Uzvara pār lepnību, attīstot pazemīgu sirdi (Mācītājs Rufus Ajiboye)

5)      Augstprātīgs skatiens, augstprātība.

Dažu cilvēku skatiens liecina par tik daudz ko. Ar savu skatienu tie demonstrē, ka ir labāki par citiem, tāpēc uzvedas augstprātīgi un skatās uz citiem no augšas. Dažiem cilvēkiem šis augstprātīgais skatiens un tāda vieda attieksme pret citiem ir viņu sirds stāvokļa dēļ. Ja tu domā, ka esi gudrāks, skaistāks, veiksmīgāks par visiem, – ar tavu sirdi kaut kas nav kārtībā. Pazemīgs cilvēks godā citus un vērtē tos augstāk par sevi. Kad tu runā ar cilvēkiem, – dari to ar cieņu, – caur to tiek pausta pazemība.

6)      Lielība.

Lepns cilvēks lielās ar saviem sasniegumiem, zināšanām, iemaņām, sakariem. Lepns cilvēks pielūdz savus darbus, savu veiksmi, bet Dievs tādas lietas neieredz.

7)      Neiecietība pret citu kļūdām.

Mēs sagaidām, ka citi cilvēki izrādīs iecietību pret mūsu kļūdām, bet paši bieži vien tā pret citiem neizturamies. Lepnība parādās tad, kad mēs nepiedodam citiem un nespējam paciest viņu kļūdas. Ļauj, lai Dievs caur Savu Vārdu pārbauda un maina tavu sirdi.

8)      Viegli aizvainojas

Lepnu cilvēku ir ļoti viegli aizvainot ar sīkumiem. Tur, kur pastāv lepnība, tur problēmas ilgi netiek atrisinātas un aizvainojums ieilgst, tur tiek grautas attiecības. Pazemīgs cilvēks piedod ātri un cenšas ātri atrisināt ar citiem cilvēkiem radušās problēmas.

9)      Vēlme valdīt pār citiem cilvēkiem.

Lepns cilvēks vēlas valdīt pār citiem, mīl komandēt, pavēlēt un uzvedas augstprātīgi attiecībā pret citiem. Pazemīgs cilvēks vairāk domā par to, kā un ar ko viņš var pakalpot citiem cilvēkiem un atrisināt viņu problēmas.

Lepnība – tā ir slimība. Lepna cilvēka centrā atrodas „es” un viņa vajadzības, tāpēc visam ir jāgriežas tikai ap viņu. Lai Dievs palīdz mums izārstēties no šīs slimības.

10)  Citu cilvēku dalības un lomas neatzīšana savā dzīvē. Nepateicība.

Mēs nedzīvojam uz neapdzīvotas salas, bet cilvēku vidū. Ja tu būsi godīgs pret sevi, tev būs jāatzīst, ka tava veiksme bija atkarīga ne tikai no tevis, bet arī no daudziem citiem cilvēkiem. Bieži vien, bērni izaug, kļūst veiksmīgi, sasniedz izaugsmi karjerā, un, tai pat laikā, aizmirst par saviem vecākiem, kuri ar visu savu dzīvi ir palīdzējuši sasniegt šo veiksmi. Bieži vien notiek tā, ka izaugušais bērns aizmirst – kas viņu ir dzemdinājis, barojis, audzinājis, it visā palīdzot viņam, ņēmis dalību viņa dzīvē.

Visbiežāk cilvēks atnāk uz draudzi pilnīgi sagrauts, bet Tas Kungs paceļ viņu, dziedina, atjauno caur Savu vārdu, caur kalpotājiem un cilvēkiem draudzē. Bet nez kāpēc dažreiz notiek tā, ka cilvēks visu to aizmirst un vairs neatzīst citu cilvēku līdzdalību savā dzīvē.  Lepns cilvēks ir nepateicīgs, bet pazemīgs – pateicas par visu. Nepateicīgs cilvēks ir bīstams cilvēks, jo domā, ka visu sasniedzis pats, ka visu to paveikusi viņa roka un viņa gudrība. Bet ja Dievs atraus Savu roku – kas tad notiks?

Mums vienmēr ir jāatceras, ka Dievs darbojas caur citiem cilvēkiem. Un tāpēc mums ir jāpateicas ne tikai Dievam, bet arī cilvēkiem, kuri ņem dalību mūsu dzīvē, un kurus Dievs izmanto tam, lai mainītu un atjaunotu mūs. Pateicīgam cilvēkam Dievs dod vairāk žēlastības. Katru dienu tu vari pateikties Dievam un cilvēkiem, kurus Dievs ir atvedis tavā dzīvē. Pateicīgs cilvēks ir Dievam tīkams. Pateicība – tā ir pazīme pazemīgai sirdij, bet pazemīgajiem Dievs dod Savu žēlastību.

Atvēli laiku tam, lai pārdomātu par visiem augšminētajiem punktiem. Kamēr nav uzstādīta diagnoze, atrisināt problēmu un izārstēt slimību nav iespējams. Kamēr tu nebūsi ieraudzījis lepnības izpausmes savā dzīvē, tu nemainīsies. Lūdz Dievam žēlastību tam, lai attīstītu pazemību savā sirdī – caur Dieva Vārdu, svēto Garu un paklausību. Pateicies Dievam par to, ka Viņš parāda tev lepnības izpausmes pazīmes tavā dzīvē. Dievs palīdzēs tev tikt skaidrībā un satriekt lepnību tavā dzīvē. Ticēsim, ka Dievs paveiks Savu darbu mūsos, jo Viņš vēlas dzīvot un izpausties caur mūsu dzīvi, izlejot mūsu sirdīs Savu žēlastību.

„ …Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību.”(Jēkaba 4:6).