Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Es lūdzos par to, lai Dieva žēlastība šodien piepilda jūsu dzīvi.

Mēs ar jums runājām par to, ka Dievam ziedojies cilvēks māk priecāties kārdināšanās un paciest bēdas. Taču, vairāk par visu ziedojies cilvēks priecājas tad, kad viss viņa dzīvē notiek saskaņā ar Dieva aicinājumu. Mēs runājām arī par to, ka Jēzus ar Savu piemēru nodemonstrēja ko nozīmē ziedoties Dievam un Viņa gribas piepildīšanai. Mēs ieraudzījām, ka:

  1. Jēzus Dieva gribu vērtēja augstāk, kā fizisko barību.
  2. Jēzus nekad nemeklēja Savu gribu, bet vienmēr un it visā meklēja Dieva gribu.

 

„Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat,…. Es no Sevis nespēju darīt nekā. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis.”(Jāņa 5:19,30).

 

Ziedošanās Dievam no kristieša pieprasa, lai tas it visā ņemtu vērā to, ko Dievs no viņa vēlas vienā vai otrā situācijā, un lai viņš ikvienu savu rīcību un lēmumu noteikti bāzē tieši uz to.

Vēlēšanās piepildīt Dieva gribu vienmēr un it visā – tas ir pierādījums tam, ka cilvēks ir ziedojies Dievam. Šāda vēlēšanās izdara būtisku ietekmi uz to, ar kādu attieksmi cilvēks lasa Bībeli, kā viņš klausās svētrunas un Dieva vārda mācību, un pats galvenais, kā un kāpēc viņš komunicē ar Dievu. Dievam ziedojies kristietis jau vairs nemeklē formālu vai virspusēju sadraudzību ar Dievu, kas izriet no reliģiozas pienākuma apziņas. Viņš meklē dziļu un personīgu sadraudzību ar Dievu, kuras dēļ viņš ir gatavs maksāt jebkuru cenu. Dievam ziedojies cilvēks jau vairs nemeklē savu gribu, bet tikai un vienīgi to, lai izpatiktu Dievam it visā, – vārdos, darbos un domās.

  1. Jēzum bija prioritāte attiecībā uz to, ar ko kopā Viņš pavadīja vairāk laika.

 

„Un ļaudis sēdēja ap Viņu un Viņam sacīja: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi, un Tavas māsas ārā Tevi meklē.” Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Kas ir Mana māte un Mani brāļi?” Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un saka: “Redzi – Mana māte un Mani brāļi. Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir Mans brālis un māsa, un māte.”(Marka 3:32-35).

 

Ziedošanās un vēlme piepildīt Dieva gribu atspoguļojas attiecībā uz to, kā un ar ko mēs pavadām savu laiku. Jēzus dzīvē mēs redzam, ka Viņš atzina par labāku pavadīt laiku ar tiem cilvēkiem, kuri līdzīgi Viņam vēlējās piepildīt Dieva gribu. Ja jūs esat tādu cilvēku ielenkumā, kuri nekur nevirzās šajā dzīvē, tad arī jūs drīz vien varat pazaudēt savu mērķi un virzienu savai dzīvei. Ja jūs daudz laika pavadāt kopā ar cilvēkiem, kuriem nav redzējuma par savu dzīvi, tad arī jūs drīz vien nebūsiet spējīgi redzēt savu mērķi dzīvē.

Tas ir tieši tas, kas notika ar Ābrahāmu. Dievs aicināja viņu iziet no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Dievs viņam norādīs.

 

„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs.”(1.Mozus 12:1-4).

 

Paklausot Tam Kungam, Ābrahāms ar savu sievu Sāru devās ceļā. Bet, viņš paņēma līdz arī savu brāļadēlu Latu, kurš vēlāk aizsedza Ābrahāma garīgo redzējumu. Kad Ābrahāms iegāja tai zemē, kuru Dievs bija apsolījis viņam un viņa pēcnācējiem, – zemē, kuras dēļ tas bija pametis savu dzimteni, – viņš vairs nebija spējīgs dzirdēt Dieva teikto un ieraudzīt to zemi līdz brīdim, kamēr Lats nešķīrās no viņa.

Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē, vai tu piepildīsi savu aicinājumu Dievā vai arī nē.

Šodien nopietni padomājiet par to!

Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pārmaiņas caur kalpošanu II

    “Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. “ . (1 Jāņa 4: 8).Ja Dievs ir mīlestība, tad mums ir svarīgi zināt un saprast, kā uzvedās Mīlestība.„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīl ējis , ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu , lai neviens , kas Viņam tic , nepazustu , bet dabūtu mūžīgo dzīvību ” . (Jāņa 3:16).

    “Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. “ . (1 Jāņa 4: 8). Ja Dievs ir mīlestība, tad mums ir...

  • Cik svarīgi ir nest augļus Dieva Valstībā

    Kurš no jums sevi uzskata par Dieva izredzētu cilvēku? Ja jūs sevi par tādu uzskatāt, tad tiek runāts arī par jums. Par visiem tiem, kuri pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu, Dievs saka:„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.” (1.Pētera 2:9).

    Kurš no jums sevi uzskata par Dieva izredzētu cilvēku? Ja jūs sevi par tādu uzskatāt, tad tiek runāts arī par...

  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt.

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs...

  • Padomu došana jeb konsultēšana IV

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu...

  • Ja mēs sekosim Dievam un ļausim Viņam mainīt mūs, tad visi apstākļi mūsu dzīvē kalpos tikai par labu mums

    Kādam nolūkam Dievs mūs izglāba? Uz ko Viņš mūs aicina? Kālab mēs apmeklējam draudzi?Pārdomājiet šos jautājumus. Kas ir mainījies tavā kā ticīgā dzīvē pēdējo divu gadu laikā? Pārdomā nopietni šo jautājumu. Nevajag steigties, apgalvot, ka tu mainies. Atzīmē uz papīra visu to, attiecībā uz ko tu esi mainījies. Ja tevī patiesi ir notikušas pārmaiņas, tad tās būs acīmredzamas un konkrētas pārmaiņas. Kā ticīgais kurš apmeklē draudzi, lasa Bībeli, lūdzas Dievu un klausās lieliskas mācības un svētrunas, – kādās sfērās tu esi mainījies pēdējo 5 gadu laikā?

    Kādam nolūkam Dievs mūs izglāba? Uz ko Viņš mūs aicina? Kālab mēs apmeklējam draudzi? Pārdomājiet šos jautājumus...

  • Nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle

    Nezināšana atdala cilvēku no Dieva dzīvības, jo viņš neko nezina par Dieva nodrošinājumu.„Savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva” (Efeziešiem 4:18).Dēļ nezināšanas, cilvēka prāts aptumšojās, sirds apcietinās un viņš atsvešinās, atdalās no Dieva dzīvības.

    Nezināšana atdala cilvēku no Dieva dzīvības, jo viņš neko nezina par Dieva nodrošinājumu. „Savas nezināšanas dēļ...