Tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
Miers jums, dārgie Dieva bērni!Šo dienu ir radījis Tas Kungs. Dievs mums saka, lai priecājamies un līksmojamies šajā dienā. Es lūdzu, lai šī diena un jūsu šīsdienas darbi būtu piepildīti ar varenu Dieva mieru un svētībām.  Turpinot iesākto sarunu par Ābrahāma dzīvi, es gribētu, lai mēs šodien izskatām vēl vienu principu, kurš kļuva par Dieva svētību avotu Ābrahāma dzīvē. Šis princips skan tā: tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē. Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas nākotnē ienāks tavā dzīvē.  Vakar mēs lasījām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu atstāt savu zemi, sava tēva mājas un savus radiniekus, lai dotos uz to zemi, kuru Dievs viņam parādīs.  
„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu” (1. Mozus, 12:1).
Ābrahāms bija gatavs to izdarīt, un tāpēc Dievs varēja viņu bagātīgi svētīt. Ābrahāms bija gatavs šķirties no savas zemes, un Dievs viņam deva daudz labāku zemi. Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē. Jēzus, norādot uz šo pašu principu, teica, ka katrs, kurš ir gatavs zaudēt savu dzīvību, to iegūs, bet tas, kurš turas pie savas dzīvības, to zaudēs.
„Jo, kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to mantos.” (Mateja,16:25).
Šo pašu domu mēs lasām arī Jāņa evaņģēlijā (12:24):
 „Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.”
Jēzus vārdos ir apslēpta ļoti svarīga patiesība. Ābrahāms dzīvoja pēc šī principa, un tieši tāpēc Dievs varēja viņu svētīt.  Ja mēs paraugāmies uz Ābrahāma dzīvi, mēs redzam, ka viņš ne pie kā neturējās un ne pie kā nebija pieķēries, izņemot Dievu. Ābrahāms turējās tikai pie Dieva, un tas bija viņa ticības un paļaušanās pierādījums. Aplūkosim vairākus notikumus Ābrahāma dzīvē un paskatīsimies, kā viņš ievēroja šo principu.
  • Kad Dievs lika Ābrahāmam atstāt savu namu, radiniekus un pilsētu, viņš uzreiz to arī izdarīja (1. Mozus, 12: 1-4).
  • 1. Mozus grāmatas 13. nodaļā mēs redzam, ka starp Ābrahāma un Lata ganiem radās strīds, kura dēļ viņiem bija jāaiziet katram uz savu pusi. Ābrahāms piedāvāja Latam pirmajam izvēlēties zemi, un Lats izvēlējās labākās ganības, atstājot sliktākās Ābrahāmam (1. Mozus, 13: 8-12).
  • 1. Mozus grāmatas 14. nodaļā mēs lasām par to, ka Lats un viņa radinieki tika saņemti gūstā. Tieši Ābrahāms kopā ar savas saimes cilvēkiem devās viņus atbrīvot. Pēc uzvaras viņš atteicās kaut ko pieņemt no Sodomas ķēniņa, izņemot to, kas viņam likumīgi pienācās, kaut arī ķēniņš piedāvāja viņam apbalvojumu. Ābrahāms ticēja, ka Dievs ir spējīgs uzturēt viņu un padarīt bagātu, tāpēc Ābrahāms pilnībā savu paļaušanos lika uz To Kungu (1. Mozus, 14: 21-24).
  • Atgriežoties no kara, Ābrahāms satika Visuvarenā Dieva priesteri, kuram atdeva desmito tiesu no visa, kas viņam bija. Tai laikā Dievs vēl nebija devis likumu par desmitās tiesas došanu (1. Mozus, 14: 17-20).
Ābrahāms bija ļoti dāsns cilvēks, kurš neturējās pie mantas. Tāpēc Dievs viņu bagātīgi svētīja.   Bībelē ir teikts, ka Ābrahāms dzīvoja uz šīs zemes kā svešinieks (Ebrejiem, 11: 9-10). Ābrahāmam bija ciešāka saikne ar debesīm, nekā ar zemi; viņš neturējās pie zemes lietām, un tāpēc Dievs varēja viņu svētīt.  Dārgais draugs, Dievs vēlas tev šodien teikt: ja tu vēlies saņemt Dieva svētības, tad tev ir jābūt gatavam šķirties no tām lietām, uz kurām Dievs tev norādīs. Ja tu ļausi šim principam darboties tavā sirdī, sāksi dzīvot pēc šī principa un būsi dāsns, tad Dievs tevi noteikti svētīs. Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije  

Līdzīgi raksti

  • Pestīšanas cerība III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).

  • Evaņģelizācija un māceklība

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.

  • Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs, spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa slimības un kaites.Bet, ja mēs savā sirdī ielaižam naidu, rūgtumu, atriebību, nepiedošanu, – tas viss salauž, satriec mūsu garu. Bet tad, kad mūsu gars ir salauzts, mēs nespējam pārvarēt grūtas situācijas un mēs zaudējam spēku un stiprumu. Tāpēc ir teikts: satriekts gars – kurš spēj to stiprināt? Neviens!Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu kļūsi slims, aizkaitināts un tava sirds piepildīsies ar rūgtumu.

  • Dieva Vārds ir labākais līdzeklis, lai attīrītu cilvēka sirdi

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Dievs attīra mani caur Savu Vārdu, tādēļ man jābūt šajā vārdā katru dienu. Tev var likties, ka tu neko nesaņem no Bībeles lasīšanas, bet tas tā nav. Kad mēs lasām Vārdu, mēs iekšēji attīrāmies, tieši tāpat kad cilvēks attīra savu ķermeni, mazgājoties pirtī. Tas ir jādara pēc iespējas biežāk, lai garīgi nesmakotu. Ja tu pamani, ka tevi ir viegli aizkaitināt, tas nozīmē ka tev vajag to nomazgāt nost. Kad tu atklāj, ka tava sirds sāk aizvērties, – tas liecina par to, ka tu nelasi Bībeli un palaid garām iespēju attīrīties. Kad tu sevī pamani to, ka kaut kas tevī neatbilst kā vajadzētu kristīga cilvēka dzīvē būt, piemēram, tu vienmēr izraisi strīdu, tad tas liecina par to, ka sen neesi bijis Vārda klātbūtnē

  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti:Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu.Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu.Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Problēmas veido mūsu raksturu.