Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols

Labdien, dārgie draugi!

Es no jauna sveicinu jūs un gribu dalīties ar jums dzīvības maizē.

Mēs ar jums bieži runājām par to, cik svarīgi ir kalpot Dievam un cilvēkiem. Mēs runājām par to, ka patiesi laimīgs cilvēks kļūst tikai tad, kad viņš dara laimīgus citus cilvēkus; cilvēks kļūst patiesi svētīts tikai tad, kad viņš svētī citus. Mūsu vajadzības tiks apmierinātas tad, kad mēs centīsimies apmierināt citu cilvēku vajadzības. Tāds ir Dieva princips!

Un tomēr, uzmanība jāpievērš arī šīs medaļas otrai pusei. Es īpaši gribu pasvītrot to, ka mēs nespēsim darīt laimīgus citus cilvēkus, ja mūsos pašos nebūs prieka un spēka avota. Lai piepildītu citu cilvēku vajadzības, bieži vien nāksies konfrontēt noteiktus spēkus, bet tas prasa, lai mēs, kā Kristus kareivji, ikdienu nostiprinām savu spēku un paaugstinām savu garīgo kvalifikāciju.

Viens no labākajiem veidiem, kā mēs varam to sasniegt, ir – pielūgsme un ikdienas sadraudzība ar Dievu. Caur pielūgsmi un sadraudzību ar Dievu mēs kļūstam stiprāki un atjaunojamies. Tas arī ir mērķis vai iemesls kolektīvai vai individuālai Dieva pielūgsmei.

Šodien es gribu uzsākt sarunu par tēmu: „ Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols.”

Es gribu izmantot Vecās Derības Saiešanas telti kā piemēru tam, lai parādītu jums, kā var efektīvi lūgties un paust Dievam savu pielūgsmi.

Saiešanas telts simbolizē Dieva pielūgsmi un veidu, kā tuvoties Viņam. Ja mēs uzmanīgi studēsim Vecās Derības pielūgsmes formu, mēs varēsim gūt sev virkni noderīgu mācību.

Kad Dievs Israēla bērnus izveda no Ēģiptes, Viņš deva Mozum pavēli, lai tas uzceļ Saiešanas telti. Šai Saiešanas teltij bija jāatrodas nometnes vidū, jo Saiešanas telts simbolizēja Dieva klātbūtni Dieva tautas vidū.

„Un tiem būs Man taisīt svētnīcu, ka Es varētu mājot viņu vidū.”(2.Mozus 25:8).

Jaunajā Derībā par Saiešanas telti un tās simbolisko nozīmi kā pielūgsmes simbolu tiek runāts Vēstulē Ebrejiem.

Vecajā Derībā ebreji nogalināja dzīvniekus un nesa tos uz altāra kā upuri Dievam, – un tas tika uzskatīts par salīdzinājuma upuri par izdarītajiem grēkiem. Tādā veidā, Israēla tauta pauda savu vēlēšanos tuvoties Dievam un vēlēšanos nest Viņam vislabākos upurus.

Jaunajā Derībā mēs vairs nenesam Dievam kā upuri dzīvniekus, jo Jēzus uz visiem laikiem ir kļuvis par upuri par visas cilvēces grēkiem. Bet šodien, mums ikdienas jāpienes pašiem sevi kā dzīvu upuri Dievam. Tas notiek ikreiz, kad mēs nākam pie Dieva un sakām Viņam: „Kungs, lūk, es, visa mana griba – Tev! Visu, ko Tu teiksi man darīt, es izdarīšu”.

Lasot Bībeli, mēs redzam, ka Vecās Derības Saiešanas telts sastāvēja no trīs daļām:

  • ārējais pagalms
  • svētā vieta
  • vissvētākā vieta
„Un uzcel mājokli pēc tā parauga, kas tev kalnā ir rādīts. Un taisi priekškaru no zila un no sarkana purpura un karmezīna un no šķetinātu smalku dziju auduma, taisi to ar meistariski ieaustiem ķerubiem. Un pakar to pie četriem akāciju koka stabiem, pārvilktiem ar zeltu, kam zelta vadži un četras sudraba kājas. Un pakar priekškaru pie vadžiem, un aiz priekškara novieto liecības šķirstu; tā priekškars lai atdala svēto vietu no vissvētākās vietas. Un salīdzināšanas vāku liec uz liecības šķirstu vissvētākā vietā. Un galdu noliec šaipus priekškara un lukturi pretim galdam mājokļa dienvidu pusē, bet galdu liec ziemeļu pusē. Un darini arī priekškaru telts durvīm no zila un sarkana purpura, no karmezīna un no šķetinātu smalku dziju auduma, kas rakstaini izausts. Un šim priekškaram taisi piecus stabus no akāciju koka un pārvelc tos ar zeltu, un to vadži lai ir no zelta; un izlej tiem piecas vara kājas.” (2.Mozus 26:30-37).

Aplūkosim, kas ir ārējais pagalms.

Ārējais pagalms sastāvēja no vārtiem, altāra un mazgājamā trauka.

Vārti.

Visiem Israēla bērniem bija iespēja ieiet pa šiem vārtiem. Bieži vien ģimeņu locekļi un pat visa Israēla tauta pulcējās pie ieejas Saiešanas teltī.

Vārti bija atvērti ikvienam.

Jēzus teica:

„Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.” (Jāņa 6:37).

Tas liecina par to, ka Dievam ir tīkama gan individuāla gan masveida pielūgsme.

Rīt mēs parunāsim par to, ko reprezentēja un simbolizēja altāris un mazgājamais trauks, kuri atrodas Saiešanas telts ārējā pagalmā.

Lai Dievs bagātīgi svētī ikvienu no m jums!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzē

    “Es nostāšos savā sarga vietā, es turēšos stingri savā sargu tornī, un es novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko Viņš man sacīs un kādu atbildi dos uz manu sūdzību.” Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man: “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.”(Habakuka 2:1-2).
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.
  • Slinkums – tā ir disciplīnas neesamība

    Savukārt, slinks cilvēks reti uzsāk kaut ko darīt, un, pat ja viņš kaut ko arī uzsāk darīt, tad nenoved neko līdz galam. Slinks cilvēks vienlaicīgi var uzsākt 10 lietas, bet nevienu no tām tā arī nepabeigt.Bez tam, slinks cilvēks pastāvīgi meklē attaisnojumu tam, kāpēc viņam kaut kas neizdodas vai arī nenotiek.
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

    Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).