Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu

Priecājos no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Dievs ir tik labs pret katru no mums! Esmu pateicīgs Dievam par šo iespēju dalīties ar jums atklāsmēs, kuras Dievs man dod. Dievs vēlas, lai viņa tauta iepazīst Viņa vārdu – patiesību, kura atbrīvo cilvēku no jebkādiem meliem un grēka. Bībelē ir teikts, ka Jēzus atnāca tāpēc, lai dotu mums dzīvību un dzīvi ar pārpilnību. Dieva dzīvība ir apslēpta Viņa Vārdā. Dieva gudrība un varenums apslēpts Viņa Vārdā! Dievs vēlas, lai tu izprastu, kāda bagātība tev dāvāta caur Dieva Vārdu. Šo bagātību nevar salīdzināt ne ar sudrabu, ne ar zeltu. Dieva Vārds – tā ir nezūdoša bagātība, mūžīga, tāda, kas atnes dzīvību un veselību, atbildes un risinājumus.Mēs runājām par to, ka ļoti svarīgi ir piepildīt savu sirdi ar Dieva Vārdu. Tāpat mēs runājām par to, ka katrs no mums ir sava likteņa pārvaldnieks. Un tikai no mums pašiem ir atkarīgs tas, kāda izveidosies mūsu dzīve. Kas tad nosaka mūsu dzīves kursu? Varbūt ir pietiekoši, ja mēs vienkārši vēlamies dzīvot labi? Vai arī, ir jāpiedzimst bagātā un ievērojamā ģimenē? Bet varbūt , pilnvērtīga dzīve ir iespējama tikai tiem cilvēkiem, kuri dzīvo kādā konkrētā valstī, un mums visiem vienkārši vajag pārceltie uz šo valsti? Nē, ne jau no tā ir atkarīga mūsu laime, sakārtota dzīve un vispār mūsu dzīves kurss vai mūsu liktenis. Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu.Aplūkosim Daniēla dzīvi. Daniēls bija pusaudzis, kad viņu aizveda gūstā uz Bābeli. Daniēls nokļuva visai nepatīkamā situācijā. Bet, neskatoties uz to, Daniēls vienmēr ieņēma augstu stāvokli. Lai gan, tajā pašā laikā, citi cilvēki, nokļūstot Bābelē, sūdzējās, kurnēja un vainoja citus. Turpretī Daniēls arvien atradās kēniņu tuvumā. Bībelē ir teikts, ka, līdzko Daniēls nokļuva Bābelē, viņš pieņēma lēmumu neapgānīt sevi Bābelē un neēst ēdienu no ķēniņa galda. Kāpēc viņš pieņēma šādu lēmumu? Tāpēc, ka viņš zināja Dieva Vārdu ne tikai savā prātā, bet sargāja šo Vārdu savā sirdī. Nokļūstot Bābeles gūstā, Daniēla sirdī bija dzīvības avots. Daniēls nebaidījās nepaklausīt un neēst no ķēniņa galda, jo viņš bija nostiprinājies Dieva Vārdā. Pieņemot tādu lēmumu, viņš varēja zaudēt savu dzīvību, jo Bābelē atradās kā ķīlnieks , viņš nevarēja diktēt savus noteikumus, jo viņam bija jāpakļaujas it visam, ko viņam pavēlēja. Daniēls riskēja, un Bībelē ir teikts, ka viņš atrada labvēlību, un visapkārt Daniēlam sākās uzplaukums. Bet, sakarā ar to, ka Daniēls dzīvoja Dievam tīkamu dzīvi, daudzi cilvēki Bābelē sāka viņu apskaust. Tieši šī iemesla dēļ tika izdots likums, kas aizliedza pielūgt kādu citu Dievu, izņemot ķēniņu. Cilvēki stājās Daniēlam pretī, bet tas nespēja apturēt Daniēlu un mainīt viņa likteni. Daniēlu iemeta lauvu bedrē, bet viņš iznāca no tās vesels un neskarts, kā rezultātā viņš ieņēma vēl augstāku stāvokli.Dieva Vārds, kas tiek sargāts sirdī, atnes cilvēka dzīvē izeju no jebkuras situācijas, kā arī paaugstina viņu.Rīt turpināsim sarunu par šo tēmu!Lai Dievs dāvā jums gudrību un sapratni par Savu Vārdu!Mācītājs Rufus

Līdzīgi raksti

  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.
  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.
  • Neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!

    Daudzi no mums nepateicas Dievam kā pienākas, tāpēc ka neglabā dārgu atmiņā to ko Dievs jau ir izdarījis vai dara patreiz. Mēs aizmirstam tāpēc ka nepierakstām. Kad es biju pusaudzis, mēs bieži dziedājām dziesmu ar sekojošiem vārdiem:” Skaiti savas svētības, sauc katru to vārdā, vienu pēc otras, un tu būsi pārsteigts par to ko Dievs ir paveicis!”
  • Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski

    Mēs runājām par to, ka Dievam ir konkrēts plāns ar konkrētu uzdevumu katram cilvēkam. Taču Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski.Dievs Savu plānu Saviem bērniem atklāj tādā mērā vai atkarībā no tā, kā tie sasniedz briedumu un kļūst spējīgi pieņemt no Viņa rokas to, ko Viņš priekš tiem ir sagatavojis. Dotajā brīdī, kad Dievs soli pa solim atklāj mums Sava plāna detaļas, mēs varam pieradināt sevi staigāt paklausībā tajās sfērās, kurās Dievs mums jau ir atklājis Savu gribu. Un šajā laikā mēs varam vienkārši uzticēties Dievam Viņa suverēnā plāna īstenošanai mūsu dzīvē.
  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.