Tavs uzdevums ir – atklāt sevī dāvanas, kuras tev devis Dievs, un laist šīs dāvanas apgrozībā, – lai kalpotu cilvēkiem

 Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visas šīs dienas garumā. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī. Vakar mēs ar jums runājām par to, ka katrs kristietis ir aicināts darīt tos darbus, kurus Jēzus ir pavēlējis darīt – sludināt Evaņģēliju, dziedināt slimos, atsvabināt cietumniekus un darīt labu cilvēkiem. Taču, mēs nespēsim to darīt savā spēkā. Mums ir vajadzīga Svētā Gara palīdzība, spēks un vadība. Un tikai tādā veidā mēs varēsim parādīt Dievu cilvēkiem un darīt Jēzus darbus. 

„ Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.” Un, grāmatu aizvēris, Viņš to atdeva sulainim un apsēdās. Un visi, kas bija sinagogā, vērsa savus skatus uz Viņu.” (Lūkas 4:18-20).

 

„ Ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.” (Apustuļu darbi 10:38).

 Dievs izlej Svēto Garu pār slāpstošajiem. Viss ir atkarīgs no tā, kādu cenu tu esi gatavs maksāt par to, lai ietērptos Dieva spēkā. Svētais Gars dod mums spēku būt par Dieva bērniem. Ja ne Svētais Gars, tad kristietība ne ar ko neatšķirtos no citām reliģijām. Bauslība nemaina mūs, mūs maina žēlastība, kas nākusi caur Jēzu Kristu. Dievs vēlas, lai mēs būtu cilvēki ar spēcīgu raksturu, lai mums būtu Kristus raksturs. Jēzus parādīja Dievu caur Dieva raksturu un spēku. Svētā Gara dāvanas netiek dotas cilvēkam pēc viņa nopelniem. Taču, var būt Svētā Gara dāvanas, un, tai pat laikā, būt bez Svētā Gara augļiem. Tieši par to raksta apustulis Pāvils Pirmajā Vēstulē Korintiešiem: 

„ Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.” (1.Korintiešiem 13:1-3).

 Mīlestība ir visa Kristus rakstura pilnība. Ja cilvēkā nav mīlestības, tad, lai ko tas arī darītu, tam nav nekāda labuma. 

„Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē.” (1.Jāņa 4:17).

 Man parādās uzdrīkstēšanās vai drosme Dieva priekšā tikai tad, ja es rīkojos tā, kā, dzīvojot šai pasaulē, rīkojās Jēzus. Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem cilvēkiem un nenes arī apmierinājumu pašam cilvēkam. Jēzus vēlas, lai mūsu dzīves mērķis un centieni ir – būt tādiem kā Viņš. Svētais Gars dod spēku tiem, kuriem ir šāds mērķis un kuri tiecas uz to. 

• Šis mērķis mudinās cilvēku atklāt savas dāvanas.

Jēzus, dzīvojot uz zemes, atklāja Savu dāvanu. Jēzus, atnākot uz zemi, ieraudzīja Sevi rakstos. Jēzus bija pārliecināts, ka Viņš ir svaidīts konkrētam mērķim, kura piepildīšanai Viņš veltīja Sevi visu. 

“Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.” (Lūkas 4:18-19).

 Jēzus ne tikai zināja Savu mērķi, bet arī atklāja Savu dāvanu un pieauga Savā aicinājumā. Ja mēs nepieaugam savā aicinājumā, – mēs tādā veidā izniekojam mums doto laiku. Man jāuzdod sev jautājums: „Vai es pieaugu Dieva darbos? Vai attīstu savu dāvanu?” 

• Vēlēšanās būt tādam kā Jēzus pamudina mūs ar savu dāvanu kalpot citiem cilvēkiem.

Jo vairāk tu pielieto savu dāvanu, jo vairāk šī dāvana atklājas un pieaug. Sāc kaut ko darīt, izmantojot savu dāvanu. Katrs no mums atskaitīsies Dievam nevis vienkārši par to, ko mēs darījām uz zemes, bet par to, kā mēs izmantojām to dāvanu, kuru Tas Kungs mums devis. Tavs uzdevums ir – atklāt sevī dāvanas, kuras tev devis Dievs, un laist šīs dāvanas apgrozībā, – lai kalpotu cilvēkiem. Un tādā gadījumā, tu nepaliksi bez uzslavas un balvas no Tā Kunga!  Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije