Laipni lūgti mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Dievs mums dāvājis vēl vienu dienu, un es ticu, ka Viņa žēlastības un palīdzības pietiks visiem šīs dienas darbiem. Vakar mēs sākām runāt par Vecās Derības Saiešanas telti, kura sastāvēja no ārējā pagalma, svētās vietas un vissvētākās vietas. Ārējais pagalms, savukārt, sastāvēja no vārtiem, altāra un mazgājamā trauka. Vecajā Derībā katrai Saiešanas telts detaļai bija svarīga garīga nozīme. Vārti ir vieta, kurā pulcējās Israēla tauta, lai pielūgtu Dievu un kalpotu Viņam. Saiešanas telts vārti bija atvērti ikvienam. Šodien mēs parunāsim par altāri un mazgājamo trauku. Altāris. Vecajā Derībā altārim bija noteicošā loma pielūgsmē, un it īpaši tas attiecās uz Israēla tautas pielūgsmi. Noa, kā pateicības zīmi uzreiz pēc plūdiem, uzcēla altāri Dievam. Šo upuru labā smarža bija tik tīkama Dievam, ka Viņš zvērēja vairs nekad neiznīcināt cilvēku dzimumu plūdos. Ābrahāms pastāvīgi cēla altārus Dievam, lai Dieva spēkā nostiprinātu sevi tajā apsolījumā, kuru Dievs tam dāvājis. Šodien mums nav nepieciešams nest Dievam tādus upurus, kā to darīja cilvēki, kuri dzīvoja Vecās Derības laikos. Nav nepieciešamības izliet dzīvnieku asinis un upurēt šos dzīvniekus. Par mums jau ir izlietas vislabākās asinis – Jēzus Kristus Asinis. Šodien mūsu upuris ir savādāks. Šodien Dievs gaida no mums pilnīgu sevis pašu atdošanu Viņam – kalpošanai. Mums jābūt gataviem nākt pie Dieva un labprātīgi nodot sevi kā instrumentu Dieva rokās, Dievam par slavu un taisnību. Bībele runā par to, ka mums jānes Dievam garīgi upuri.
„ Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs. Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu.” (1.Pētera 2:4-5).
Par to tiek runāts arī Vēstulē Romiešiem: „Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.” (Romiešiem 12:1).
Mazgājamais trauks. Mazgājamais trauks bija domāts priekš to cilvēku šķīstīšanās, kuri devās uz svēto vietu. Lai ieietu svētajā vietā, katram cilvēkam bija jānomazgā savas kājas un rokas. „Un Tas Kungs runāja uz Mozu: “Darini mazgājamo trauku no vara un tā kāju no vara, priekš mazgāšanās, un noliec to starp Saiešanas telti un altāri, un ielej tanī ūdeni. Ārons un viņa dēli lai tanī mazgā savas rokas un savas kājas; kad tiem jāiet Saiešanas teltī, tiem ar ūdeni jāmazgājas, ka tie nemirtu, vai kad tuvojas altārim, lai kalpotu un iededzinātu ugunis Tam Kungam. Lai tie mazgā savas rokas un savas kājas, ka tie nemirtu; tas lai būtu mūžīgs likums viņiem, Āronam un viņa pēcnācējiem uz audžu audzēm.”(2.Mozus 30:17-21).
Lai tuvotos Dievam, mums jāsaņem piedošana par saviem grēkiem un šķīstīšana no visas netaisnības. Mēs atzīstam savu vainu, nožēlojam grēkus un atstājam grēkus tālab, lai šķīstītos. Pielūgsme sekmē mūsu dvēseles šķīstīšanu. Dieva pielūgsme pieprasa no mums garīgu tīrību. „Tā kā mums ir tādi apsolījumi, mani mīļie, tad šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā.” (2.Korintiešiem 7:1).
Mazgājamais trauks bija domāts tam, lai cilvēka dvēsele būtu tīra (šķīstīta) no grēkiem. Priekš mums tas viss ir kā prototips tam, ka Dievs gaida no Saviem bērniem garīgu tīrību. Rīt mēs parunāsim par otru Saiešanas telts sastāvdaļu – svēto vietu. Lai šī diena ikvienam no jums ir piepildīta ar Dieva žēlastību un Viņa svētībām! Mācītājs Rufus Adžiboije
