Ticība – tā ir paklausība Dievam!

Sveicu katru lasītāju šajā brīnišķīgajā dienā, kuru radījis Dievs! Lai Dievs mums šodien dāvā gudrības un atklāsmes garu par Viņa Vārdu, kas ir dzīvs un darboties spējīgs.Vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, kā mēs savā dzīvē varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību. Mēs runājām par to, ka mīlestība uz Dievu un tuvas attiecības ar Viņu palīdz mums izzināt Dieva sirdi un gribu attiecībā uz mūsu dzīvi, dara mūsu sirdi jūtīgu pret Viņa Garu. Tad, kad mūsu sirds ir jūtīga pret Dieva Garu, mēs zināsim, ko un kā darīt tā labā, lai Dievs pagodinātos caur mums un mūsos. Šodien es vēlētos pieskarties tēmai par ticību un paļāvību, bez kurām mums vienkārši nebūs iespējams piedzīvot Dieva spēku un žēlastību.Cilvēki, kuri piedzīvoja Dievu, bija ticības cilvēki. Ticība dod mums pieeju Dieva iespējām un dažādās dzīves situācijās palīdz caur mums plūst Dievišķajam spēkam. Bībelē par Ābrahāmu tiek runāts kā par ticības tēvu. Kur tad bija apslēpts Ābrahāma ticības noslēpums? Atbilde ir ļoti vienkārša. Ābrahāma ticības noslēpums bija apslēpts viņa paklausībā Dievam. Ja man lūgtu dod definīciju vārdam „ticība”, tad pirmais, ko es teiktu: „Ticība – tā ir paklausība Dievam!” Ja mēs uzticamies Dievam un Viņa gudrībai, tad mēs būsim paklausīgi Viņam. 
„Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet. Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs. Ticībā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Īzāku, upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumus, par ko bija teikts: pēc Īzāka tev pēcnācēji tiks nosaukti, – jo viņš domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt; tāpēc viņš to arī saņēma atpakaļ kā līdzību.” (Ebrejiem 11: 8-10; 17-19)
 Aplūkosim dažus Ābrahāma dzīves momentus. 
  • Kad Dievs sacīja, lai Ābrahāms iziet no savas cilts un no savas zemes, viņš tūlīt pat to izdarīja.
  • Kad Dievs sacīja Ābrahāmam apgraizīt ikvienu no vīriešu kārtas viņa namā, viņš tūlīt pat to izdarīja.
  • Kad Dievs pamudināja Ābrahāmu dot desmito tiesu, viņš to darīja nekavējoties.
  • Kad Dievs sacīja, lai Ābrahāms upurē Īzāku, viņš tūlīt pat to izdarīja.
 Vai tu gribi piedzīvot Dievu un Viņa spēku savā dzīvē? Tad uzticies Dievam, un parādi savu uzticēšanos caur paklausību Viņam. Bībele saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja tu neizpatīc Dievam, tad tu nevari arī piedzīvot Viņa klātbūtni un Viņa spēku. Tad, kad Dievs atklāj vai parāda tev to, ko Viņš grib darīt, tev tūlīt pat vajag atsaukties Viņa aicinājumam. Tā ir pazīme tavai pašatdevei un pazīme tam, ka tu arī turpmāk gribi klausīt Dieva balsij. Nepaklausība nocietina sirdi un dara mūs nespējīgus dzirdēt no Dieva.Ticība – tā ir rīcība saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt ko neiespējamu, to, kas iespējams tikai Dievam. Tieši tādā brīdī var iestāties mūsu ticības krīze. Tomēr mums ir jāsaprot, ka caur mums Dievs vēlas Sevi atklāt pasaulei. Dievs nepiesauc mūs uz to, lai mēs demonstrētu to, uz ko esam spējīgi paši, bet lai mēs parādītu to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc Viņš bieži dod mums uzdevumus, kuru izpilde bez Viņa nebūs iespējama. Tad, kad Dievs aicina mūs izdarīt to, ko mēs paši nevaram izdarīt, mums vajag konkretizēt, uz ko tad mēs ticam Dievā. Vai to var darīt Viņš? Vai Dievs to darīs? Ko Viņš grib darīt caur mums? Tas, ko tu dari attiecībā uz Viņa aicinājumu, nosaka to, tici tu Viņam vai arī nē, neatkarīgi no tava ticības apliecinājuma. Ticība nav saistīta tikai ar ticības apliecinājumu, bet arī ar konkrētu rīcību un darbiem. Turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.
  • Efektīvas lūgšanas modelis

    Lai mēs varētu lūgt efektīvi, mums ir nepieciešams modelis. Kristīgā dzīve ir garīga, tālab ļoti svarīga ir saikne ar debesīm. Dievs ir Gars, bet mēs ar jums dzīvojam uz zemes, – mums ir nepieciešama pastāvīga saikne ar Dievu.Ir divi cilvēka un Dieva savstarpējās sazināšanās vai sarunas instrumenti – tas ir Dieva Vārds un lūgšana. Dievs ar mums runā caur Viņa Vārdu. Dieva Vārds – tā ir Dieva atklāsme par Sevi Pašu. Tu nevari izdomāt, kāds ir Dievs. Tu nevari iztēloties, kāds ir Dievs, jo tava iztēle var būt kļūdaina. Dievs Vārdā runā par to, kas Viņš ir, uz ko Viņš ir spējīgs un kā Viņš rīkojas. Tieši tālab, Dieva Vārds, ir efektīvs sazināšanās līdzeklis starp cilvēku un Dievu.
  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt II

    „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:8-10).Te mēs redzam, ka labie darbi neglābj cilvēku. Dievs nepasludina cilvēku par taisno tikai tālab, ka tas dara daudz labu darbu. Tieši pretēji, Dievs attaisno tādu cilvēku, kurš ticībā pieņem Dieva dāvanu – Jēzu Kristu. Cilvēks iemanto labvēlību Dieva acīs tad, kad viņš ticībā pieņem tos darbus, ko Dievs paveicis Kristū.
  • Cerība palīdz mums attīrīties un mainīties Tā Kunga Jēzus Kristus līdzībā!

    Cerība visgrūtākajos mūsu dzīves brīžos palīdz izpausties mūsu pašām labākajām īpašībām. Cerība, līdzīgi spožām zvaigznēm, palīdz mums mirdzēt pēdējo dienu ļaunuma un sabiezējušās tumsas vidū.Cerība palīdz mums atraidīt bezdievību un pasaules kārības un šinī laikā dzīvot prātīgi, taisni un dievbijīgi.„Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).
  • Kopā ar Dievu-tev nav nekā neiespējama

    Katram no mums ir dota izvēles brīvība. Ar saviem grēkiem un netaisnību mēs piepildīsim savu dzīvi un savas ģimenes ar lāstiem un vienlaicīgi, ar to apgānīsim arī zemi. Bet caur grēku nožēlu un dievbijīgu dzīvi mēs nostiprināsim dzīvības kundzību ar Dieva žēlastības palīdzību savā dzīvē un arī visā pasaulē.Mēs redzam, ka viena cilvēka grēks negatīvi ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī apkārtējos. Tādā pašā veidā mēs arī redzam, ka viena cilvēka paklausība un taisna dzīve pozitīvi ietekmē citus un zemi kopumā.
  • Kas ir bauslības lāsts II

    Lai dāvātu mums varu pār šo bauslības lāstu, Jēzus mūsu labā kļuva par lāstu, tieši tāpat, kā, lai nostiprinātu mūsu uzvaru pār grēku, Viņš mūsu labā tapa par grēku. Spēks un spēja tagad negrēkot mums ir pieejama caur Kristus Asinīm. Spēks, lai atbrīvotos no bauslības lāsta varas tika nodots mums caur to, ka Jēzus mūsu vietā karājās pie Krusta.