Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu

Priecājos no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Dievs ir tik labs pret katru no mums! Esmu pateicīgs Dievam par šo iespēju dalīties ar jums atklāsmēs, kuras Dievs man dod. Dievs vēlas, lai viņa tauta iepazīst Viņa vārdu – patiesību, kura atbrīvo cilvēku no jebkādiem meliem un grēka. Bībelē ir teikts, ka Jēzus atnāca tāpēc, lai dotu mums dzīvību un dzīvi ar pārpilnību. Dieva dzīvība ir apslēpta Viņa Vārdā. Dieva gudrība un varenums apslēpts Viņa Vārdā! Dievs vēlas, lai tu izprastu, kāda bagātība tev dāvāta caur Dieva Vārdu. Šo bagātību nevar salīdzināt ne ar sudrabu, ne ar zeltu. Dieva Vārds – tā ir nezūdoša bagātība, mūžīga, tāda, kas atnes dzīvību un veselību, atbildes un risinājumus.Mēs runājām par to, ka ļoti svarīgi ir piepildīt savu sirdi ar Dieva Vārdu. Tāpat mēs runājām par to, ka katrs no mums ir sava likteņa pārvaldnieks. Un tikai no mums pašiem ir atkarīgs tas, kāda izveidosies mūsu dzīve. Kas tad nosaka mūsu dzīves kursu? Varbūt ir pietiekoši, ja mēs vienkārši vēlamies dzīvot labi? Vai arī, ir jāpiedzimst bagātā un ievērojamā ģimenē? Bet varbūt , pilnvērtīga dzīve ir iespējama tikai tiem cilvēkiem, kuri dzīvo kādā konkrētā valstī, un mums visiem vienkārši vajag pārceltie uz šo valsti? Nē, ne jau no tā ir atkarīga mūsu laime, sakārtota dzīve un vispār mūsu dzīves kurss vai mūsu liktenis. Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu.Aplūkosim Daniēla dzīvi. Daniēls bija pusaudzis, kad viņu aizveda gūstā uz Bābeli. Daniēls nokļuva visai nepatīkamā situācijā. Bet, neskatoties uz to, Daniēls vienmēr ieņēma augstu stāvokli. Lai gan, tajā pašā laikā, citi cilvēki, nokļūstot Bābelē, sūdzējās, kurnēja un vainoja citus. Turpretī Daniēls arvien atradās kēniņu tuvumā. Bībelē ir teikts, ka, līdzko Daniēls nokļuva Bābelē, viņš pieņēma lēmumu neapgānīt sevi Bābelē un neēst ēdienu no ķēniņa galda. Kāpēc viņš pieņēma šādu lēmumu? Tāpēc, ka viņš zināja Dieva Vārdu ne tikai savā prātā, bet sargāja šo Vārdu savā sirdī. Nokļūstot Bābeles gūstā, Daniēla sirdī bija dzīvības avots. Daniēls nebaidījās nepaklausīt un neēst no ķēniņa galda, jo viņš bija nostiprinājies Dieva Vārdā. Pieņemot tādu lēmumu, viņš varēja zaudēt savu dzīvību, jo Bābelē atradās kā ķīlnieks , viņš nevarēja diktēt savus noteikumus, jo viņam bija jāpakļaujas it visam, ko viņam pavēlēja. Daniēls riskēja, un Bībelē ir teikts, ka viņš atrada labvēlību, un visapkārt Daniēlam sākās uzplaukums. Bet, sakarā ar to, ka Daniēls dzīvoja Dievam tīkamu dzīvi, daudzi cilvēki Bābelē sāka viņu apskaust. Tieši šī iemesla dēļ tika izdots likums, kas aizliedza pielūgt kādu citu Dievu, izņemot ķēniņu. Cilvēki stājās Daniēlam pretī, bet tas nespēja apturēt Daniēlu un mainīt viņa likteni. Daniēlu iemeta lauvu bedrē, bet viņš iznāca no tās vesels un neskarts, kā rezultātā viņš ieņēma vēl augstāku stāvokli.Dieva Vārds, kas tiek sargāts sirdī, atnes cilvēka dzīvē izeju no jebkuras situācijas, kā arī paaugstina viņu.Rīt turpināsim sarunu par šo tēmu!Lai Dievs dāvā jums gudrību un sapratni par Savu Vārdu!Mācītājs Rufus

Līdzīgi raksti

  • Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem

    Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji, kad es satiekos ar cilvēkiem, kuri kalpo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Cilvēku, kuram ir tādi motīvi būs grūti mainīt. Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu, bija tieši tāds cilvēks. Trīs ar pusi gadus Jūda Iskariots atradās līdzās Jēzum, bet tas viņu nekā neizmainīja, jo viņam bija netīri motīvi. Jūda Iskariots bija sudrabu mīlošs un skops cilvēks. Jēzus uzticēja viņam Savas kalpošanas finansiālo pusi, tālab tam bija pieeja naudai un ziedojumiem, kas domāti Jēzus kalpošanai. Sākumā Jūda Iskariots sāka zagt naudu no kases, bet galu galā nodeva arī savu Skolotāju.
  • Dievs atnāk pie mums, un Viņš meklē mūsu dzīvē glābtu dvēseļu augli

    Atļaujiet man uzdot jums tādu jautājumu: „Vai jūs nožēlojāt grēkus paši par sevi, vai arī jums kāds palīdzēja, kāds lūdza par jums un liecināja jums par Kristu?” Esmu pārliecināts, ka jūs nācāt pie Dieva kāda cita pūliņu rezultātā. Ikviens grēcinieks, kurš nožēlojis savus grēkus, ir kāda konkrēta cilvēka auglis. Iespējams, jūs pat nepazīstat cilvēku, kurš lūdzās par jums un jūsu glābšanu. Jūs esat tā cilvēka darba vai pūliņu auglis, kurš ir atvedis jūs pie Kristus.
  • Dieva Vārds kalpo mums kā kompass

    Dieva Vārds līdzinās navigācijas sistēmai, kura palīdz ieraudzīt, kur esam nogriezušies nepareizā virzienā. Tātad Dieva vārds uzrāda mums. Dieva Vārds arī parāda mums to, kā mēs varam atgriezties uz pareizā ceļa. Tātad Dieva Vārds labo mūs. Dieva Vārds arī palīdz mums turēties pie pareizā kursa un neapmaldīties. Tātad Dieva Vārds pamāca mūs taisnībā.
  • Ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību

    Ja atceraties, tad vakardien runājām par to, ka cilvēku samaitā nevis tas kādas darbības tiek vērstas uz šo cilvēku, bet tas kāda ir šī cilvēka reakcija uz šo darbību. Nākamajā Rakstu vietā mēs redzēsim, ka ne vīrietis ne sieviete nevēlējās uzņemties personīgo atbildību par savu rīcību.„ Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.”” (1.Mozus 3:12-13)
  • Īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā

    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no tā, ka mēs apzināmies savu atkarību no Dieva, apzināmies to, ka mums pastāvīgi ir jānāk Dieva priekšā un pastāvīgi jāpavada laiks kopā ar Viņu.2) Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mateja 5:4). Grēks, pretlikumības, netaisnība, kas ir mums visapkārt, – tam visam ir jāmudina mūs aizlūgt vai saukt savā garā, lūgties Dieva priekšā un pastāvēt aizlūgšanās par savu zemi. Tam visam ir jāpamudina mūs nožēlot savas tautas grēkus un netaisnības. Kad mēs uz visu skatāmies ar Dieva acīm, tad itin viss, kas sarūgtina Dievu, sarūgtinās arī mūs.
  • Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu

    Bībelē ir teikts, ka Dievs nosauca Ābrahāmu par Savu draugu. Reiz Dievs atnāca pie Ābrahāma un teica, ka Viņš nevar slēpt no Ābrahāma to, ko Viņš ir nolēmis darīt.„ Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.” (1.Mozus 18:17-19).