Sāc ar sevi! (Daina Eglīte)
[dropcap]Š[/dropcap]ajā svētdienā sludināja bērnu kalpošanas līderis Daina Eglīte. Viņa dalījās ar vārdu, par to, cik svarīgi ir iedziļināties sevī un veidot savu dzīvi pēc Dieva Vārda standartiem.Dievs ir savienojis mūs Savā garīgajā ģimenē, kurā katram ir sagatavota vieta no Dieva. Katram cilvēkam Dievs ir dāvājis kādu konkrētu dāvanu, ar kuru viņš var kalpot un svētīt citus cilvēkus. Bet lai mūsu kalpošana būtu efektīva un tai būtu augļi, ir svarīgi, lai mūsu dzīve tiktu veidota pēc Dieva standartiem un lai mūsos būtu izveidots Dieva raksturs. Tieši tāpēc tēma par raksturu, par ko mācītājs Rufus māca mūs jau ilgu laiku, ir tik ļoti aktuāla. Ļoti svarīgi ir kā mēs attiecamies un ko darām ar to vārdu, ko Dievs runā uz mums šajā laikā. Šodien Dievs aicina mūs uz to, lai mēs pārskatītu savus ceļus un savu sirds stāvokli.Apskatīsim kādu Rakstu vietu no Jeremijas grāmatas.
„Bez bēdām Moābs ir dzīvojis no savas jaunības, jo viņš dusēja netraucēts, savās mielēs, nav pārliets no trauka traukā un nekad nav bijis gūstā. Tādēļ tas paturējis savu garšu, viņa smarža palikusi negrozīta. Tādēļ zinait tomēr, nāks dienas, tā saka Tas Kungs, Es sūtīšu vīndarus, kas to pārlies, padarīs tukšas viņa vecās mucas un sasitīs krūzes.” (Jeremija 48:11-12)Dievs šeit runā par tautu, kas dzīvoja Moāba zemē. Dievs izlēma iznīcināt šo tautu. Kāpēc? Tāpēc, ka šī tauta staigāja savus ceļus un paļāvās uz saviem darbiem un savu bagātību.
„Tādēļ ka tu paļāvies uz saviem darbiem un uz savām mantām, arī tu kritīsi uzvarētāju rokās, un Kamošs aizies gūstniecībā kopā ar saviem priesteriem un saviem lielkungiem.” (Jeremija 48:7)Dievs vēlās, lai visos savos ceļos mēs paļaujamies uz Viņu un ne uz saviem darbiem vai mantu, kas nenes augļus Dieva Valstībai. Dievs nevēlas redzēt mūsu fiziskos darbus, bet Viņš vēlas redzēt mūsu izmainīto raksturu un mūsu garīgo kalpošanu, kas nāk no tuvām attiecībām ar Viņu. Dievs vēlas redzēt mūsu izmainītās dzīves, un nevis tikai mūsu aktivitāti. Dievs vēlas, lai mēs nevis velkam cilvēkus uz draudzi, piedāvājot pārtikas pakas vai apģērbu, bet lai cilvēki, redzot mūsu izmainītās dzīves un Viņa dabu mūsos, vēlētos sekot mūsu Dievam un darīt Viņa gribu. Tas kļūs par realitāti tikai tad, kad draudzē būs atjaunota Dieva noliktā kārtība.Tas, par ko mācītājs Rufus mācīja mūs pagājušajā svētdienā (konspekts no 17.11.2013) – ir ļoti svarīgi. Mācītājs runāja par paklausības nozīmi ne tikai Dievam un Viņa Vārdam, bet arī varas pārstāvjiem, kurus Dievs noliek mūsu dzīvēs. Paklausība iesākas ģimenē. Dievs cilvēkam ir dāvājis ģimeni, svētījis to un uzticējis cilvēkiem augļoties un vairoties. Dievs vecākiem ir dāvājis bērnus. Lai mēs zinātu kā pareizi audzināt savus bērnus, Dievs mums ir atstājis Savu Vārdu. Bērnu audzināšana un praktiska Dieva Vārda pildīšana ir svarīga kalpošana. Un tieši ģimenē mēs sākam mācīt saviem bērniem paklausību Dieva Vārdam.
„Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. ” (Ef.6:1)Dievs ir devis vecākiem garīgu varu un nolicis viņus pār bērniem. Bērniem ir jāpaklausa saviem vecākiem, tāpē, ka tāda ir Dieva griba priekš viņiem. Bērni, kas ir nepaklausīgi saviem vecākiem, ir nepaklausīgi arī Dievam. Bērnu nepaklausība saviem vecākiem ir dumpis pret Dievu un Viņa principiem. Bet bieži vien vecāki paši ir nepaklausīgi un saceļas pret Dievu tādā veidā, ka neņem šo varu un neaudzina bērnus saskaņā ar Dieva Vārdu , bet atļauj bērniem darīt visu, ko viņi vēlas.