Savstarpējās attiecības un draudzība ar Dievu maina cilvēku un viņa dzīvi

Sveicu jūs, dārgie draugi, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Es ticu, ka, lasot šos ikdienas vēstījumus, jūs saņemat uzmundrinājumu un iedvesmu.Līdz šim mēs ar jums runājām par to, ka pastāv vairāki veidi (paņēmieni) vai ceļi, ar kuru palīdzību Dievs veic mūsos izmaiņas. Viens no tādiem paņēmieniem ir savstarpējās attiecības.Šodien parunāsim par to, kādā veidā, caur attiecībām ar Viņu, Dievs veic mūsos izmaiņas, un par to, kādus pienākumus mums uzliek šī jautājuma izpratne.Mūsu Dievs ir savstarpējo attiecību Dievs, un Viņš izmanto savstarpējās attiecības kā instrumentu tam, lai mainītu mūs. Jebkuras savstarpējās attiecības ietekmē tos, kuri iesaistīti šajās attiecībās. Dievišķais mērķis jebkurām attiecībām – lai mēs caur šīm attiecībām mainītos, pilnveidotos un pielīdzinātos Jēzus Kristus tēlam.Savstarpējās attiecības var iedalīt divās kategorijās: Vertikālās attiecības (ar Dievu) un horizontālās attiecības (ar cilvēkiem). Itin visas attiecības maina mūs. Kālab mēs nākam pie Dieva? Jo mēs vēlamies, lai Dievs mainītu mūs un mūsu apstākļus. Mēs zinām, ka Dievs nemainās, tālab, mūsu savstarpējās attiecībās ar Viņu jāmainās mums, un ne Viņam. Dievs nemainās, jo Viņš ir pilnīgs itin visos Savos darbos un ceļos. 
„Jo es slavēšu Tā Kunga Vārdu: dodiet godu mūsu Dievam! Viņš ir klintskalns, un pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir tiesa; Dievs ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess.”(5.Mozus 32:3-4).
Bībele saka, ka divi nevarēs iet kopā, ja tie iepriekš nebūs sarunājuši. 
„Ja divi kopā staigā, vai tad viņi nav savā starpā jau iepriekš sarunājušies?”(Āmosa 3:3).
 Vai mēs varam turpināt draudzēties ar Dievu, ja mēs neesam sarunājuši un neatrodamies vienotībā ar Viņu, Viņa mērķiem, Viņa standartiem un Viņa vērtībām? Protams, nē! Ja es gribu iet kopā ar Dievu, draudzēties ar Viņu un pa īstam sajust sevi kā Viņa draugu, tad man ir jāmainās un jāpiekrīt Viņa draudzības noteikumiem. Dievs nemainās, jo viņam nevajag mainīties, tāpēc, tieši man ir jāmaina savi uzskati par dzīvi, savas vērtības un dzīves prioritātes, ar nolūku, lai saglabātu draudzību un savstarpējās attiecības ar Dievu. Ja es negribu mainīties, es nevarēšu būt Dieva draugs. Ja divi nevar staigāt kopā tikmēr, kamēr tie nav sarunājuši, – tas nozīmē, ka cilvēks, kurš negrib vienoties( sarunāt) ar Dievu, nevarēs staigāt ar Viņu.Piemēram, ja es gribu, lai Dievs atbild uz manām lūgšanām, man ir jāpiekrīt Viņa noteikumiem. Lai mūsu lūgšanas saņemtu atbildi, Dievs vēlas redzēt mūsos:
  • tiekšanos uz svētu dzīvi un atzīšanos savos grēkos (Psalms 14:1-5; 24:3-6; 66:18;
Sal. Pamācības 28:13; Jesajas 59:1-2; Jāņa 1:7-9). 
„Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”(1.Jāņa 1:7-9).
 
  • ka piedodam saviem pāri darītājiem (Mateja 6:14-15; 2.Korint. 2:10-11; Mateja 18:21-35)
 
„Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.”(Mateja 6:14-15).
 
  • ka mūsos nav rūgtuma attiecībā pret savu vīru (sievu), kā arī attiecībā pret citiem cilvēkiem. (1.Pētera 3:7; Ījaba 42:10; Ebrejiem 12:15).
 
„Tāpat, vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievu kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas kā tādas, kas ir žēlastībā dotās dzīvības līdzmantinieces, lai jūsu lūgšanas netaptu traucētas.”(1.Pētera 3:7).
 
„Pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību, lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti.”(Ebrejiem 12:15).
 
  • jūtību pret Dieva vārdu (Sal. Pamācības 1:23-33; Jāņa 15:7).
 
„Kas novērš savu ausi, lai nebūtu jāuzklausa bauslības vārdi, tā lūgšana ir negantība.”(Sal. Pamācības 28:9).
 
  • jebkāda elka izslēgšanu no savas sirds (Sal. Pamācības 14:14; Ecēhiēla 14:3).
 
“Cilvēka bērns, šie vīri ir ieslēguši savus elkus savā sirdī un, celdami tos savu acu priekšā, apgrēkojas. Vai lai Es tad atļautu Sevi tādiem vēl izjautāt?” (Ecēhiēla 14:3).
 Vai redzat, cik ļoti var mainīties un pārveidoties tā cilvēka dzīve, kurš nopietni meklē Dievu un ceļ attiecības ar Viņu balstoties uz Viņa noteikumiem.Un tātad, savstarpējās attiecības un draudzība ar Dievu maina cilvēku un viņa dzīvi. Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc, mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.
  • Analizē savu darbību un savas dienas! II

    Pirmais, kas mums jāierauga, lai spētu analizēt savu dienu, ir tas, ka Dievam bija plāns tam, ko Viņš vēlējās iegūt. Viņam bija plāns, sapņi vai iztēle par to pasauli, kuru Viņš vēlējās radīt. Mēs nespēsim efektīvi analizēt savu dienu, savu laiku, savu dzīvi bez precīza plāna. Tālab, pirmais, ar ko jāsāk savas dzīves analīze, ir jautājums par plāniem savai dzīvei. Uzdodiet sev šādu jautājumu : „Vai man ir plāns savai dzīvei?”
  • Jēzus Kristus kundzība

    Tādu frāzi, kā „Jēzus ir Kungs!”, ļoti bieži izmanto Dieva bērni. Bet mums, kā Dieva bērniem nevajadzētu izturēties pret to pavirši vai reliģiozi. Jēzus kundzībai ir dziļa garīga nozīme. Mums nevis vienkārši jāsaka vai jāpasludina Jēzus kundzība, bet mums jāizprot, ko tas patiesībā nozīmē. Dievs vēlas, lai šodien mēs sev atklājam Jēzus kundzības būtību, nozīmi, un lai mēs rīkojamies balstoties uz Jēzus kundzību.
  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē

    Ziedošanās un vēlme piepildīt Dieva gribu atspoguļojas attiecībā uz to, kā un ar ko mēs pavadām savu laiku. Jēzus dzīvē mēs redzam, ka Viņš atzina par labāku pavadīt laiku ar tiem cilvēkiem, kuri līdzīgi Viņam vēlējās piepildīt Dieva gribu. Ja jūs esat tādu cilvēku ielenkumā, kuri nekur nevirzās šajā dzīvē, tad arī jūs drīz vien varat pazaudēt savu mērķi un virzienu savai dzīvei. Ja jūs daudz laika pavadāt kopā ar cilvēkiem, kuriem nav redzējuma par savu dzīvi, tad arī jūs drīz vien nebūsiet spējīgi redzēt savu mērķi dzīvē.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! IV

    Es jums teikšu, ka dziedāt Dievam, slavēt Viņu, priecāties Viņa klātbūtnē – tas nav grūti, vienkārši domā par Viņa labvēlību, pat ja tev ir ļoti slikti, atrodi kaut ko savā dzīvē, par ko tu vari pateikties Dievam. Pat tad, kad tev šķiet, ka tavā dzīvē viss brūk un tava situācija ir vissliktākā, tik un tā turpini ticēt – tu vienkārši neesi sastapies ar situāciju, kas ir sliktāka par tavējo. Bet tad, kad tu ieraudzīsi tādu situāciju, tev šķitīs, ka tu dzīvo paradīzē.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!