Ticība – tā ir paklausība Dievam!

Sveicu katru lasītāju šajā brīnišķīgajā dienā, kuru radījis Dievs! Lai Dievs mums šodien dāvā gudrības un atklāsmes garu par Viņa Vārdu, kas ir dzīvs un darboties spējīgs.Vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, kā mēs savā dzīvē varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību. Mēs runājām par to, ka mīlestība uz Dievu un tuvas attiecības ar Viņu palīdz mums izzināt Dieva sirdi un gribu attiecībā uz mūsu dzīvi, dara mūsu sirdi jūtīgu pret Viņa Garu. Tad, kad mūsu sirds ir jūtīga pret Dieva Garu, mēs zināsim, ko un kā darīt tā labā, lai Dievs pagodinātos caur mums un mūsos. Šodien es vēlētos pieskarties tēmai par ticību un paļāvību, bez kurām mums vienkārši nebūs iespējams piedzīvot Dieva spēku un žēlastību.Cilvēki, kuri piedzīvoja Dievu, bija ticības cilvēki. Ticība dod mums pieeju Dieva iespējām un dažādās dzīves situācijās palīdz caur mums plūst Dievišķajam spēkam. Bībelē par Ābrahāmu tiek runāts kā par ticības tēvu. Kur tad bija apslēpts Ābrahāma ticības noslēpums? Atbilde ir ļoti vienkārša. Ābrahāma ticības noslēpums bija apslēpts viņa paklausībā Dievam. Ja man lūgtu dod definīciju vārdam „ticība”, tad pirmais, ko es teiktu: „Ticība – tā ir paklausība Dievam!” Ja mēs uzticamies Dievam un Viņa gudrībai, tad mēs būsim paklausīgi Viņam. 
„Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet. Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs. Ticībā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Īzāku, upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumus, par ko bija teikts: pēc Īzāka tev pēcnācēji tiks nosaukti, – jo viņš domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt; tāpēc viņš to arī saņēma atpakaļ kā līdzību.” (Ebrejiem 11: 8-10; 17-19)
 Aplūkosim dažus Ābrahāma dzīves momentus. 
  • Kad Dievs sacīja, lai Ābrahāms iziet no savas cilts un no savas zemes, viņš tūlīt pat to izdarīja.
  • Kad Dievs sacīja Ābrahāmam apgraizīt ikvienu no vīriešu kārtas viņa namā, viņš tūlīt pat to izdarīja.
  • Kad Dievs pamudināja Ābrahāmu dot desmito tiesu, viņš to darīja nekavējoties.
  • Kad Dievs sacīja, lai Ābrahāms upurē Īzāku, viņš tūlīt pat to izdarīja.
 Vai tu gribi piedzīvot Dievu un Viņa spēku savā dzīvē? Tad uzticies Dievam, un parādi savu uzticēšanos caur paklausību Viņam. Bībele saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja tu neizpatīc Dievam, tad tu nevari arī piedzīvot Viņa klātbūtni un Viņa spēku. Tad, kad Dievs atklāj vai parāda tev to, ko Viņš grib darīt, tev tūlīt pat vajag atsaukties Viņa aicinājumam. Tā ir pazīme tavai pašatdevei un pazīme tam, ka tu arī turpmāk gribi klausīt Dieva balsij. Nepaklausība nocietina sirdi un dara mūs nespējīgus dzirdēt no Dieva.Ticība – tā ir rīcība saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt ko neiespējamu, to, kas iespējams tikai Dievam. Tieši tādā brīdī var iestāties mūsu ticības krīze. Tomēr mums ir jāsaprot, ka caur mums Dievs vēlas Sevi atklāt pasaulei. Dievs nepiesauc mūs uz to, lai mēs demonstrētu to, uz ko esam spējīgi paši, bet lai mēs parādītu to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc Viņš bieži dod mums uzdevumus, kuru izpilde bez Viņa nebūs iespējama. Tad, kad Dievs aicina mūs izdarīt to, ko mēs paši nevaram izdarīt, mums vajag konkretizēt, uz ko tad mēs ticam Dievā. Vai to var darīt Viņš? Vai Dievs to darīs? Ko Viņš grib darīt caur mums? Tas, ko tu dari attiecībā uz Viņa aicinājumu, nosaka to, tici tu Viņam vai arī nē, neatkarīgi no tava ticības apliecinājuma. Ticība nav saistīta tikai ar ticības apliecinājumu, bet arī ar konkrētu rīcību un darbiem. Turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu II

    Tas Dieva Vārds, kuru tu glabā savā sirdī, tas tevi arī izglābs! Grūtību laikā, kad cilvēki nostāsies pret tevi, kad pār tevi gāzīsies melu straume, vai kad apstākļi būs tev nelabvēlīgi, – tevi glābs tikai Vārds, kuru tu glabā savā sirdī. Tālab arī ir teikts, ka Dieva Vārds – tas ir balsts. Kas ir balsts? Tas ir kā ēkas nesošā siena. Celtnieki zina, ka, ja tiks nojaukta nesošā siena, ēka sabruks, jo tieši uz nesošās sienas gulstas pamatslodze.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.”Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
  • Nepareiza motivācija

    Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir: