Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu

Priecājos no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Dievs ir tik labs pret katru no mums! Esmu pateicīgs Dievam par šo iespēju dalīties ar jums atklāsmēs, kuras Dievs man dod. Dievs vēlas, lai viņa tauta iepazīst Viņa vārdu – patiesību, kura atbrīvo cilvēku no jebkādiem meliem un grēka. Bībelē ir teikts, ka Jēzus atnāca tāpēc, lai dotu mums dzīvību un dzīvi ar pārpilnību. Dieva dzīvība ir apslēpta Viņa Vārdā. Dieva gudrība un varenums apslēpts Viņa Vārdā! Dievs vēlas, lai tu izprastu, kāda bagātība tev dāvāta caur Dieva Vārdu. Šo bagātību nevar salīdzināt ne ar sudrabu, ne ar zeltu. Dieva Vārds – tā ir nezūdoša bagātība, mūžīga, tāda, kas atnes dzīvību un veselību, atbildes un risinājumus.Mēs runājām par to, ka ļoti svarīgi ir piepildīt savu sirdi ar Dieva Vārdu. Tāpat mēs runājām par to, ka katrs no mums ir sava likteņa pārvaldnieks. Un tikai no mums pašiem ir atkarīgs tas, kāda izveidosies mūsu dzīve. Kas tad nosaka mūsu dzīves kursu? Varbūt ir pietiekoši, ja mēs vienkārši vēlamies dzīvot labi? Vai arī, ir jāpiedzimst bagātā un ievērojamā ģimenē? Bet varbūt , pilnvērtīga dzīve ir iespējama tikai tiem cilvēkiem, kuri dzīvo kādā konkrētā valstī, un mums visiem vienkārši vajag pārceltie uz šo valsti? Nē, ne jau no tā ir atkarīga mūsu laime, sakārtota dzīve un vispār mūsu dzīves kurss vai mūsu liktenis. Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu.Aplūkosim Daniēla dzīvi. Daniēls bija pusaudzis, kad viņu aizveda gūstā uz Bābeli. Daniēls nokļuva visai nepatīkamā situācijā. Bet, neskatoties uz to, Daniēls vienmēr ieņēma augstu stāvokli. Lai gan, tajā pašā laikā, citi cilvēki, nokļūstot Bābelē, sūdzējās, kurnēja un vainoja citus. Turpretī Daniēls arvien atradās kēniņu tuvumā. Bībelē ir teikts, ka, līdzko Daniēls nokļuva Bābelē, viņš pieņēma lēmumu neapgānīt sevi Bābelē un neēst ēdienu no ķēniņa galda. Kāpēc viņš pieņēma šādu lēmumu? Tāpēc, ka viņš zināja Dieva Vārdu ne tikai savā prātā, bet sargāja šo Vārdu savā sirdī. Nokļūstot Bābeles gūstā, Daniēla sirdī bija dzīvības avots. Daniēls nebaidījās nepaklausīt un neēst no ķēniņa galda, jo viņš bija nostiprinājies Dieva Vārdā. Pieņemot tādu lēmumu, viņš varēja zaudēt savu dzīvību, jo Bābelē atradās kā ķīlnieks , viņš nevarēja diktēt savus noteikumus, jo viņam bija jāpakļaujas it visam, ko viņam pavēlēja. Daniēls riskēja, un Bībelē ir teikts, ka viņš atrada labvēlību, un visapkārt Daniēlam sākās uzplaukums. Bet, sakarā ar to, ka Daniēls dzīvoja Dievam tīkamu dzīvi, daudzi cilvēki Bābelē sāka viņu apskaust. Tieši šī iemesla dēļ tika izdots likums, kas aizliedza pielūgt kādu citu Dievu, izņemot ķēniņu. Cilvēki stājās Daniēlam pretī, bet tas nespēja apturēt Daniēlu un mainīt viņa likteni. Daniēlu iemeta lauvu bedrē, bet viņš iznāca no tās vesels un neskarts, kā rezultātā viņš ieņēma vēl augstāku stāvokli.Dieva Vārds, kas tiek sargāts sirdī, atnes cilvēka dzīvē izeju no jebkuras situācijas, kā arī paaugstina viņu.Rīt turpināsim sarunu par šo tēmu!Lai Dievs dāvā jums gudrību un sapratni par Savu Vārdu!Mācītājs Rufus

Līdzīgi raksti

  • Netērējiet savu laiku veltīgi, ieguldiet to tajā, kas pārdzīvos jūsu laiku uz zemes

    Nosūtiet savus dārgumus uz debesīm, ieguldot sevi un savus resursus tajos, kuri turp dodas. Daudzi krāj dārgumus un mantu tikai priekš sevis šeit uz zemes un nekļūst bagāti Dievā. Bībele tādus cilvēkus sauc par neprātīgiem:«Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.» (Lūka 12: 20-21).
  • Disciplīna palīdz mums būt modriem

    Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet mācekļi, uzklausot Jēzus pamācību, vienkārši aizmiga.„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.” (Mateja 26:41-43).
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.
  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma II

    „Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies,” saka Tas Kungs, tavs apžēlotājs.” (Jesaja 54:10).Cik gan brīnišķīgs ir Dieva Vārds! Cik brīnišķīgi un spēcīgi ir Dieva apsolījumi Saviem bērniem! Dievs ir žēlastības un mīlestības Dievs. Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Dievs ir visa redzamā un neredzamā Radītājs.
  • Ražas un pavairošanas likums

    Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā. Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām. Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēkli izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20).
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”