Uzticības un vairošanas principi
Turpinājumā mācītājs Rufus runāja par vairošanas principu. Mana un tava uzticība ir saistīta ar tā pavairošanu, ko Dievs katram no mums devis Viņa Valstības un Viņa gribas piepildīšanai. Apustuļu darbu grāmatā mēs lasām par vairošanas principu:
“Tā Kunga roka bija ar tiem, un liels skaits ticēja un atgriezās pie Tā Kunga. Bet vēsts par viņiem kļuva zināma Jeruzālemes draudzei, un tā sūtīja Barnabu uz Antiohiju. Tas, nonācis un Dieva žēlastību redzēdams, priecājās un visus pamācīja ar visu sirdi palikt pie Tā Kunga. Jo viņš bija krietns vīrs, pilns Svētā Gara un ticības. Un liels ļaužu pulks tika mantots Tam Kungam.” (Apustuļu darbi 11:21-24)Mēs lasām par to, ka Barnaba, atnākot uz Antiohiju, IERAUDZĪJA Dieva žēlastību. Izrādās, ka, neskatoties uz to, ka žēlastība ir garīga substance, Dieva žēlastību var ieraudzīt caur redzamiem rezultātiem. Dievs visu neredzamo grib pārvērst redzamajā. Talanti un dāvanas, kuras Dievs devis katram cilvēkam, sākumā nav redzamas, bet caur to pielietošanu tās kļūst redzamas. Dievs grib neredzamo žēlastību, kuru Viņš izlej pār katru Savu bērnu, pārvērst acīm redzamā cilvēku pestīšanā un dziedināšanā. Barnaba ieraudzīja Dieva žēlastību darbībā – daudz ļaužu tika mantoti Tam Kungam. Ikreiz, kad darbojas Tā Kunga žēlastība un garīgās dāvanas un kad mēs laižam apgrozībā savas dāvanas un atbrīvojam iekšējo potenciālu, – rezultāts tam būs pestīti cilvēki. Ikreiz, kad paudīsim uzticību Dievam un darīsim to, kas mums jādara, – mūsu dzīve mainīsies, cilvēki izlīdzināsies ar Dievu, un Dieva griba uz zemes piepildīsies. Neskatoties uz to, ka katram no mums ir dažādi talanti un spējas, bet līdz ar to katram no mums ir potenciāls no Tā Kunga, kas mums jāattīsta tādā mērā, lai Dieva žēlastība mūsu dzīvē kļūtu acīm redzama. Marka evaņģēlijā mēs lasām:
“Un pēc kādām dienām Viņš gāja atkal uz Kapernaumu, un ļaudis dzirdēja Viņu esam namā. Un daudzi sapulcējās, tā ka tiem pat durvju priekšā nebija vietas, un Viņš tiem sludināja vārdu. Un pie Viņa nāca ar triekas ķertu, ko četri nesa. Un, kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu tur, kur Viņš bija, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja. Un, redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz triekas ķerto: “Mans bērns, tavi grēki tev piedoti.” (Маrka 2:1-5)
