Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Es lūdzos par to, lai Dieva žēlastība šodien piepilda jūsu dzīvi.

Mēs ar jums runājām par to, ka Dievam ziedojies cilvēks māk priecāties kārdināšanās un paciest bēdas. Taču, vairāk par visu ziedojies cilvēks priecājas tad, kad viss viņa dzīvē notiek saskaņā ar Dieva aicinājumu. Mēs runājām arī par to, ka Jēzus ar Savu piemēru nodemonstrēja ko nozīmē ziedoties Dievam un Viņa gribas piepildīšanai. Mēs ieraudzījām, ka:

  1. Jēzus Dieva gribu vērtēja augstāk, kā fizisko barību.
  2. Jēzus nekad nemeklēja Savu gribu, bet vienmēr un it visā meklēja Dieva gribu.

 

„Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat,…. Es no Sevis nespēju darīt nekā. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis.”(Jāņa 5:19,30).

 

Ziedošanās Dievam no kristieša pieprasa, lai tas it visā ņemtu vērā to, ko Dievs no viņa vēlas vienā vai otrā situācijā, un lai viņš ikvienu savu rīcību un lēmumu noteikti bāzē tieši uz to.

Vēlēšanās piepildīt Dieva gribu vienmēr un it visā – tas ir pierādījums tam, ka cilvēks ir ziedojies Dievam. Šāda vēlēšanās izdara būtisku ietekmi uz to, ar kādu attieksmi cilvēks lasa Bībeli, kā viņš klausās svētrunas un Dieva vārda mācību, un pats galvenais, kā un kāpēc viņš komunicē ar Dievu. Dievam ziedojies kristietis jau vairs nemeklē formālu vai virspusēju sadraudzību ar Dievu, kas izriet no reliģiozas pienākuma apziņas. Viņš meklē dziļu un personīgu sadraudzību ar Dievu, kuras dēļ viņš ir gatavs maksāt jebkuru cenu. Dievam ziedojies cilvēks jau vairs nemeklē savu gribu, bet tikai un vienīgi to, lai izpatiktu Dievam it visā, – vārdos, darbos un domās.

  1. Jēzum bija prioritāte attiecībā uz to, ar ko kopā Viņš pavadīja vairāk laika.

 

„Un ļaudis sēdēja ap Viņu un Viņam sacīja: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi, un Tavas māsas ārā Tevi meklē.” Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Kas ir Mana māte un Mani brāļi?” Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un saka: “Redzi – Mana māte un Mani brāļi. Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir Mans brālis un māsa, un māte.”(Marka 3:32-35).

 

Ziedošanās un vēlme piepildīt Dieva gribu atspoguļojas attiecībā uz to, kā un ar ko mēs pavadām savu laiku. Jēzus dzīvē mēs redzam, ka Viņš atzina par labāku pavadīt laiku ar tiem cilvēkiem, kuri līdzīgi Viņam vēlējās piepildīt Dieva gribu. Ja jūs esat tādu cilvēku ielenkumā, kuri nekur nevirzās šajā dzīvē, tad arī jūs drīz vien varat pazaudēt savu mērķi un virzienu savai dzīvei. Ja jūs daudz laika pavadāt kopā ar cilvēkiem, kuriem nav redzējuma par savu dzīvi, tad arī jūs drīz vien nebūsiet spējīgi redzēt savu mērķi dzīvē.

Tas ir tieši tas, kas notika ar Ābrahāmu. Dievs aicināja viņu iziet no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Dievs viņam norādīs.

 

„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs.”(1.Mozus 12:1-4).

 

Paklausot Tam Kungam, Ābrahāms ar savu sievu Sāru devās ceļā. Bet, viņš paņēma līdz arī savu brāļadēlu Latu, kurš vēlāk aizsedza Ābrahāma garīgo redzējumu. Kad Ābrahāms iegāja tai zemē, kuru Dievs bija apsolījis viņam un viņa pēcnācējiem, – zemē, kuras dēļ tas bija pametis savu dzimteni, – viņš vairs nebija spējīgs dzirdēt Dieva teikto un ieraudzīt to zemi līdz brīdim, kamēr Lats nešķīrās no viņa.

Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē, vai tu piepildīsi savu aicinājumu Dievā vai arī nē.

Šodien nopietni padomājiet par to!

Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara

    1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz Viņu.2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un nevis Viņa ieteikums vai padoms mums.

    1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz...

  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu...

  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs: „ Beidzot - topiet stipri savā Kungā un Viņa...

  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

    Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām.Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi.

    Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām. Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst...

  • Ja cilvēks vēlās piepildīt Dieva gribu, tad viņam noteikti būs pretspēki, dažādi uzbrukumi no ienaidnieka puses

    Ja tev nav problēmu ar sātanu, ja tev viss norit gludi un nav nekādu uzbrukumu no viņa puses – tas ir tikai tāpēc, ka tu viņu vēl neesi aizskāris. Ja tev nav problēmu ar sātanu – tas ir tikai tāpēc, ka tu vēl nelūdz pietiekoši stipri, ne tik karsti slavē Dievu un ne tik daudz liecini par Viņa spēku un varenību. Tomēr, ja tu esi iemācījies atpazīt un dzirdēt Dieva balsi, tad neskatoties uz visiem sātana uzbrukumiem, tev būs miers un nebūs nekādu baiļu savu pretinieku priekšā. Kad atnāk pretspēki vai opozīcija no valdību puses, tad Dieva bērni to visu uzvar Dieva spēkā zinot Dieva plānus un nodomus.

    Ja tev nav problēmu ar sātanu, ja tev viss norit gludi un nav nekādu uzbrukumu no viņa puses - tas ir tikai...

  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve - tas ir laiks. Dzīve - tas ir mērķis. Dzīve -...