tāda cilvēka lūgšanas, kuram ir Dieva atziņa, būs piepildītas ar ticību un spēku, viņa apliecināšana pamatosies uz Dieva patiesību. Tāds cilvēks ir Dieva dzīvības nesējs un izplatītājs. Mēs nākam uz Dieva Namu tāpēc, ka mīlam Dievu un Viņa patiesību, tāpēc, ka tiecamies dzīvot Dievam tīkami, vēlamies mainīties no Dieva Gara un Viņa Vārda atklāsmes.
Dievs mūs aicina lūkoties uz sevi (nevis uz citiem), lai nepazaudētu to, pie kā mēs esam strādājuši. Ziniet, par kalpošanas darbu ir balva no Tā Kunga. Dievs apbalvo par patiesu kalpošanu. Bet Dievs grib, lai mēs būtu pareizā garīgā stāvoklī, lai pārbaudījumu laikā mēs turpinātu dzīvot ticībā un cerībā. Mūsu dvēseļu ienaidnieks – sātans, dara visu to, kas nogalina mūsu ticību, atnes šaubas un bailes, – to dara ienaidnieks. Mums ir jācīnās un jāuzvar ienaidnieks ticībā un ar Vārdu no Tā Kunga. Tāpēc šajā gadā, Dievam ir mums konkrēti uzdevumi.
Svētdienas dievkalpojums bija veltīts sociālās palīdzības centra „Mīlestības roka” jubilejai. Cilvēki liecināja par to, kā pēc tikšanās ar Dievu izmainījās viņu dzīve. Jaunieši parādīja skečus par piedošanas spēku un par to, ka kristiešiem nevajadzētu kaunēties stāstīt neticīgajiem cilvēkiem par Jēzu.
Turpinājumā mācītājs Rufuss runāja par tēmu „Atslēgas pilnvērtīgai dzīvei”.
Šajā svētdienā mācītājs Rufus turpināja runāt par Dieva biznesu, kas vērsts uz Dieva Valstības paplašināšanu uz šīs zemes un cilvēku glābšanu. Bībelē ir teikts, ka gudrs cilvēks iemanto dvēseles Dievam. Gudrs cilvēks investē sevi un visu, kas tam pieder, lietās, kas atnes cilvēkiem glābšanu šai pasaulē. Dievs vēlas, lai visi Viņa bērni piedalītos šai pasaules glābšanas darbā. Dievs apsola balvas visiem, kuri ņems dalību Viņa biznesā. Un, kā jau tika teikts pagājušajā dievkalpojumā, Dievs grib gūt peļņu no Sava biznesa, un konkrēti – daudz glābtu cilvēku visā pasaulē, kuri sāks sēt Dieva taisnības sēklas.
Tie, kas vēlas palikt Dieva Valstībā, tiem NĀKAS iziet cauri daudz bēdām.
Mums arī ir jābūt stipriem ticībā. Nav iespējams ieiet Dieva Valstībā bez ticības — tā ir tava dabiskā reakcija uz grūtībām vai pārbaudījumiem. Ticība ir pārliecība par to, ka Dievs izdarīs to, ko Viņš ir apsolījis, neskatoties ne uz ko. Ar cilvēku, kas turas stipri savā ticībā, nav iespējams manipulēt ar ārējiem faktiem.
[dropcap]M[/dropcap]ācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar jautājumu: „Kādam nolūkam šodien katrs no mums gaida vārdu no Dieva?” Dieva Vārds ir vajadzīgs tikai tiem cilvēkiem, kuri grib un ir gatavi mainīties, jo citādi dzirdētais vārds tikai nocietinās mūs un padarīs augstprātīgus. Daba pasludina Dieva godību. Un mēs redzam, ka viens un tas pats spēks dabā vienā gadījumā var atnest labumu, bet citā gadījumā – sagrāvi. Piemēram, ūdens dod iespēju cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot, veldzēt slāpes, bet ūdensplūdu gadījumā atnes milzīgus postījumus un nāvi. Tieši tas pats notiek ar uguni, ar kura palīdzību cilvēks var sasildīties, pagatavot maltīti, bet ugunsgrēka gadījumā – uguns noposta lielas ēkas un izdzēš cilvēku dzīvības. Dievs Savu Vārdu salīdzina ar ūdeni, uguni un veseri. Ja cilvēks ir gatavs mainīties un pakļaujas Dieva Vārdam, tad šis vārds atnes cilvēka dzīvē lielas svētības un labumu, ja savukārt nē, tad tas pats vārds padara cilvēku reliģiozu un nocietina viņa sirdi.Pēc ievadvārda mācītājs pievērsās savas svētrunas pamattēmai, kuras nosaukums ir „ Reliģiozas dzīves ierobežojumi” vai „Laimīgas dzīves divas kājas”.Sākot ar jauno gadu Dievs pievērsa mūsu uzmanību virknei svarīgu lietu. Dievs teica, ka 2014. gads kļūs par zemes iekarošanas gadu priekš Viņa – katram no mums atsevišķi un visai draudzei kopumā. Lai piepildītu Dieva doto uzdevumu, katram no mums ir jāatbrīvojas no reliģijas, jo reliģija ierobežo mūs un atņem mums dzīvību. Jēzus, dzīvojot uz zemes, teica, ka Viņš ir atnācis tāpēc, lai mums būtu dzīvība ar pārpilnību, un ka Viņa Vārds ir – dzīvība. Farizeji nespēja to saprast un pieņemt, savas reliģiozitātes un tradīciju dēļ viņi nebija laimīgi cilvēki. Reliģija dara cilvēkus nelaimīgus, jo atņem tiem dzīvību. Reliģiozs cilvēks neredz Dieva sirdi, jo tas turas tikai pie rituāliem un tradīcijām. Dievs grib palīdzēt mums ieraudzīt to, ka tikai Dieva dzīvība un attiecības ar Viņu dara cilvēku laimīgu, bet reliģija – nozog dzīvību un laimi.
