Ticība – tā ir paklausība Dievam!

Sveicu katru lasītāju šajā brīnišķīgajā dienā, kuru radījis Dievs! Lai Dievs mums šodien dāvā gudrības un atklāsmes garu par Viņa Vārdu, kas ir dzīvs un darboties spējīgs.Vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, kā mēs savā dzīvē varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību. Mēs runājām par to, ka mīlestība uz Dievu un tuvas attiecības ar Viņu palīdz mums izzināt Dieva sirdi un gribu attiecībā uz mūsu dzīvi, dara mūsu sirdi jūtīgu pret Viņa Garu. Tad, kad mūsu sirds ir jūtīga pret Dieva Garu, mēs zināsim, ko un kā darīt tā labā, lai Dievs pagodinātos caur mums un mūsos. Šodien es vēlētos pieskarties tēmai par ticību un paļāvību, bez kurām mums vienkārši nebūs iespējams piedzīvot Dieva spēku un žēlastību.Cilvēki, kuri piedzīvoja Dievu, bija ticības cilvēki. Ticība dod mums pieeju Dieva iespējām un dažādās dzīves situācijās palīdz caur mums plūst Dievišķajam spēkam. Bībelē par Ābrahāmu tiek runāts kā par ticības tēvu. Kur tad bija apslēpts Ābrahāma ticības noslēpums? Atbilde ir ļoti vienkārša. Ābrahāma ticības noslēpums bija apslēpts viņa paklausībā Dievam. Ja man lūgtu dod definīciju vārdam „ticība”, tad pirmais, ko es teiktu: „Ticība – tā ir paklausība Dievam!” Ja mēs uzticamies Dievam un Viņa gudrībai, tad mēs būsim paklausīgi Viņam. 
„Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet. Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs. Ticībā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Īzāku, upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumus, par ko bija teikts: pēc Īzāka tev pēcnācēji tiks nosaukti, – jo viņš domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt; tāpēc viņš to arī saņēma atpakaļ kā līdzību.” (Ebrejiem 11: 8-10; 17-19)
 Aplūkosim dažus Ābrahāma dzīves momentus. 
  • Kad Dievs sacīja, lai Ābrahāms iziet no savas cilts un no savas zemes, viņš tūlīt pat to izdarīja.
  • Kad Dievs sacīja Ābrahāmam apgraizīt ikvienu no vīriešu kārtas viņa namā, viņš tūlīt pat to izdarīja.
  • Kad Dievs pamudināja Ābrahāmu dot desmito tiesu, viņš to darīja nekavējoties.
  • Kad Dievs sacīja, lai Ābrahāms upurē Īzāku, viņš tūlīt pat to izdarīja.
 Vai tu gribi piedzīvot Dievu un Viņa spēku savā dzīvē? Tad uzticies Dievam, un parādi savu uzticēšanos caur paklausību Viņam. Bībele saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja tu neizpatīc Dievam, tad tu nevari arī piedzīvot Viņa klātbūtni un Viņa spēku. Tad, kad Dievs atklāj vai parāda tev to, ko Viņš grib darīt, tev tūlīt pat vajag atsaukties Viņa aicinājumam. Tā ir pazīme tavai pašatdevei un pazīme tam, ka tu arī turpmāk gribi klausīt Dieva balsij. Nepaklausība nocietina sirdi un dara mūs nespējīgus dzirdēt no Dieva.Ticība – tā ir rīcība saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt ko neiespējamu, to, kas iespējams tikai Dievam. Tieši tādā brīdī var iestāties mūsu ticības krīze. Tomēr mums ir jāsaprot, ka caur mums Dievs vēlas Sevi atklāt pasaulei. Dievs nepiesauc mūs uz to, lai mēs demonstrētu to, uz ko esam spējīgi paši, bet lai mēs parādītu to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc Viņš bieži dod mums uzdevumus, kuru izpilde bez Viņa nebūs iespējama. Tad, kad Dievs aicina mūs izdarīt to, ko mēs paši nevaram izdarīt, mums vajag konkretizēt, uz ko tad mēs ticam Dievā. Vai to var darīt Viņš? Vai Dievs to darīs? Ko Viņš grib darīt caur mums? Tas, ko tu dari attiecībā uz Viņa aicinājumu, nosaka to, tici tu Viņam vai arī nē, neatkarīgi no tava ticības apliecinājuma. Ticība nav saistīta tikai ar ticības apliecinājumu, bet arī ar konkrētu rīcību un darbiem. Turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Katrs cilvēks ir kādam vai kaut kam ziedojies, jautājums ir vienīgi – kam?

    Kam jūs esat ziedojušies savā dzīvē? Kam jūs sekojat savā dzīvē? Kas virza jūsu dzīvi? Kas nosaka jūsu draudzību ar cilvēkiem? Kas jums sagādā milzīgu prieku šai dzīvē? Vai jūsu ziedošanās ir saistīta ar Dieva mūžīgo mērķi un Viņa gribu jūsu dzīvei?
  • Bez ticības nav iespējams izpatikt Dievam

    Ticība, bet tieši bibliskā ticība — tā ir sadarbība ar Dievu. Dievs nedarīs visu tavā vietā. Viņš nedarīs tev to, ko pats nevēlies priekš sevis darīt. Nevajag sēdēt, pasīvi saliekot rokas, cerībā, ka Dievs uzliks maizi uz tava galda.Pierādījums tam, ka tev ir ticība Dievam, parādās tad, kad tu pildi tās instrukcijas, kuras jau zini. Tieši tajā ir visa jēga lūgšanām un Bībeles lasīšanai, — lai iepazītu Viņa gribu un izprastu Viņa domas, saprastu, ko Dievs vēlas un pielietot to visās savās dzīves situācijās.
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.
  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.
  • Kas virza tavu dzīvi?

    Ir kas tāds, kas virza tavu dzīvi, motivē un ietekmē tavas vērtības, nosaka tavu vērtību sistēmu. Daudzi ticīgie šodien ir nepareiza motīva vadīti. Lai mēs varētu dzīvot stratēģisku un nozīmīgu dzīvi, ļoti svarīgi ir uzdot sev jautājumus: „Kāpēc es daru to, ko daru?” „Kādi ir mani slēptie neizteiktie motīvi?” „Kāda vērtību sistēma pārvalda vai vada manu dzīvi?” „Kas ietekmē manus lēmumus un manu izvēli?” „Kas ietekmē mani tad, kad tiek runāts par naudu un laiku?” „Kas virza manu dzīvi?”
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).