Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Vakar mēs runājām par to, ka cilvēki, kas ir tev visapkārt, ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva, vai arī nē, vai tu piepildīsi savu aicinājumu Dievā, vai arī nē. Mēs aplūkojām piemēru no Ābrahāma dzīves. Dievs aicināja Ābrahāmu iziet no savas cilts un doties uz zemi, kuru Dievs viņam rādīs. Bet, Ābrahāms paņēma sev līdz savu brāļadēlu Latu, par kuru Dievs viņam neko nebija teicis. Šī iemesla dēļ, Ābrahāms nebija spējīgs dzirdēt Dieva teikto un ieraudzīt apsolīto zemi līdz brīdim, kamēr Lats nešķīrās no viņa.
„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.” Un Ābrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam.”(1.Mozus 13:14-18).
Lieta tajā, ka Ābrahāmam un Latam nebija pa ceļam, jo viņiem bija atšķirīgas vērtības dzīvē , – katrs no viņiem meklēja atšķirīgus dārgumus. Ābrahāms sekoja Dieva balsij un sekoja savam redzējumam no Dieva. Savukārt Latu, acīm redzot, vairāk interesēja materiālā labklājība, un ne Dieva gribas piepildīšana. Līdz brīdim, kamēr Lats bija līdzās Ābrahāmam, viņu starpā pastāvīgi notika domstarpības, un viņu gani pastāvīgi strīdējās savā starpā.Bībelē ir teikts, ka Lats bija taisns un mocījās redzēdams Sodomas un Gomoras iedzīvotāju netiklo dzīvi.
„Tāpat Viņš nosodīja Sodomas un Gomoras pilsētas, pārvērzdams tās pelnos un iznīcinādams, tā atstājot biedinošu piemēru visiem, kas grib grēkot. Viņš izglāba taisno Latu, kam bezdievju netiklā dzīve sagādāja ciešanas. Jo taisnais, kas dzīvoja viņu vidū, mocījās savā taisnajā dvēselē dienu no dienas, redzēdams un dzirdēdams viņu negantos darbus.”(2. Pētera 2:6-8)
Un tomēr, Bībele mums vēstī par to, ka tieši Lats izvēlējās šo apvidu savai dzīvei lai taptu bagātāks. No Bībeles mēs zinām, ka Lats un viņa ģimene nesteidzās pamest Sodomu un Gomoru pat tad, kad tiem tapa zināms par to, ka Dievs grasās iznīcināt šīs pilsētas.Bībele vēstī arī par to, ka, par nožēlu, Lats zaudēja savu sievu. Viņa bērni to zinot neuztvēra nopietni Dieva vārdu. Tas liecina par to, ka tās vērtības, kas bija Lata ģimenē, stipri atšķīrās no tām vērtībām, no kurām vadījās Ābrahāma ģimene, par ko liecināja Pats Dievs.
„Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.”(1.Mozus 18:19).
Redzat, Ābrahāmam un Latam bija atšķirīgas vērtības un mērķi dzīvē. Līdz brīdim, kamēr tie bija kopā, Ābrahāms nevarēja ieiet sava mantojuma pilnībā, kas tam bija dots Dievā. Bet, līdzko viņi šķīrās, Ābrahāms atkal sāka dzirdēt Dieva sacīto un attīstīt savu redzējumu.
„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt.”(1.Mozus 13:14-16).
Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.Ja tevi un tavus draugus nevieno Dievs un vēlēšanās piepildīt Dieva gribu, tad tev ir vērts nopietni aizdomāties par to. Taviem draugiem būs nopietna ietekme uz visu tavu dzīvi.Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle

    Nezināšana atdala cilvēku no Dieva dzīvības, jo viņš neko nezina par Dieva nodrošinājumu.„Savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva” (Efeziešiem 4:18).Dēļ nezināšanas, cilvēka prāts aptumšojās, sirds apcietinās un viņš atsvešinās, atdalās no Dieva dzīvības.
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē IV

    Vai tu esi tik aizņemts ar kalpošanu, ka nav laika pavadīt laiku ar Kungu? Kā tu zināsi vai iepriecini Viņu vai nē, ja nebūsi veltījis laiku ieklausoties Viņa vērtējumā par tavu darbību? Ir ļoti svarīgi attīstīt jūtīgu sirdi, kas var viegli atpazīt Dieva vēlmes. Šādu sirdi varam iemantot saprotot, ka kalpošanai jāsākas ar Dieva klātbūtni.
  • Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks

    Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs, spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa slimības un kaites.Bet, ja mēs savā sirdī ielaižam naidu, rūgtumu, atriebību, nepiedošanu, – tas viss salauž, satriec mūsu garu. Bet tad, kad mūsu gars ir salauzts, mēs nespējam pārvarēt grūtas situācijas un mēs zaudējam spēku un stiprumu. Tāpēc ir teikts: satriekts gars – kurš spēj to stiprināt? Neviens!Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu kļūsi slims, aizkaitināts un tava sirds piepildīsies ar rūgtumu.
  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet, tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu, mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev, nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī, kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs, tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.