Savu grēku atzīšana Dieva priekšā

Miers jums, dārgie Dieva bērni!Paldies Dievam par šo dienu, kuru Viņš mums dāvājis. Paldies Dievam par iespēju būt Viņa Vārdā, sarunāties ar Viņu caur lūgšanu un smelties sev tajā spēku, stiprumu un gudrību.Mēs turpinām runāt par lūgšanu modeli, kuru mums atstājis Jēzus. Mēs noskaidrojām, ka efektīva lūgšana ietver sevī tādus elementus, kā pielūgsmi un pateicību Dievam, sadarbību ar Dievu un piedošanu.4.Savu grēku atzīšana Dieva priekšā,– tas arī ir viens no efektīvas lūgšanas elementiem. Es to saucu par soli uz iekšējo dziedināšanu.Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.
„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).
Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”(1.Jāņa 1:9).
Pēc grēku nožēlas lūgšanas Dievs ne tikai piedod mums, bet arī attīra mūs no visas netaisnības.Grēks ,– tā ir inde, kura izārda cilvēka dzīvi.Ikreiz, kad cilvēks grēko, kaut kas viņā nomirst, – zina viņš to vai nē, tic viņš tam vai arī nē.Dažkārt grēka dēļ mirst sirdsapziņa. Dieva Vārds saka, ka maksa par grēku ,– tā ir nāve.Bet ikreiz, kad tu apzināti nāc pie Dieva un nožēlo savus grēkus, – tevī kaut kas atdzīvojas. Tāpēc jo biežāk tu nāksi Dieva klātbūtnē, jo vairāk tu būsi piepildīts ar dzīvību.Tāpēc mēs atzīstamies Dieva priekšā par visu, par ko Dieva Gars atmasko mūs, un lūdzam Dievam piedošanu.Bet tev tieši tāpat ir jāpiedod citiem cilvēkiem – tiem, kuri ir aizvainojuši tevi vai kuriem ir kaut kas pret tevi.
„..pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību, lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti.”(Ebrejiem 12:15).
Nepiedošana,– tā ir rūgta sakne, kura atņem mums Dieva labvēlību. Bībelē ir teikts, ka Dievs tev piedod, ja tu piedod saviem aizvainotājiem.„Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus, bet ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus nepiedos.”(Marka 11:25-26).Vairums problēmu un neatbildētu lūgšanu ir tikai nepiedošanas dēļ. Daži cilvēki domā, ka pats galvenais ir tas, kādas ir manas attiecības ar Dievu, bet viss pārējais ir mazsvarīgs. Nē. Nav iespējams atrasties uz zemes un nesaskarties ar citiem cilvēkiem. Tāpēc, piedodot un lūdzot piedošanu, mēs veidojam savstarpējās attiecības, un tas palīdz mums dziedināties ne tikai garīgi, bet arī fiziski.Ar savu nepiedošanu nebloķēsim Dieva labvēlību un Viņa svētības, kuras Viņš ir sagatavojis katram no mums.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Viņš ir labs vienmēr!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus II

    „Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem… „(Jāņa 15:2).Arī Mateja Evaņģēlijā mēs lasām par vīģes koku. Mēs redzam, ka pēc tam, kad Jēzus tika meklējis vīģes koka augļus, bet tā arī neatrada tos, Viņš nolādēja šo koku, un tas nokalta.
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.
  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).
  • 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda!

    1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk.2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, kā mūžības jautājumi.3. Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt.4. Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās.5. Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu(saņemt), nekā atdot naudu.
  • Ko tu dari ar savu talantu? III

    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2).Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt par To Kurš ir augšā-tas ir process. Ta sir atkarīgs no tā kā tu dzīvo. Tāpēc Jēzus saka mums, lai mēs ieguldam sevi un savu mantu Dieva Valstībā, jo tur kur būs tava manta, tur būs arī tava sirds. Ja tu pastāvīgi domā par to, kā tu vari piedalīties Debesu Valstības celtniecībā-tu ieguldi tajā savas finanses, laiku, centību un pūles-tad tur arī būs tava sirds. Tas ir likums: tava sirds būs tur, kur atradīsies tava manta.
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “