To, ko cilvēks sēj, tieši tas viņam būs arī jāpļauj

Labdien, draugi!Šodien, Dievs ielika manā sirdī atgādināt jums par to, ka Dievs neļaujas apsmieties. Panti no Svētajiem Rakstiem, kuri jums šodien jāpārdomā, ir atrodami Vēstulē Galatiešiem 6: 7-10:
„Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību. Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim. Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.”
Šis princips ir skaidrs: to, ko cilvēks sēj, tieši tas viņam būs arī jāpļauj. Visa jūsu dzīve sastāv no sēšanas. Mūsu vārdi – tā ir sēkla, mūsu darbības – arī ir sēkla. Pat visa jūsu pasivitāte, vai bezdarbība – arī ir sēkla.Un tā, katru dienu jūs savā dzīvē sējat, vai nu miesā, vai nu garā. Viens veids, kā jūs varat sēt garā, – ir izmantot katru iespēju, kuru jums dod Dievs, lai darītu kaut ko labu visiem cilvēkiem, īpaši saviem ticības biedriem.Ja, jūs turpināsiet sēt miesā, izmantojot jums dotos Dieva resursus tikai priekš sevis, tad jūs pļausiet tikai pazušanu un nāvi. Tomēr, ja jūs pieliksiet piepūli, lai pastāvīgi sētu garā, tad saskaņā ar augstāk minēto rakstu vietu, jūs pļausiet dzīvību un mieru. Dievs – ir Atmaksātājs. Viņš jums atmaksās redzamā veidā par visu to, ko jūs darāt slepenībā. Tie rezultāti, kuri jums ir šodien, – vai nu labie, vai sliktie, – ir acīmredzams rezultāts visam tam, ko jūs esat sējuši slepenībā. Ja, jums nepatīk rezultāti, kuri jums šodien dzīvē ir, tad lūdzu, izmainiet sēklu, kuru jūs sējat. Cita ceļa uz to nav. Jūs pļaujat tikai to, ko sējat. Un, es pateikšu vēl vairāk par to, jūs pļaujat vairāk, nekā esat iesējuši. Šodien, Dieva Vārds priekš jums ir ļoti vienkāršs un konkrēts: pārstājiet mānīt un kaitināt paši sevi, domājot, ka jūs pļausiet kaut ko citu, nekā to, ko esat sējuši. Patiesība ir tajā, ka cilvēks pļauj tikai to, ko viņš sēj.Palieciet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt!

    Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds. Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt! Jēzus to parādīja ar Savas dzīves piemēru. Tāpēc, Draudze, kuru ceļ Jēzus un kuru elles vārti neuzvarēs, – ir Draudze, kura lūdz un nepagurst.Ja, mēs atsakāmies darīt šīs lietas, tad Jēzus negarantē, ka elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Elles vārti neuzvarēs tikai to draudzi, kuru ceļ Dievs. Un, es ticu, ka mūsu draudzi ceļ Dievs, tāpēc, ka mēs sludinām Dieva Vārdu un gribam dzīvot pēc Viņa Vārda, sekot Viņa Vārdam. Mēs vēlamies, lai viss, ko darām būtu celts uz Viņa Vārda. Mēs varam darīt daudz labu lietu, bet ja mēs nelūgsim, ja mēs neļausim, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīvesveidu, tad elles vārti mūs uzvarēs. Elles vārti nespēs mūs uzvarēt tikai vienā gadījumā, – ja mēs lūgsim un veidosim efektīvu lūgšanu dzīvi.
  • Dievs vēlas, lai mūsu gudrība netiek balstīta uz cilvēcisko gudrību, šīs pasaules gudrību, bet uz Dieva gudrību!

    Tikai Dieva gudrība paredzēta mūsu slavai. Dieva gudrība sagādā slavu un paaugstina cilvēka dzīvi. Ļoti svarīgi ir atvērt savu sirdi un pieņemt Dieva gudrību. Šodien dzirdam, ka ir ķīniešu gudrība, krievu gudrība, bābeles gudrība utt. Tas ir tik brīnišķīgi, ka mums dāvāta Dieva gudrība. Dieva gudrība – tā ir pati augstākā gudrība no visām, kas eksistē. Tikai tā ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi un mainīt viņu no iekšienes.Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mūsu ticība tiktu balstīta uz Dieva gudrību, un ne uz cilvēcisko gudrību.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6).Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.
  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.
  • Nepareiza motivācija II

    3. Konkurences vai sacenšanās gars.Daži cilvēki tiek vadīti ar vēlēšanos pierādīt citiem, ka viņi arī ko spēj. Tie, kas ir šī gara vadīti nevar palikt mierā, ja redz ka kādam lietas iet labāk nekā viņiem pašiem. Šie cilvēki pastāvīgi kādam kaut ko pierāda, tāpēc ka nemitīgi sevi salīdzina ar citiem cilvēkiem. Tādi cilvēki dzīvo pēc citu cilvēku režīma, tāpēc ka viņiem pašiem nav tāda.
  • Padomu došana jeb konsultēšana IV

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.