To, ko cilvēks sēj, tieši tas viņam būs arī jāpļauj

Labdien, draugi!Šodien, Dievs ielika manā sirdī atgādināt jums par to, ka Dievs neļaujas apsmieties. Panti no Svētajiem Rakstiem, kuri jums šodien jāpārdomā, ir atrodami Vēstulē Galatiešiem 6: 7-10:
„Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību. Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim. Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.”
Šis princips ir skaidrs: to, ko cilvēks sēj, tieši tas viņam būs arī jāpļauj. Visa jūsu dzīve sastāv no sēšanas. Mūsu vārdi – tā ir sēkla, mūsu darbības – arī ir sēkla. Pat visa jūsu pasivitāte, vai bezdarbība – arī ir sēkla.Un tā, katru dienu jūs savā dzīvē sējat, vai nu miesā, vai nu garā. Viens veids, kā jūs varat sēt garā, – ir izmantot katru iespēju, kuru jums dod Dievs, lai darītu kaut ko labu visiem cilvēkiem, īpaši saviem ticības biedriem.Ja, jūs turpināsiet sēt miesā, izmantojot jums dotos Dieva resursus tikai priekš sevis, tad jūs pļausiet tikai pazušanu un nāvi. Tomēr, ja jūs pieliksiet piepūli, lai pastāvīgi sētu garā, tad saskaņā ar augstāk minēto rakstu vietu, jūs pļausiet dzīvību un mieru. Dievs – ir Atmaksātājs. Viņš jums atmaksās redzamā veidā par visu to, ko jūs darāt slepenībā. Tie rezultāti, kuri jums ir šodien, – vai nu labie, vai sliktie, – ir acīmredzams rezultāts visam tam, ko jūs esat sējuši slepenībā. Ja, jums nepatīk rezultāti, kuri jums šodien dzīvē ir, tad lūdzu, izmainiet sēklu, kuru jūs sējat. Cita ceļa uz to nav. Jūs pļaujat tikai to, ko sējat. Un, es pateikšu vēl vairāk par to, jūs pļaujat vairāk, nekā esat iesējuši. Šodien, Dieva Vārds priekš jums ir ļoti vienkāršs un konkrēts: pārstājiet mānīt un kaitināt paši sevi, domājot, ka jūs pļausiet kaut ko citu, nekā to, ko esat sējuši. Patiesība ir tajā, ka cilvēks pļauj tikai to, ko viņš sēj.Palieciet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt.Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai!

    Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab, manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta ar manu spēju uzupurēties. Daudz saka un apgalvo to, ka viņi mīl Dievu, bet nedrīkst aizmirst to faktu, ka mūsu mīlestība uz Dievu netiek mērīta, noteikta tikai pēc mūsu apgalvojumiem. Mūsu mīlestība tiek mērīta, noteikta ar mūsu spēju uzupurēties!
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.
  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt II

    „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:8-10).Te mēs redzam, ka labie darbi neglābj cilvēku. Dievs nepasludina cilvēku par taisno tikai tālab, ka tas dara daudz labu darbu. Tieši pretēji, Dievs attaisno tādu cilvēku, kurš ticībā pieņem Dieva dāvanu – Jēzu Kristu. Cilvēks iemanto labvēlību Dieva acīs tad, kad viņš ticībā pieņem tos darbus, ko Dievs paveicis Kristū.
  • Ko tu dari ar savu potenciālu?

    alants ir gandrīz tas pats, kas potenciāls. Līdzība par talantiem ir tas pats, kas līdzība par potenciālu. Potenciāls ir kaut kas tāds, kas pagaidām vēl ir nepilnīgs un to ir iespējams attīstīt un padarīt pilnīgu. Potenciāls sākotnēji ir neredzams, bet tas tik un tā ir. Lai potenciālu pārvērstu realitātē, tas ir jāattīsta. Pateicoties ieliktajam potenciālam, tu vari nomainīt to stāvokli, kurā tu atrodies šobrīd. Tev ir sākums un viss nepieciešamais priekš tā, lai tavs šīs dienas stāvoklis mainītos. Tā iemesla pēc ir nepieciešams attīstīt potenciālu un novest to līdz pilnībai.