Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Es lūdzos par to, lai Dieva žēlastība šodien piepilda jūsu dzīvi.Mēs ar jums runājām par to, ka Dievam ziedojies cilvēks māk priecāties kārdināšanās un paciest bēdas. Taču, vairāk par visu ziedojies cilvēks priecājas tad, kad viss viņa dzīvē notiek saskaņā ar Dieva aicinājumu. Mēs runājām arī par to, ka Jēzus ar Savu piemēru nodemonstrēja ko nozīmē ziedoties Dievam un Viņa gribas piepildīšanai. Mēs ieraudzījām, ka:
  1. Jēzus Dieva gribu vērtēja augstāk, kā fizisko barību.
  2. Jēzus nekad nemeklēja Savu gribu, bet vienmēr un it visā meklēja Dieva gribu.
 
„Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat,…. Es no Sevis nespēju darīt nekā. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis.”(Jāņa 5:19,30).
 Ziedošanās Dievam no kristieša pieprasa, lai tas it visā ņemtu vērā to, ko Dievs no viņa vēlas vienā vai otrā situācijā, un lai viņš ikvienu savu rīcību un lēmumu noteikti bāzē tieši uz to.Vēlēšanās piepildīt Dieva gribu vienmēr un it visā – tas ir pierādījums tam, ka cilvēks ir ziedojies Dievam. Šāda vēlēšanās izdara būtisku ietekmi uz to, ar kādu attieksmi cilvēks lasa Bībeli, kā viņš klausās svētrunas un Dieva vārda mācību, un pats galvenais, kā un kāpēc viņš komunicē ar Dievu. Dievam ziedojies kristietis jau vairs nemeklē formālu vai virspusēju sadraudzību ar Dievu, kas izriet no reliģiozas pienākuma apziņas. Viņš meklē dziļu un personīgu sadraudzību ar Dievu, kuras dēļ viņš ir gatavs maksāt jebkuru cenu. Dievam ziedojies cilvēks jau vairs nemeklē savu gribu, bet tikai un vienīgi to, lai izpatiktu Dievam it visā, – vārdos, darbos un domās.
  1. Jēzum bija prioritāte attiecībā uz to, ar ko kopā Viņš pavadīja vairāk laika.
 
„Un ļaudis sēdēja ap Viņu un Viņam sacīja: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi, un Tavas māsas ārā Tevi meklē.” Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Kas ir Mana māte un Mani brāļi?” Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un saka: “Redzi – Mana māte un Mani brāļi. Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir Mans brālis un māsa, un māte.”(Marka 3:32-35).
 Ziedošanās un vēlme piepildīt Dieva gribu atspoguļojas attiecībā uz to, kā un ar ko mēs pavadām savu laiku. Jēzus dzīvē mēs redzam, ka Viņš atzina par labāku pavadīt laiku ar tiem cilvēkiem, kuri līdzīgi Viņam vēlējās piepildīt Dieva gribu. Ja jūs esat tādu cilvēku ielenkumā, kuri nekur nevirzās šajā dzīvē, tad arī jūs drīz vien varat pazaudēt savu mērķi un virzienu savai dzīvei. Ja jūs daudz laika pavadāt kopā ar cilvēkiem, kuriem nav redzējuma par savu dzīvi, tad arī jūs drīz vien nebūsiet spējīgi redzēt savu mērķi dzīvē.Tas ir tieši tas, kas notika ar Ābrahāmu. Dievs aicināja viņu iziet no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Dievs viņam norādīs. 
„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs.”(1.Mozus 12:1-4).
 Paklausot Tam Kungam, Ābrahāms ar savu sievu Sāru devās ceļā. Bet, viņš paņēma līdz arī savu brāļadēlu Latu, kurš vēlāk aizsedza Ābrahāma garīgo redzējumu. Kad Ābrahāms iegāja tai zemē, kuru Dievs bija apsolījis viņam un viņa pēcnācējiem, – zemē, kuras dēļ tas bija pametis savu dzimteni, – viņš vairs nebija spējīgs dzirdēt Dieva teikto un ieraudzīt to zemi līdz brīdim, kamēr Lats nešķīrās no viņa.Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē, vai tu piepildīsi savu aicinājumu Dievā vai arī nē.Šodien nopietni padomājiet par to!Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.
  • Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

    Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums?Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.
  • Nekad neļaujiet nekam un nevienam traucēt jums kalpot

    Dārgais draugs, neatkarīgi no tā, cik briesmīgi cilvēki ir izturējušies pret tevi, ja tu vēlies dzīvē virzīties uz priekšu, tev ir jāzina kā sakoncentrēt savu uzmanību uz pareizām lietām un ieņemt pareizu dzīves pozīciju.Neskatoties uz visām dzīves nebūšanām, ja tu vēl aizvien vari koncentrēties uz to, lai izmantotu savas dāvanas un talantus, ja tu vari turpināt kalpot cilvēkiem, tad ļoti drīz tavs statuss izmainīsies. Tā notika ar Jāzepu. Tādā mērā, kā viņš kalpoja diviem faraona sulaiņiem, un nevis koncentrēja savu uzmanību uz citu cilvēku pārkāpumiem, durvis uz troni, ko Dievs viņam bija sagatavojis, drīzumā pavērās. Faraons sūtīja pēc Jāzepa un izveda viņu no cietuma.
  • Mums ir jāsagatavo ceļš tam, lai Tas Kungs varētu atnākt slavā un visā Savā pilnībā! III

    Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu tad, kad kalpojam Viņam un piepildām Viņa aicinājumu savā dzīvē. Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir jāizmanto visi iespējamie veidi tam, lai sludinātu VALSTĪBAS Evaņģēliju visā pasaulē, un tad Tas Kungs atnāks slavā un pilnībā.Aplūkosim vēl vienu Rakstu vietu, kurā ir atspoguļots vēl viens princips Tā Kunga ceļa sagatavošanai.
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni II

    1.Ieplāno laiku lūgšanām un nododies, veltī sevi tam.2. Ieplāno lūgšanu vietu.Tas nav obligāti jādara mājās, bet nevajag pārvērst lūgšanu reliģiozā rituālā. Lai tev ir radoša pieeja lūgšanu vietas izvēlē. Piemēram, manā dzīvē bija tāds laiks, kad es pastaigu pārvērtu lūgšanā. Es to nosaucu par lūgšanu pastaigu. Es devos ārā ar nolūku, lai lūgtu.
  • Kā mēs varam zināt ka savās dzīvēs esam dievbijīgi?

    Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu.Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. (Salamana pamācības 8:13) (skatiet arī Sal.pam. 3:7; 14:16; 16:6; 23:17; Ijāba 1:1,8; II Kor. 7:1)