Tavs uzdevums ir – atklāt sevī dāvanas, kuras tev devis Dievs, un laist šīs dāvanas apgrozībā, – lai kalpotu cilvēkiem

 Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visas šīs dienas garumā. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī. Vakar mēs ar jums runājām par to, ka katrs kristietis ir aicināts darīt tos darbus, kurus Jēzus ir pavēlējis darīt – sludināt Evaņģēliju, dziedināt slimos, atsvabināt cietumniekus un darīt labu cilvēkiem. Taču, mēs nespēsim to darīt savā spēkā. Mums ir vajadzīga Svētā Gara palīdzība, spēks un vadība. Un tikai tādā veidā mēs varēsim parādīt Dievu cilvēkiem un darīt Jēzus darbus. 
„ Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.” Un, grāmatu aizvēris, Viņš to atdeva sulainim un apsēdās. Un visi, kas bija sinagogā, vērsa savus skatus uz Viņu.” (Lūkas 4:18-20).
 
„ Ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.” (Apustuļu darbi 10:38).
 Dievs izlej Svēto Garu pār slāpstošajiem. Viss ir atkarīgs no tā, kādu cenu tu esi gatavs maksāt par to, lai ietērptos Dieva spēkā. Svētais Gars dod mums spēku būt par Dieva bērniem. Ja ne Svētais Gars, tad kristietība ne ar ko neatšķirtos no citām reliģijām. Bauslība nemaina mūs, mūs maina žēlastība, kas nākusi caur Jēzu Kristu. Dievs vēlas, lai mēs būtu cilvēki ar spēcīgu raksturu, lai mums būtu Kristus raksturs. Jēzus parādīja Dievu caur Dieva raksturu un spēku. Svētā Gara dāvanas netiek dotas cilvēkam pēc viņa nopelniem. Taču, var būt Svētā Gara dāvanas, un, tai pat laikā, būt bez Svētā Gara augļiem. Tieši par to raksta apustulis Pāvils Pirmajā Vēstulē Korintiešiem: 
„ Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.” (1.Korintiešiem 13:1-3).
 Mīlestība ir visa Kristus rakstura pilnība. Ja cilvēkā nav mīlestības, tad, lai ko tas arī darītu, tam nav nekāda labuma. 
„Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē.” (1.Jāņa 4:17).
 Man parādās uzdrīkstēšanās vai drosme Dieva priekšā tikai tad, ja es rīkojos tā, kā, dzīvojot šai pasaulē, rīkojās Jēzus. Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem cilvēkiem un nenes arī apmierinājumu pašam cilvēkam. Jēzus vēlas, lai mūsu dzīves mērķis un centieni ir – būt tādiem kā Viņš. Svētais Gars dod spēku tiem, kuriem ir šāds mērķis un kuri tiecas uz to. 
  • Šis mērķis mudinās cilvēku atklāt savas dāvanas.
Jēzus, dzīvojot uz zemes, atklāja Savu dāvanu. Jēzus, atnākot uz zemi, ieraudzīja Sevi rakstos. Jēzus bija pārliecināts, ka Viņš ir svaidīts konkrētam mērķim, kura piepildīšanai Viņš veltīja Sevi visu. 
“Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.” (Lūkas 4:18-19).
 Jēzus ne tikai zināja Savu mērķi, bet arī atklāja Savu dāvanu un pieauga Savā aicinājumā. Ja mēs nepieaugam savā aicinājumā, – mēs tādā veidā izniekojam mums doto laiku. Man jāuzdod sev jautājums: „Vai es pieaugu Dieva darbos? Vai attīstu savu dāvanu?” 
  • Vēlēšanās būt tādam kā Jēzus pamudina mūs ar savu dāvanu kalpot citiem cilvēkiem.
Jo vairāk tu pielieto savu dāvanu, jo vairāk šī dāvana atklājas un pieaug. Sāc kaut ko darīt, izmantojot savu dāvanu. Katrs no mums atskaitīsies Dievam nevis vienkārši par to, ko mēs darījām uz zemes, bet par to, kā mēs izmantojām to dāvanu, kuru Tas Kungs mums devis. Tavs uzdevums ir – atklāt sevī dāvanas, kuras tev devis Dievs, un laist šīs dāvanas apgrozībā, – lai kalpotu cilvēkiem. Un tādā gadījumā, tu nepaliksi bez uzslavas un balvas no Tā Kunga!  Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu?

    Ko mēs patiesībā domājam, uzdodot sev jautājumu: „Kāda ir Dieva griba priekš manis?” Vairākums cilvēku ar to grib teikt: „Kāds ir Dieva plāns priekš manis šai situācijā? Kāds pareizs lēmums man šobrīd ir jāpieņem?”Mēs vēlamies saņemt virzienu no Dieva dažādos dzīves apstākļos. Mēs gribam pazīt Dieva balsi, jo, pazīstot Dieva balsi, mēs nonākam pie atziņas par Viņa gribu. Savukārt Dievs vēlas, lai ikviens no mums zinātu Viņa gribu attiecībā uz itin visu.
  • Nedzīvo bez redzējuma!

    Šodien vēlos dalīties ar jums vārdā par to, kā celt, veidot savu nākotni. Lieta tāda, ka tas ko mēs redzam, saskatām, nosaka to, par ko mēs kļūstam. Līdz brīdim, kamēr iegūstam kaut ko no tā, ko vēlamies šajā dzīvē, mums tas visupirms jāierauga. Cilvēki nevirzās uz priekšu, viņiem nav progresa, jo tiem nav redzējuma, tie dzīvo tikai šodienai. Bieži cilvēkiem nav nekāda plāna savai nākotnei, nav sapratnes par to, ko viņi vēlas no dzīves.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Kas ir izrāviens?

    Lai piedzīvotu izrāvienu, ir nepieciešams saprast, kas tas ir un kāpēc mums tas ir vajadzīgs. Lūk, daži paskaidrojumi tam, kas tiek domāts tad, kad runa iet par izrāvienu: • Izrāviens – ir tas, kas iznīcina jebkuras barjeras (sātaniskās vai cilvēciskās), kuras mūs dzīvē ierobežo. • Izrāviens – ir tas, kas tavas traģēdijas pārvērš liecībās. • Izrāviens – ir tas, kas tavas slimības pārvērš veselībā. • Izrāviens – ir tas, kas tavas vilšanās pārvērš iespējās. • Izrāviens – ir tas, kas dod pāreju no grūtībām uz komfortu.
  • Kad mēs paklausām, tad atbrīvojās Dieva spēks, lai veiktu nepieciešamo iejaukšanos

    Bībele par paklausību saka sekojošo: «Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību» (Js.1:19). Vai baudīsim zemes svētības vai nē, tas ir atkarīgs no mūsu paklausības.Kāzu mielastā, Kānā Galilejā, Marija teica kalpotājiem: «… ko Viņš jums teiks, to darait!» (Jņ.2:5). Kad viņi izdarīja to, ko Jēzus teica, tad arī brīnums notika.

One Comment

  1. Liels paldies. Mana sirds vienmēr deg, lai ikviens no mums iepazīst Dieva Sveeto Garu un Vinja tuvumu, jo bez Vinja nav iespeejams piepildiit dziivaa Dieva gribu. Nav iespeejams kljuut par Kristus liecinieku. Veelreiz paldies, par stiprinoshajiem vaardiem peedeejaas dienaas. Ticu, ka Kristus miesai tas buus par stiprinaajumu un sveetiibu. Lai Dievs bagaatiigi sveetii Juus! Paldies par Juusu, neazvietojamo, kalposhanu, ar miilestiibu braalis Jeezuu Kristuu.

Comments are closed.