Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu

Priecājos no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Dievs ir tik labs pret katru no mums! Esmu pateicīgs Dievam par šo iespēju dalīties ar jums atklāsmēs, kuras Dievs man dod. Dievs vēlas, lai viņa tauta iepazīst Viņa vārdu – patiesību, kura atbrīvo cilvēku no jebkādiem meliem un grēka. Bībelē ir teikts, ka Jēzus atnāca tāpēc, lai dotu mums dzīvību un dzīvi ar pārpilnību. Dieva dzīvība ir apslēpta Viņa Vārdā. Dieva gudrība un varenums apslēpts Viņa Vārdā! Dievs vēlas, lai tu izprastu, kāda bagātība tev dāvāta caur Dieva Vārdu. Šo bagātību nevar salīdzināt ne ar sudrabu, ne ar zeltu. Dieva Vārds – tā ir nezūdoša bagātība, mūžīga, tāda, kas atnes dzīvību un veselību, atbildes un risinājumus.

Mēs runājām par to, ka ļoti svarīgi ir piepildīt savu sirdi ar Dieva Vārdu. Tāpat mēs runājām par to, ka katrs no mums ir sava likteņa pārvaldnieks. Un tikai no mums pašiem ir atkarīgs tas, kāda izveidosies mūsu dzīve. Kas tad nosaka mūsu dzīves kursu? Varbūt ir pietiekoši, ja mēs vienkārši vēlamies dzīvot labi? Vai arī, ir jāpiedzimst bagātā un ievērojamā ģimenē? Bet varbūt , pilnvērtīga dzīve ir iespējama tikai tiem cilvēkiem, kuri dzīvo kādā konkrētā valstī, un mums visiem vienkārši vajag pārceltie uz šo valsti? Nē, ne jau no tā ir atkarīga mūsu laime, sakārtota dzīve un vispār mūsu dzīves kurss vai mūsu liktenis. Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu.

Aplūkosim Daniēla dzīvi. Daniēls bija pusaudzis, kad viņu aizveda gūstā uz Bābeli. Daniēls nokļuva visai nepatīkamā situācijā. Bet, neskatoties uz to, Daniēls vienmēr ieņēma augstu stāvokli. Lai gan, tajā pašā laikā, citi cilvēki, nokļūstot Bābelē, sūdzējās, kurnēja un vainoja citus. Turpretī Daniēls arvien atradās kēniņu tuvumā. Bībelē ir teikts, ka, līdzko Daniēls nokļuva Bābelē, viņš pieņēma lēmumu neapgānīt sevi Bābelē un neēst ēdienu no ķēniņa galda. Kāpēc viņš pieņēma šādu lēmumu? Tāpēc, ka viņš zināja Dieva Vārdu ne tikai savā prātā, bet sargāja šo Vārdu savā sirdī. Nokļūstot Bābeles gūstā, Daniēla sirdī bija dzīvības avots. Daniēls nebaidījās nepaklausīt un neēst no ķēniņa galda, jo viņš bija nostiprinājies Dieva Vārdā. Pieņemot tādu lēmumu, viņš varēja zaudēt savu dzīvību, jo Bābelē atradās kā ķīlnieks , viņš nevarēja diktēt savus noteikumus, jo viņam bija jāpakļaujas it visam, ko viņam pavēlēja. Daniēls riskēja, un Bībelē ir teikts, ka viņš atrada labvēlību, un visapkārt Daniēlam sākās uzplaukums. Bet, sakarā ar to, ka Daniēls dzīvoja Dievam tīkamu dzīvi, daudzi cilvēki Bābelē sāka viņu apskaust. Tieši šī iemesla dēļ tika izdots likums, kas aizliedza pielūgt kādu citu Dievu, izņemot ķēniņu. Cilvēki stājās Daniēlam pretī, bet tas nespēja apturēt Daniēlu un mainīt viņa likteni. Daniēlu iemeta lauvu bedrē, bet viņš iznāca no tās vesels un neskarts, kā rezultātā viņš ieņēma vēl augstāku stāvokli.

Dieva Vārds, kas tiek sargāts sirdī, atnes cilvēka dzīvē izeju no jebkuras situācijas, kā arī paaugstina viņu.

Rīt turpināsim sarunu par šo tēmu!

Lai Dievs dāvā jums gudrību un sapratni par Savu Vārdu!

Mācītājs Rufus

Līdzīgi raksti

  • Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai!

    Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli – turpināt dzīvot grēkā, tālab, sātans ir apstulbojis viņu prātus, ka tie neredz Evaņģēlija gaismu, lai cik labi tiem to nemācītu. Neskatoties uz to, Pāvils un viņa partneri parādīja pašu spožāko Evaņģēlija gaismu – Kristu, Kurš ir neredzamā Dieva tēls. Pāvils bija pārliecināts, ka Kristū, Kuru viņi sludina, var redzēt Dievu.

    Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši...

  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties!

    Šodien, līdzko viss nenotiek tā, kā cilvēki to ir gaidījuši vai arī problēmu nastas kļūst pārāk smagas,- daudzi padodas. Teikšu godīgi, ka iet caur pārbaudījumiem ar cieņu nav viegli, – tas ir jāmācās, un pie tā ir jānonāk. Lai ar cieņu ietu cauri pārbaudījumiem ir jāzina, ka tas nenotiek automātiski, ka sevi tam ir jāsagatavo. Ja mēs jau laicīgi nesāksim strādāt pie sevis šajā virzienā, tad, laiku pa laikam, mēs zaudēsim un padosimies. Tāds dzīvesveids mums traucēs būt stabiliem un virzīties šajā dzīvē uz priekšu.

    Šodien, līdzko viss nenotiek tā, kā cilvēki to ir gaidījuši vai arī problēmu nastas kļūst pārāk smagas,- daudzi...

  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas? II

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda? Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem. Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes. Paklausīgs māceklis – tas it tas, kurš nesēž, bet virzās un strādā Dievam, tālab Dievs var virzīties caur tādu cilvēku.

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad...

  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās. „Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21). Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus...

  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.

    Pirms esi uzsācis ēst, - lūdz! Pirms tu izej no mājas, - lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis...

  • Pārmaiņas caur kalpošanu III

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz...